Šogad skolās noslēgusies pāreja uz mācībām tikai valsts valodā. Tā notika pakāpeniski, sākot no 2023. gada 1. septembra. Likumprojekta mērķis bija ne tikai valsts valodas stiprināšana, bet arī sabiedrības saliedētības kāpināšana un iekšējās drošības uzlabošana. Vai izdevies panākt šos mērķus?
Pirmās uz mācībām tikai valsts valodā pārgāja 1., 4. un 7. klases – tas notika 2023. gada 1. septembrī. Gadu vēlāk, sākot ar pagājušā gada pirmo mācību dienu, izglītību pilnībā valsts valodā sāka apgūt 2., 5. un 8. klašu skolēni. Un visbeidzot šī gada 1. septembrī pāreja noslēdzās arī 3., 6., un 9. klasēm.
No valsts ilgtermiņa attīstības un demokrātijas noturības viedokļa tas, lai visi dzīvotu vienotā informācijas un saziņas telpā, ir ļoti svarīgi, uzskata sabiedriskās politikas centrs “Providus”. Procesa īstenošanā gan viss negāja tik gludi. Par to liecina arī domnīcas pētījums par ukraiņu bērniem Latvijas izglītības sistēmā.
Tajā secināts, ka atbalsta mehānismi, piemēram, individuāla mācību plāna īstenošana, nedarbojās pietiekami efektīvi, un rezultāts lielā mērā bija atkarīgs no konkrēta skolotāja, pašvaldības vai skolas, kurā iekļūst bērns.
“Mēs no “Providus” puses, izmantojot arī secinājumus un savāktos datus par ukraiņu bērniem izglītības sistēmā un tiem izaicinājumiem, ar ko viņi saskaras, esam aicinājuši Izglītības un zinātnes ministriju kopīgi apsēsties un izrunāt, kas ir tas būtiskākais atbalsts valodas apmācībai un individuālo spēju attīstībai, kas tiešām ir nepieciešamas gan ukraiņu bērniem, gan bērniem, kas sākotnējā posmā iepriekš izglītības sistēmā nav pietiekamā apmērā apguvuši latviešu valodu,” sacīja “Providus” direktore Sandra Liepiņa.
Ja izmaiņas veicinātu cilvēku piederības sajūtu valstij un tautai, tas nestu labumu visiem, saka Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) pārstāve Iveta Kancēna.
“Šeit nu mēs redzam, ka tad, kad ir stiprāka piederības izjūta un kopīgas vērtības, tās var veicināt labāku saliedētību, tostarp starp krieviski runājošo sabiedrības daļu, kas jau ilgstoši dzīvo, teiksim tā, divvalodīgā vidē. Jā, diemžēl ir arī secināms, ka zema uzticība institūcijām, negatīva attieksme pret mazākumu grupām vai tāda lielāka aizvainojuma izjūta padara grūtāku pāreju uz latviešu valodu kā mācību valodu, ja vien nav pieejams kāds atbalsts valodas apguvei vai jūtama atšķirība sadzīvē un darba tirgū,” teica Kancēna.
Saliedētības līmeņa paaugstināšana savukārt varētu tiešā veidā ietekmēt arī drošību valstī un drošības sajūtu iedzīvotājiem, to var secināt no Sabiedrības saliedētības radara datiem.
“Radarā ietvertie rādītāji, piemēram, gatavība pieņemt citus un uzticēties valsts institūcijām, ir jāskata arī kā svarīgs drošības aspekts. Proti, sabiedrības spēja sadarboties krīzes situācijās, piemēram, drošības draudu kontekstā, ir daudz, daudz augstāka,” pauda Kancēna.
Tika veikta arī sabiedrības aptauja par to, vai cilvēki uzskata, ka pilnīga pāreja uz latviešu valodu skolās saliedēs sabiedrību. Tolaik 32 % aptaujāto uzskatīja, ka ietekme būs pozitīva, tikpat daudz – ka negatīva, un apmēram 31 % uzskatīja, ka tai var būt gan labas, gan sliktas sekas.
Kopumā var secināt, ka, kaut gan tehniski pārejas process ir noslēdzies, darba vēl ir daudz, tai skaitā atbalsta sniegšanā gan pašiem skolēniem, gan skolotājiem, gan arī bērnu vecākiem.
Valodas kļūda rakstā?
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].
Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Ziņot par kļūdu