Prokuratūras prasība bijušajam prezidentam
Dienvidkorejas prokuratūra piektdien, 26. decembrī, ir vērsusies tiesā ar prasību piespriest bijušajam prezidentam Junam Sukjolam desmit gadu cietumsodu. Kā informē portāls NRA, apsūdzības pret viņu galvenokārt saistītas ar tiesiskuma kavēšanu, kas izriet no viņa mēģinājuma 2024. gada decembrī valstī izsludināt karastāvokli. Šī ir pirmā reize, kad prokuratūra pieprasa sodu kādā no astoņiem kriminālprocesiem, kuros Juns tiek apsūdzēts.
Apsūdzības un notikumu virknējums
Prokuratūra pieprasījusi desmit gadu cietumsodu par apsūdzībām, kas ietver arī tiesiskuma kavēšanu. Tiek norādīts, ka Juns nav iekļāvis visas nepieciešamās amatpersonas sanāksmē par karastāvokļa izsludināšanu un janvārī bloķējis izmeklētāju centienus viņu aizturēt. Apsūdzība uzskata, ka Juns pastrādājis smagu noziegumu, “privatizējot” valsts institūcijas, lai slēptu un attaisnotu savu noziedzīgo darbību. Speciālais prokurors Čo Ensoks pieprasījis notiesāšanu uz pieciem gadiem par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, trim gadiem par pilnvaru pārsniegšanu un diviem gadiem par viltotu dokumentu izgatavošanu un lietošanu.
2024. gada 3. decembrī toreizējais prezidents Juns Sukjols pārsteidza valsti un starptautisko sabiedrību, izsludinot karastāvokli pirmoreiz kopš astoņdesmitajiem gadiem. Viņš nosūtīja karavīrus un helikopterus uz parlamentu, pamatojot savu rīcību ar nepieciešamību aizsargāt valsti no komunistiskajiem spēkiem laikā, kad parlamentā valdīja domstarpības par nākamā gada budžeta pieņemšanu. Šis solis izraisīja politisko krīzi un plašus protestus. Jau dažas stundas vēlāk, reaģējot uz parlamenta pieprasījumu, prezidents paziņoja par karastāvokļa atcelšanu.
Juridiskās sekas un turpmākais process
Parlaments 2024. gada 14. decembrī atstādināja Junu no prezidenta amata impīčmenta ceļā, bet šī gada aprīlī viņu no amata oficiāli atcēla Konstitucionālā tiesa. Juns 19. janvārī tika apcietināts par īslaicīgo karastāvokļa izsludināšanu, bet 8. martā tika atbrīvots no pirmstiesas apcietinājuma. Jūlijā viņu atkal aizturēja. Pret Junu norisinās vēl trīs citas tiesas prāvas, tostarp apsūdzība sacelšanās vadīšanā, par ko notiesāšanas gadījumā draud nāvessods, lai gan tā izpilde ir mazticama, jo Dienvidkorejā kopš 1997. gada pastāv neoficiāls nāvessodu izpildes moratorijs.
Tiesa Seulā spriedumu šajā lietā pasludinās nākamajā mēnesī, liecina ziņu aģentūras “Yonhap” publiskotā informācija. Juns paziņojis, ka viņa lēmums izsludināt karastāvokli bija pamatots ar cīņu pret “Ķīnu atbalstošām, Ziemeļkoreju atbalstošām un nodevīgām darbībām”. Tiesas sēdē Juns apsūdzēja tolaik opozīcijā esošo Demokrātisko partiju, ka tā ar savu rīcību piespiedusi viņu izsludināt karastāvokli.
Plaika perspektīva un starptautiskās attiecības
Dienvidkorejas bijušais prezidents Juns Sukjols ir kļuvis par pirmo aizturēto valsts prezidentu Dienvidkorejas vēsturē. Apsūdzības viņam izvirzītas par mēģinājumu izprovocēt militāru reakciju no Ziemeļkorejas. Starptautiskā mērogā Dienvidkoreja ir svarīgs partneris Latvijai, un notikušas vairākas augsta līmeņa tikšanās starp abu valstu prezidentiem, lai apspriestu politiskās, ekonomiskās un drošības jomas. Juns Sukjola vadības stils un politiskie lēmumi ir izpelnījušies gan atzinību, gan kritiku, īpaši attiecībā uz iekšpolitikas reformām un attiecībām ar Ziemeļkoreju, Ķīnu un Krieviju.