Kalifornija liesmās, nāvīga svelme Eiropā un postoši taifūni Āzijā. Šogad lielākās dabas stihijas pasaulē / Raksts

Šis gads iesākās ar postošajiem mežu ugunsgrēkiem ASV Kalifornijas štatā. Ugunsgrēki prasīja vairāk nekā 30 cilvēku dzīvību, bet ar ugunsgrēkiem netieši saistītas vairāk nekā 400 cilvēku nāves. 

Līdz ar zemi nodega ne vien kvartāli, bet veselas apdzīvotas vietas. 

Vides organizācijas steidza ugunsgrēkos vainot klimata pārmaiņas, tomēr klimata pārmaiņas vienas pašas nespētu radīt tādu postažu. Diemžēl viena daļa vainas bija arī neapdomīgu, pat neprātīgu dabas zonu apsaimniekošanai – tas ļāva uzkrāties lielam daudzumam augu nobiru un atlieku, kas kļuva par degmateriālu, turklāt vairums ugunsgrēku bija cilvēku izraisīti, daļa ļaunprātīgi. 

Krietni lielāku skaitu cilvēku ietekmēja ne tik stihiska dabas parādība. Tā, ko mēs Latvijā šogad nepiedzīvojām, bet Eiropas rietumu un centrālajā daļā gan – karsta vasara. Tiesa, ar katru gadu dažādas metodikas, kas novērtē bojā gājušo skaitu karstuma dēļ, tiek pilnveidotas un rāda arvien lielāku karstuma ietekmi. Nīderlandes un Lielbritānijas klimatologi, vides un veselības nozaru zinātnieki aplēsuši, ka 

karstuma viļņu dēļ šovasar Eiropā 25 tūkstoši cilvēku mira pāragri. 

Bet ne mazāki karstuma viļņi pavasarī un vasaras sākumā skāra Indiju un Pakistānu, turklāt reģionus, kur iedzīvotāju ir vēl vairāk nekā Eiropā, taču tur konstatēta nepilnu 500 cilvēku nāve, lai gan karstumu papildināja elpu aizcērtošs smogs un gaisa piesārņojums.

Relatīvi saudzīga šogad bija Atlantijas okeāna tropisko viesuļvētru sezona. Tā ilgst no 1. jūnija līdz 30. novembrim. Kopējā ciklonu enerģija bija mazliet virs ilggadējās klimatiskās normas, bet vētru skaits – 13, kas ir par vienu mazāk nekā vēsturiski vidēji. Spēcīgās vētras lielākoties plosījās atklātā okeānā, un to trajektorijas reti šķērsoja salas vai sasniedza Amerikas kontinentālos krastus. 

Postošākā no vētrām izrādījās pēdējā – “Melisa”. Tā ar augstākās, piektās, kategorijas spēku brāzās pāri Jamaikai, kļūstot par spēcīgāko viesuļvētru, kas skārusi šo salu valsti. “Melisas” uzvedībā bija saskatāma klimata pārmaiņu ietekme – bieži dzirdams, ka to dēļ stihiju kļūs vairāk un biežākas, tomēr tieši Atlantijas okeāna viesuļvētru nekļūst vairāk, taču galvenā pārmaiņu ietekme – vētras spēj izveidoties un sasniegt piekto kategoriju ļoti strauji. 

No brīža, kad “Melisa” no 1. kategorijas sasniedza 5. kategoriju, pagāja tikai mazliet vairāk nekā diennakts. 

Laicīga prognozēšana un brīdinājumi ļāva paglābties no liela upuru skaita. Jamaikā, ko postīja visvairāk, bojā gāja 45 cilvēki, Puertoriko, Haiti, Kubā un citās Karību jūras un Meksikas līča salās kopējais upuru skaits sasniedza 102. 

Vēl viens tropisko vētru reģions, kas šogad piedzīvoja spēcīgākas vētras nekā parasti, bija Āzijas dienvidaustrumi: Filipīnas, Indonēzija, Vjetnama, Taivāna, Ķīna un citas reģiona valstis. Tās cieta gan no taifūnu vēja spēka, gan jo īpaši no intensīvām, ilgstošām lietusgāzēm, kas radīja plūdus un zemes nogruvumus. 

Decembra sākumā plūdos Indonēzijā vien bojā gāja apmēram tūkstotis cilvēku, no taifūniem nāvējošākais bija “Kalmaedi” novembra sākumā, prasot vismaz 300 cilvēku dzīvību. 

Mūsu ziņās maz izskanējis, bet diezgan pamatīgus plūdus piedzīvojuši ASV un Kanādas rietumu štati gan decembra sākumā, gan gada nogalē. Lietavas skāra Kaliforniju, Oregonu un Vašingtonas štatu (nejaukt ar galvaspilsētu Vašingtonu, kas atrodas otrā ASV krastā, Vašingtonas štats ir ASV ziemeļrietumos un robežojas ar Kanādu),  Britu Kolumbiju. Ap 8. decembri dažās dienās vietām Britu Kolumbijā nolija līdz pat 250 milimetriem lietus. Salīdzinājumam, tā ir aptuveni trešdaļa no Latvijas visa gada normas. 

