Lai arī pēc ASV un Ukrainas prezidentu tikšanās nedēļas nogalē Floridā izskanēja paziņojumi par pietuvošanos miera līgumam un karadarbības izbeigšanai, pašā Ukrainā nekāda reāla virzība uz priekšu šajā jautājumā netiek saskatīta.
Trampa un Zelenska tikšanās tika gaidīta ar lielām bažām, ņemot vērā visu priekšvēsturi tam, kā tapa ASV piedāvājums miera noregulējumam Ukrainā, un ilgstošo spiedienu uz Ukrainu pieņemt noteikumus, kas faktiski nozīmētu tās kapitulāciju.
Zelenskis nav nodevis Donbasu
Arī svētdienas sarunā vairāk tika prognozēts ASV spiediens pieņemt kādus agresoram Krievijai izdevīgus, bet Ukrainai nelabvēlīgus nosacījumus. Bija bažas par to, vai Zelenskis spēs noturēties pretī. Pirmdien var teikt, ka daudzi Ukrainā mazliet uzelpoja, ieraugot vēlās nakts sarunu rezultātus.
Viens no galvenajiem secinājumiem pēc ASV un Ukrainas prezidentu sarunām: Zelenskis nav nodevis Donbasu. Ukrainas prezidents nav piekāpies jautājumā par Ukrainas armijas atkāpšanos no pašlaik ukraiņiem piederošās Donbasa teritorijas.
Kā zināms, Krievija vēlas sagrābt visu Doneckas un Luhanskas apgabalu teritoriju – arī to daļu, ko tā nav spējusi iekarot jau kopš 2014. gada.
Kā pēc tikšanās izteicies ASV prezidents Donalds Tramps, svētdienas sarunu laikā puses “pietuvojušās risinājumam” Donbasa jautājumā, taču dažādu Ukrainas ekspertu ieskatā viss teiktais par “pietuvošanos risinājumiem”, miera plāna saskaņošanu “par 90 %”, drošības garantijām ar ASV “100 % apmērā” un pārējais vairāk varētu būt tādas kā runas ar vēlmi iepriecināt Trampu, ņemot vērā Ukrainas vēlmi saglabāt labas attiecības ar ASV un valsts atkarību no izlūkdatiem un militārā atbalsta, ko sabiedrotie piegādā no ASV.
Sarunu “sausais atlikums” ir neliels
Tomēr pašlaik nekas neliecina, ka šis sarunu process drīzumā patiešām varētu novest pie īsta miera Ukrainā. Kijivā pozitīvi tiek novērtēts, ka Trampa un Zelenska saruna nenotika augstos toņos, kā tas bija februārī Vašingtonā.
Tāpat pozitīvi atzīmēts, ka Tramps uzņēma Zelenski savā rezidencē Floridā, nevis oficiālajās valsts administrācijas telpās.
Pozitīvas atsauksmes izskanējušas arī par to, ka tikšanās notikusi svētdienā, kas Trampam ir brīvdiena, bet ASV prezidents tomēr izvēlējies to veltīt miera procesam Ukrainā. Taču kopumā sarunu “sausais atlikums” tiek vērtēts kā neliels.
“Patiesībā nav noticis nekas negaidīts, un nevar runāt par kādu izrāvienu vai būtiskām izmaiņām. Mēs varam droši teikt, ka viss ir palicis tā, kā ir, ņemot vērā Krievijas nostāju, kas jau paziņojusi, ka nav gatava pārtraukt karu, pat neskatoties uz Ukrainas gatavību noorganizēt referendumu teritoriju jautājumā,” sarunā ar Latvijas Radio secina Ukrainas politologs Dmitro Levuss.
Viņš atzīmēja arī progresu, kāds tomēr esot vērojams centienos panākt mieru Ukrainā. Piemēram, atceroties situāciju gada sākumā, februārī, kad tikās Tramps ar Zelenski. Toreiz par ASV drošības garantijām Ukrainai vispār runas nebija. Tramps izteicās, ka pietikšot tikai ar viņa vārdu, kas varot kalpot kā drošības garantija.
Tagad tomēr Ukraina un ASV pārrunā reālas drošības garantijas un tiek solīta arī to apstiprināšana ASV Kongresā. Tas ir pavisam cits drošības līmenis un patiešām kas tāds, ko Ukraina vēlētos. Otrs pozitīvais aspekts ir – ka tomēr tiek veidotas darba grupas turpmākajam darbam un ar augstu ticamību sarunu process pilnībā neapstāsies.
Iespēju logs mieram varētu būt februārī
Pēc politologa Levusa domām, nākamā pusgada laikā miers Ukrainā, visticamāk, vēl neiestāsies. Savukārt vaicāts, vai vispār ir reāli noslēgt miera līgumu ar agresorvalsti Krieviju, viņš atbildēja: “Es domāju – lai būtu reāls miera līgums, jābūt spiedienam uz Krieviju. Nepieciešamas negatīvas izmaiņas Krievijā, un jābeidzas iespējām tai turpināt šo karu.
Šobrīd mēs redzam, ka Krievija nav gatava miera līgumam. Krievija vēlas tikai lielākā vai mazākā mērā maskētu Ukrainas kapitulāciju.”
Ukrainas Galvenās izlūkošanas pārvaldes priekšnieks Kirilo Budanovs, kurš arī ir iesaistīts sarunās par miera panākšanu Ukrainā, nesen izteicies, ka iespēju logs karadarbības izbeigšanai Ukrainā varētu būt nākamā gada februārī.
Kā viņš skaidroja Ukrainas sabiedriskajam medijam, šis iespēju logs aprēķināts kā vislabvēlīgākais periods gan Krievijai, gan Ukrainai. Tas saistīts gan ar militāro aktivitāti, gan arī apkures sezonu. Kā zināms, Krievija mērķtiecīgi uzbrūk visam, kas to nodrošina. Jācer, ka šis iespēju logs tiks izmantots.
KONTEKSTS:
Sarunas par iespējamo miera panākšanu Ukrainā aktivizējās pēc ASV prezidenta Donalda Trampa stāšanās amatā šī gada janvārī. Viņš vairākkārt runājis un pat ticies ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu.
2025. gada novembrī ASV prezidents Donalds Tramps parakstīja 28 punktu miera plānu, pie kā iepriekš strādājušas ASV un Krievijas delegātu komandas un kas ekspertu vērtējumā bija ļoti labvēlīgs tieši Kremlim.
Ukrainas sabiedrotie Eiropā pauda neapmierinātību ar šādu piedāvājumu. 23. novembrī Ženēvā notika sarunas starp ASV, Eiropas un Ukrainas līderiem, kurās sprieda par izmaiņām ASV piedāvātajā plānā. Atjaunotā plāna detaļas netika atklātas, taču mediji ziņoja, ka tas tika saīsināts. Šobrīd tajā iekļauti 20 punkti un vairāk ievērotas Kijivas intereses, tostarp ASV piedāvājusi drošības garantijas, kas izstrādātas pēc NATO 5. panta principa. Krievija līdz šim noraidījusi visus labojumus, bet Ukraina atzinusi, ka vissmagākās ir sarunas par teritoriju sadali.
Valodas kļūda rakstā?
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].
Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Ziņot par kļūdu