Ukrainas Izlūkošanas Vadītājs Prognozē Jaunu Uzbrukumu Rietumiem
Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes (HUR) vadītājs Kirilo Budanovs izteicis nopietnu brīdinājumu Eiropas valstīm, norādot, ka Krievijas Federācijas plāni mainījušies, un jau 2027. gadā varētu tikt uzsākts jauns militārs trieciens, kura galvenais virziens, pēc viņa domām, būtu Baltijas valstu okupācija. Kā informē portāls jauns.lv, šī prognoze radījusi pamatotas bažas Latvijā, kas atrodas uz NATO ārējās robežas un jau šobrīd saskaras ar hibrīdapdraudējumu. Budanova paziņojums, kas izskanējis, kamēr Ukraina vēl turpina smagu cīņu, liek nopietni izvērtēt nākotnes drošības scenārijus.
Termiņa Saīsināšana un Impēriskās Ambīcijas
Budanovs intervijā medijam “Lb.ua” atklājis, ka sākotnējie Krievijas rīcības plāni plašākām operācijām tika datēti ar 2030. gadu. Tomēr šie grafiki, acīmredzot, ir “koriģēti, pārskatīti laika grafika samazināšanas virzienā līdz 2027. gadam”. Šāds straujš termiņa maiņas temps ir būtisks aspekts, kas jāņem vērā. Ukrainas izlūkošanas vadītājs savu secinājumu pamato ar Vladimira Putina ilgtermiņa stratēģiju, kas, viņaprāt, ietver impēriskās ietekmes sfēras nepārtrauktu paplašināšanu. Pēc šīs loģikas, Krievija uzskata, ka Rietumi ir “novecojuši”, “vāji” un “neizlēmīgi”, kas veicina agresīvāku rīcību pret tiem.
Ģeopolitiskā Analīze Kā Pamats Brīdinājumam
Budanovs centies pamatot, kāpēc tieši Baltija kļūst par potenciālo mērķi. Viņš analizējis ģeopolitiskās alternatīvas, kas, viņaprāt, neietilpst Kremļa stratēģiskajos plānos. Virziens uz Ziemeļiem tiek bloķēts ar Ziemeļu Ledus okeānu un konfrontāciju ar Ameriku, kas tiktu vērtēta kā “sāpīga”. Austrumu virziens ir neizdevīgs, jo tas nozīmētu konfliktu ar Kluso okeānu un atkal ASV. Dienvidos esošā Ķīna tiek uzskatīta par partneri vai vismaz par zonu, kur tieša konfrontācija radītu katastrofālus apstākļus, līdzīgus tiem, kas pašlaik notiek Ukrainā. Tādējādi, pēc Budanova interpretācijas, “vienīgais, kas paliek, ir Rietumi”, un tajā skaitā Baltijas valstis, kas tiek uztvertas kā vismazāk aizsargātas vai visvieglāk iegūstamas.
Latvijas Reakcija un NATO Nozareidze
Lai gan Budanova prognozes ir skarbas, galvenais jautājums Latvijas sabiedrībai ir par pamatu šādai panikai. Latvijas amatpersonas jau iepriekš ir uzsvērušas nepieciešamību stiprināt reģiona drošību. Latvijas kontekstā šie brīdinājumi iezīmē jau notiekošo darbu nepieciešamību pastiprināt: bruņoto spēku rezerves sistēmas uzlabošanu, ieguldījumus militārajā mobilitātē un sabiedroto atbalsta nodrošināšanu. Latvijas un citu Baltijas valstu drošības garantija šobrīd ir kolektīvās aizsardzības princips, ko nodrošina NATO. Neskatoties uz bažām, piemēram, par ASV politisko svārstīgumu, sabiedrotie turpina apliecināt atbalstu. Piemēram, jaunais ASV Kongresa Aizsardzības likums paredz būtisku atbalstu Baltijai, uzsverot ASV ilgtermiņa apņemšanos nodrošināt Eiropas un Baltijas valstu drošību. Šis finansējums stiprina reģiona militārās spējas, kas ir svarīgs atturēšanas faktors.
Vai Steidzama Mobilizācija Ir Vienīgais Risinājums?
Spekulācijas par 2027. gadu liecina par nepieciešamību visaptverošai un stratēģiskai domāšanai, nevis tikai īslaicīgai panikai. Bijušais NATO komandieris brīdinājis, ka Krievijas uzbrukumam Baltijā sekotu apstākļi, kas atgādinātu Mariupoles vai citu Ukrainas teritoriju iznīcināšanu, tostarp civiliedzīvotāju mērķēšana. Lai novērstu šādu scenāriju, nepieciešama ne tikai Ukrainas atbalstīšana, bet arī NATO atturēšanas mehānisma skaidra demonstrēšana. Lai gan Budanova prognozes ir balstītas uz Krievijas režīma zināmu impērisku ideoloģiju, to vērtēšana prasa ieskatu par Kremlim pieejamajiem resursiem un Rietumu militāro gatavību. Latvijas gadījumā panikas vietā jānostiprinās apziņai par nepārtrauktu gatavību un ciešāku sadarbību ar sabiedrotajiem, kā arī jāturpina stiprināt iekšējo noturību un robežapsardzību pret esošajiem hibrīdveida draudiem.