Lietavas šajos štatos izraisa fenomens, ko meteoroloģijā sauc par atmosfēras upi (angliski ‘atmospheric river’). 

Tā ir ļoti mitra gaisa plūsma, kas no Klusā okeāna plūst uz Ziemeļamerikas krastiem. Decembra sākumā šī atmosfēras upe bija tūkstošiem kilometru gara un stiepās no tropiskajiem apvidiem okeānā, pat Filipīnām un Indonēzijas, un vairākas dienas burtiski lineāri gaisa masas plūda pa taisno pāri visam okeānam uz ASV. Šajā gaisa masā jau tā ir ūdeņiem bagāti lietusmākoņi, bet, sastopoties ar reljefu, nokrišņu intensitātē palielinās vēl vairāk. Tāpēc šoziem no Kalifornijas nedzirdēsim ziņas par mežu un krūmāju ugunsgrēkiem, gluži pretēji, vairākos reģionos izcēlušies plūdi. Ja Vašingtonas un Oregonas štatam šāds ūdens apjoms tiešām nes tikai klapatas, tālāk uz dienvidiem, Kalifornijā, plūdi, protams, nav nekas labs, bet tas ievērojami atjauno ūdens krājumus gan dabiskajās ūdenstilpēs, gan cilvēku radītajos ūdens rezervuāros, kas nodrošina lielās pilsētas un lauksaimniecības reģionus ar ūdeni. Skaidrs, ka vasarā Kalifornijā būs sausums, kuru pārdzīvot palīdzēs ziemā uzkrātie ūdeņi. 

Globāli 2025. gads, visticamāk, būs otrs siltākais novērojumu vēsturē. Pagaidām visi dati vēl nav apkopoti, bet 

līdz novembrim šis gads bija 1,48 grādus siltāks par vidējo pirmsindustriālā laika temperatūru. 

Pērnais bija rekords ar pat nedaudz vairāk nekā 1,5 grādiem virs pirmsindustriālā periodā temperatūras. 

Globālo temperatūru ļoti būtiski ietekmē Klusā okeāna fenomens “El Ninjo” un tā pretējā fāze “La Ninja”. Tiek uzskatīts, ka tieši “El Ninjo” dēļ 2024. gads bija vissiltākais novērojumu vēsturē – apvienojumā ar klimata pārmaiņu devumu. Šogad, iestājoties “La Ninja” fāzei, kas pazemina temperatūru, bija cerības, ka tā būs ievērojami zemāka par pērno, bet izskatās, ka pazeminājums būs tikai par 0,1 vai 0,2 grādiem. Modeļi, kas prognozē Klusā okeāna fāzes, paredz, ka nākamā gada sākumā iestāsies neitrālā fāze, bet 

nākamā gada vasarā vai otrajā pusē atgriezīsies “El Ninjo”, kas nozīmē, ka nākamgad, visticamāk, atkal dosimies jaunu globālās temperatūras rekordu virzienā. 

Starpcitu, “La Ninja” Eiropas medijos šogad minēts kā potenciāls iemesls aukstai ziemai. Arī dažos Latvijas medijos ir izskanējusi ziņa, ka šī Eiropā, tostarp Latvijā, varētu būt bargākā ziema – kā nu kurš ziņo – 30 gados vai gadsimta laikā. Ar šo prognozi galvenā problēma ir tā, ka “El Ninjo” ļoti tieši ietekmē laikapstākļus Dienvidamerikā, Ziemeļamerikā, Austrālijā un Āzijas austrumos, bet ietekme uz Eiropu ir tik pastarpināta un tajā iesaistīti vēl daudzi citi procesi, ka tā nav skaidra. Vēsturē ir zināmi gadījumi, kad “La Ninjas” fāzē Eiropā ir bijusi gan silta, gan barga ziema, tāpēc šādas ziņas uzskatāmas par vistīrākajām spekulācijām. Skaidrs, ka pagaidām labākajā gadījumā Eiropai pie apvāršņa ir vismaz kaut kādas ziemas parādīšanās ar sniegu un salu, bet 

nekādus skarbus aukstuma viļņus galvenie prognozēšanas centri pagaidām neparedz. 

Turklāt “La Ninja” fāze iet uz beigām, un vienīgais, ko no tā var secināt – nākamā gada globālā temperatūra drīzāk būs augstāka. 

Noslēgumā vērts pieminēt arī klimata konferenci COP30, kas šogad notika Brazīlijā un kurā netika panāktas būtiskas vienošanās, kas ļautu cerēt uz ievērojamu globālu siltumnīcas efekta gāzu emisiju samazinājumu. Klimata pārmaiņas turpināsies ar līdzšinējo ātrumu un tikai pieņemsies spēkā.