Dronu operatorus izdevies identificēt tikai ļoti retos gadījumos.
Minhs pavēstīja, ka novērošana tiks paplašināta vispirms, piemēram, lidostās, militārajos objektos, virs lielajiem ieroču ražošanas uzņēmumiem un virs enerģētikas objektiem. Pēc tam visi dati būtu jāapkopo Federālās policijas jaunajā pretdronu aizsardzības centrā.
Viņš arī pauda bažas par drošības riskiem, ja pēc nākamgad gaidāmajām vēlēšanām federālo zemju valdībās pie varas nonāktu eiroskeptiķu partija “Alternatīva Vācijai” (AfD).
“Kādi ir riski un kā tos novērst?” retoriski vaicā Minhs, paskaidrojot, ka, nonākot pie varas kādā no federālajām zemēm, AfD varētu piekļūt sensitīviem datiem un informācijai.
Federālās kriminālpolicijas pārvaldes vadītājs atzina, ka neietu tik tālu, lai iznīcinātu visus dokumentus, taču piebilda, ka jādomā par to, cik atklāti var rīkoties ar informāciju tīklā.
Vācijā 2026. gadā ir paredzētas piecas zemju landtāgu vēlēšanas, tajā skaitā Saksijā-Anhaltē un Meklenburgā-Priekšpomerānijā, kur AfD aptaujās ir ap 40% liels vēlētāju atbalsts. Nav izslēgts, ka AfD līdz 2026. gada beigām būs pirmais premjerministrs kādā no federālajām zemēm.
Minhs atzina, ka viņa rīcībā nav informācijas, cik daudz AfD biedru strādā viņa vadītajā iestādē, jo pirms stāšanās darbā federālajā kriminālpolicijā nav jāziņo par piederību partijai.
Tomēr, ja AfD tiktu klasificēta kā apstiprināta labējā ekstrēmistu organizācija, tas ietekmētu viņa iestādes veiktās drošības pārbaudes, piebilda Minhs.