NATO Militārās komitejas konference Rīgā: Alianse stiprina kolektīvo aizsardzību pret Krievijas draudiem
Rīga šonedēļ kļuva par nozīmīgu drošības politikas epicentru, uzņemot NATO augstākās militārās institūcijas – Militārās komitejas – konferenci bruņoto spēku komandieru līmenī. No 26. līdz 27. septembrim Latvijas galvaspilsētā pulcējās visu 32 dalībvalstu bruņoto spēku komandieri, lai pārrunātu aktuālākos drošības izaicinājumus, alianses kolektīvās aizsardzības stiprināšanu un izšķiršanos lēmumu īstenošanu, kas pieņemti nesenajā NATO samitā Hāgā.
Rinkēviča uzsvars uz atturēšanu un gatavību
Konferences atklāšanā Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs stingri uzsvēra, ka Krievijai nedrīkst būt nekādu šaubu par NATO spēju aizsargāt dalībvalstis un atturēt jebkādus draudus. Viņš norādīja, ka šī tikšanās ir pirmā augstākā līmeņa militārā sanāksme pēc Hāgas samita, kur dalībvalstis apņēmās palielināt aizsardzības izdevumus līdz 5% no IKP. Prezidents uzsvēra, ka aizsardzības spēju palielināšana ir pārbaudījums gan katrai valstij, gan Eiropai kopumā, prasot uzņemties taisnīgu daļu no izdevumiem. Rinkēvičs skaidroja, karuna nav par “Excel” tabulām vai politiskiem lozungiem, bet gan par reālām spējām, kas nepieciešamas armijām, jūras un gaisa spēkiem, lai stātos pretī gan jaunajiem, gan tradicionālajiem draudiem. Viņš atzīmēja, ka Krievija rada ilgtermiņa apdraudējumu eiroatlantiskajai drošībai un pastāvīgi pārbauda Eiropu un NATO visos iespējamos veidos. Prezidents uzsvēra, ka vislabākais veids, kā aizsargāt dalībvalstis, ir atturēšana, taču tai ir jābūt efektīvai. Latvijas prezidents arī norādīja uz Latvijas apņemšanos stiprināt savas militārās spējas un gatavību tuvākajā laikā novirzīt aizsardzībai 5% no IKP, apliecinot savu atbildību kā Krievijas un Baltkrievijas kaimiņvalstij stiprināt NATO un Eiropas Savienības ārējo robežu.
Krievijas draudi un NATO gatavība
Konferencē tika detalizēti apspriesta Krievijas izraisīto drošības izaicinājumu aktualitāte un nepieciešamība nodrošināt kolektīvo aizsardzību. Krievijas bruņoto spēku darbības, piemēram, gaisa telpas pārkāpumi Baltijas reģionā, tiek uzskatītas par pastāvīgu NATO spēju un gatavības testēšanu. Nesenie incidenti, kad Krievijas izlūkošanas lidaparāti un iznīcinātāji pārkāpuši Igaunijas un Polijas gaisa telpu, skaidri parāda Krievijas vēlmi pārbaudīt alianses reakciju un kolektīvās aizsardzības mehānismus. Lai gan daži eksperti pauž viedokli, ka Krievijas draudi dažkārt tiek pārspīlēti, ņemot vērā tās militāros zaudējumus Ukrainā, ir svarīgi saglabāt modrību, jo Krievijas rezervju veidošana un iespējamās hibrīdkara metodes, kas vērstas pret Baltijas valstīm, rada ilgtermiņa apdraudējumu Eiropas drošībai. Konferences laikā tika uzsvērta nepieciešamība nodrošināt NATO jaunos aizsardzības plānus ar nepieciešamajiem spēkiem un spējām, stiprinot alianses kolektīvās atturēšanas un aizsardzības potenciālu. Īpaša uzmanība tika pievērsta kolektīvās aizsardzības stiprināšanai alianses austrumu flangā. Tika diskutēts par Hāgas samita lēmumu īstenošanu, koncentrējoties uz sabiedroto kolektīvās atturēšanas un aizsardzības stiprināšanu. NATO Militārās komitejas priekšsēdētājs admirālis Džuzepe Kavo Dragone un Latvijas Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālmajors Kaspars Pudāns savās uzrunās uzsvēra NATO vienotības nozīmi un Ukrainas tautas varonību, norādot, ka viņu cīņa pret agresiju ir arī alianses kopīgā cīņa. Ģenerālmajors Pudāns apliecināja Latvijas un NATO gatavību aizsargāt katru alianses teritorijas centimetru, atgādinot, ka aizsardzības plāni balstās uz principu “gatavi cīnīties jau šodien”. Viņš norādīja, ka Latvija būtiski stiprina savas militārās spējas, iegādājoties modernu bruņojumu un attīstot daudzslāņu pretgaisa aizsardzību, kā arī ir viena no līdervalstīm dronu un autonomo sistēmu tehnoloģiju jomā.
Latvijas loma un nākotnes izaicinājumi
Militārās komitejas konference Rīgā ir nozīmīgs notikums, kas apliecina Latvijas lomu NATO drošības arhitektūrā un tās spēju uzņemt augsta līmeņa militārās sanāksmes. NATO dalībvalstis apzinās nepieciešamību ne tikai militāri stiprināties, bet arī veicināt sabiedrības gatavību un spēju rīkoties potenciālu draudu gadījumā. Tika akcentēta pretgaisa aizsardzības prioritāte, ņemot vērā Krievijas provokācijas un gaisa telpas pārkāpumus. Konferencē arī tika apspriestas progresīvas tehnoloģijas, piemēram, droni un autonomās sistēmas, kuru attīstība un integrēšana NATO spēkos ir kļuvusi par būtisku elementu mūsdienu drošības vidē. Admirālis Emil Eftimovs no Bulgārijas uzsvēra, ka inovācija un savietojamība ir galvenie faktori, lai tiktu galā ar mūsdienu drošības vides izaicinājumiem, un ka aizsardzības nozares spējai pielāgoties ir jābūt spēcīgai, lai apmierinātu bruņoto spēku vajadzības. Tikšanās laikā tika apspriesti arī priekšlikumi par 2027. gada politisko vadlīniju izstrādi un NATO militārās stratēģijas atjaunināšanu. NATO Militārā komiteja tiekas divas reizes gadā Briselē un reizi gadā kādā no dalībvalstīm, apliecinot alianses dalībvalstu kopīgo apņēmību risināt mūsdienu drošības izaicinājumus. Nākamā pilnā komitejas sēde paredzēta 2026. gada janvārī Briselē.