Slovēnijas vēstnieks Samuels Žbogars, kura valsts ir atzinusi Palestīnas valstiskumu, noraidīja Vašingtonas izteikto salīdzinājumu.
“Palestīna nav nekādas valsts daļa. Tā ir nelikumīgi okupēta teritorija, kā to pasludinājusi Starptautiskā tiesa,” savukārt Somālilenda “ir ANO dalībvalsts daļa un tās atzīšana ir pretrunā” ANO Hartai, sacīja Žbogars.
Pašreizējās ANO Drošības padomes locekles Somālijas vēstnieks Abubakars Osmans nosodīja Izraēlas lēmumu. “Šī agresijas akta mērķis ir veicināt Somālijas teritorijas sadrumstalotību,” sacīja Osmans, aicinot ANO vienbalsīgi noraidīt Somālilendas atzīšanu.
Vairākas dalībvalstis pauda atbalstu Somālijas teritoriālajai vienotībai, tieši nepieminot Izraēlu.
Izraēlas pārstāvis ANO Jonatāns Millers sacīja, ka šis lēmums “nav naidīgs solis pret Somāliju un neizslēdz nākotnes dialogu starp pusēm”. Viņš to nosauca par “iespēju stiprināt stabilitāti”.
Bijušais Lielbritānijas protektorāts Somālilenda ar apmēram 4,5 miljoniem iedzīvotāju 1991. gadā pasludināja neatkarību no Somālijas un tiecas iegūt pilnvērtīgu valstiskumu.
Somālilendas neatkarība tomēr nav starptautiski atzīta un tai sīvi pretojas Somālijas valdība Mogadīšo, kurai ir maz varas pār Somālilendu.
Somālilenda atrodas stratēģiski izdevīgā vietā pie Adenas līča iepretī Jemenai. Atšķirībā no Somālijas, kur kopš 1991. gada valda haoss, Somālilenda pēc neatkarības pasludināšanas ir nodrošinājusi mieru un stabilitāti savā teritorijā.