Lai gan gada īsākā diena bija 21. decembris, dienas garums līdz šim pieaudzis vēlāka saulrieta dēļ. Kopš ziemas saulgriežiem saullēkts kļuvis par aptuveni minūti vēlāks, bet saulriets ir aptuveni piecas minūtes vēlāks nekā decembra vidū.
Svētdien Rīgā saule lec plkst. 9.01 un riet plkst. 15.48, Daugavpilī saule lec plkst. 8.44 un riet plkst. 15.46, savukārt Ventspilī saule lec plkst. 9.15 un riet plkst. 15.55.
Janvārī dienas garums galvaspilsētā pieaugs no sešām stundām un 52 minūtēm gada pirmajā dienā līdz astoņām stundām un 25 minūtēm mēneša pēdējā dienā. Saules spīdēšanas ilgums visstraujāk pieaugs martā – katra diena būs nepilnas piecas minūtes garāka par iepriekšējo.
Jau ziņots, ka 21. decembrī bija saulgrieži un Zemes ziemeļu puslodē sākās astronomiskā ziema. Astronomiskais pavasaris sāksies 20. martā.
Solārā ziema jeb gada ceturksnis, kurā Zemes ziemeļu puslode saņem vismazāko Saules gaismas daudzumu, sākās 6. novembrī un noslēgsies 4. februārī. Ziemassvētki ir solārās ziemas vidus.
Savukārt meteoroloģiskā ziema šogad Latvijā sākās 23. novembrī, diennakts vidējai gaisa temperatūrai noslīdot zem nulles. Tā beigsies, kad diennakts vidējā gaisa temperatūra stabili paaugstināsies virs nulles atzīmes, bet ne agrāk kā 6. februārī. Šis datums statistiski ir gada aukstākā diena Latvijā, un meteoroloģiskā pavasara iestāšanās iespējama tikai pēc šī datuma.