Krievijas masveida dronu uzbrukums Ukrainai
Pagājušajā naktī, svinot Ziemassvētkus, Krievijas bruņotie spēki veica masveida gaisa uzbrukumu Ukrainai, izmantojot 131 trieciendronu un dronu imitatoru, ceturtdien paziņoja Ukrainas Gaisa spēki. Kā ziņo telekanāls TV3, šis uzbrukums ir daļa no Krievijas pastāvīgajiem centieniem radīt spiedienu uz Ukrainas civiliedzīvotājiem un kritisko infrastruktūru. Krievijas uzbrukumu intensitāte ir pieaugusi, padarot tos par gandrīz iknakša realitāti kara apstākļos. Lai gan precīzs notriekto dronu skaits un trāpījumu vietas vēl tiek apstiprinātas, šī notikumu sērija apliecina Krievijas tendenci izmantot lielu skaitu lētu, bet potenciāli postošu bezpilota lidaparātu. Šādi uzbrukumi tiek interpretēti kā Kremļa mēģinājums demoralizēt iedzīvotājus un mazināt atbalstu cīņai pret agresiju. Tiek pievērsta uzmanība arī Ukrainas spējām veikt atbildes triecienus pa Krievijas teritorijā esošiem objektiem, kas bieži vien seko pēc masveida dronu ofensīvām.
Uzbrukuma sekas un bojājumi
Atsevišķos objektos izcēlās ugunsgrēki, kurus likvidēja glābēji. Notikuma vietā strādāja visi neatliekamās palīdzības dienesti, un turpinājās triecienu seku likvidēšana un Krievijas kara noziegumu fiksēšana. Harkivas apgabalā Krievijas uzbrukums reģionālajam centram Harkivai nogalināja 51 gadu vecu vīrieti un ievainoja 15 citus – 14 vīriešus un vienu sievieti, vēsta izdevums “The Kyiv Independent”. Atsevišķos uzbrukumos ievainots 64 gadus vecs vīrietis Mitrofankivas ciematā un 56 gadus vecs vīrietis Podolijā, paziņojis gubernators Oļegs Siņegubovs. Krievija regulāri cenšas paralizēt Ukrainas loģistikas un enerģētikas sistēmu, un šie uzbrukumi bieži skar ostu loģistiku un enerģētikas objektus, kas ir vitāli svarīgi gan graudu eksportam, gan civilās dzīves nodrošināšanai. Šādi uzbrukumi ostas infrastruktūrai, kas ir cieši saistīta ar Krievijas budžeta ieņēmumiem no ogļūdeņražu eksporta, tiek uztverti Maskavā kā tiešs drauds nacionālajai ekonomiskajai drošībai.
Starptautiskā reakcija un turpmākās perspektīvas
Lai gan oficiālas atbildes no augstākajām Ukrainas amatpersonām par šī konkrētā uzbrukuma sekām var parādīties vēlāk, Ukrainas līderi parasti šādos gadījumos aicina starptautisko sabiedrību pastiprināt sankcijas un piegādes ar aizsardzības aprīkojumu. Krievijas jaunākā triecienu sērija, visticamāk, tiks sagaidīta ar jauniem aicinājumiem no Kijivas puses Rietumu sabiedrotajiem paātrināt un palielināt militārās un pretgaisa aizsardzības piegādes. Tāpat sagaidāms, ka šie notikumi tiks izmantoti kā papildu argumenti diplomātiskajā telpā, lai norādītu uz Krievijas neprognozējamo un destruktīvo rīcību, kas apiet jebkādus miera iniciatīvu mērķus. Latvijas pozīcija šajā jautājumā ir nemainīga – stingrs atbalsts Ukrainas suverenitātei un nosodījums civiliedzīvotāju terorizēšanai. Šādi gaisa uzbrukumi kalpo kā atgādinājums par pastāvošo drošības risku visā valsts teritorijā, ne tikai tiešajās frontes zonās. Zelenskis uzsver, ka pasaulei ir jāpalielina spiediens uz Krieviju, lai panāktu mieru un garantētu drošību.
Krievijas uzbrukumu tendences
Šādu uzbrukumu pastiprināšanās tiek bieži interpretēta kā Kremļa mēģinājums demoralizēt iedzīvotājus un mazināt atbalstu cīņai pret agresiju. Krievijas spēki turpina virzīties uz priekšu frontē, un pēdējo 24 stundu laikā iebrucējiem Ukrainā ir bijuši daži panākumi Doneckas un Zaporižjes apgabalā. Smagākā situācija frontē vērojama Doneckas apgabala Pokrovskas pilsētas virzienā, kur pēdējās diennakts laikā notikušas 72 kaujas sadursmes. Ukraina aizvadītajā naktī uzbrukusi arī vairākiem Krievijas apgabaliem, tostarp Brjanskas, Smoļenskas un Ļeņingradas apgabaliem, izmantojot dronus. Ļeņingradas apgabala iedzīvotāji ziņoja par vienu no masīvākajiem triecieniem reģionam kopš kara sākuma. Krievijas pretgaisa aizsardzība ziņoja par notriektiem droniem, un tika publicēti video ar sprādzieniem un lieliem ugunsgrēkiem.