Sabiedrība un Ukraina: Viedokļu spektrs par Krievijas aktīvu izmantošanu
Jautājums par to, vai Eiropas Savienībai (ES) vajadzētu izmantot iesaldētos Krievijas aktīvus, lai sniegtu finansiālu palīdzību Ukrainai, ir izraisījis diskusijas arī Latvijas sabiedrībā. Kā informē portāls NRA, aptaujā, ko veicis TV3 raidījums “900 sekundes”, vairāk nekā divas piektdaļas jeb 46% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 65 gadiem pauduši atbalstu šādai iniciatīvai. Tomēr ievērojama daļa, proti, trešā daļa jeb 33% iedzīvotāju, neuzskata, ka šie līdzekļi būtu jānovirza Ukrainai. Vēl 13% aptaujāto nav informēti par šo jautājumu, un 8% nav pauduši konkrētu viedokli.
Eiropas Savienības priekšlikums un tā nianses
Eiropas Komisija (EK) ir nākusi klajā ar priekšlikumu par veidu, kā Ukrainai varētu sniegt finansiālu palīdzību, paredzot izmantot iesaldētos Krievijas aktīvus. Viens no piedāvātajiem variantiem ir reparāciju aizdevums, ko nodrošinātu no Krievijas Centrālās bankas iesaldētajiem līdzekļiem. EK plāno nodrošināt ievērojamu finansiālu atbalstu Ukrainai tuvākajiem diviem gadiem, kopumā 90 miljardu eiro apmērā, kas veido divas trešdaļas no Ukrainas prognozētajām finanšu vajadzībām.
Šī iecere, kas vēl tiek apspriesta ES, paredz pārvērst iesaldētos Krievijas līdzekļus par finansiālu balstu ilgtermiņa aizdevumu programmai Ukrainai. Tiek uzsvērts, ka šis instruments stiprinātu gan Ukrainas spēju aizstāvēt savu suverenitāti, gan veidotu ieguldījumu Eiropas drošībā.
Starptautiskā skatījums un potenciālie izaicinājumi
Lai gan iniciatīva saņēmusi atbalstu no vairākām valstīm, piemēram, Latvijas, kas stingri atbalsta iesaldēto Krievijas aktīvu izmantošanu Ukrainas interesēs, pastāv arī bažas. Dažas ES dalībvalstis, piemēram, Beļģija, iebilst pret tiešu aktīvu konfiskāciju, norādot uz potenciāliem juridiskajiem izaicinājumiem un Krievijas pretpasākumiem. Tāpat ir izteiktas bažas, ka šāda rīcība varētu mazināt starptautisko uzticību Eiropas finanšu sistēmai, radot šaubas citām valstīm par savu rezervju drošību Eiropā. Krievija pati ir nosaukusi šo plānu par “zādzību” un piedraudējusi ar juridiskām un diplomātiskām sekām.
Finanšu pasaules pārstāvji, tostarp Lielbritānijas bankas, ir izteikušas iebildumus pret iesaldēto aktīvu nodošanu Ukrainai bez skaidra kompensācijas mehānisma gadījumā, ja Krievija īstenotu pretpasākumus. Tomēr ES amatpersonas uzsver, ka risks ir attaisnojams, un ka līdzekļi tiktu izmantoti kā garantija aizdevumam, nevis tieši konfiscēti.
Latvijas nostāja un politiskais atbalsts
Latvijas ārlietu ministre Baiba Braže ir uzsvērusi, ka visas ES ietekmes sviras, tostarp iesaldētie Krievijas aktīvi, jāizmanto taisnīga un ilgstoša miera panākšanai Ukrainā. Latvijas nostāja paredz nepārtraukta spiediena uzturēšanu uz Krieviju, sankciju pastiprināšanu un cīņu pret to apiešanu. Valsts atbalsta iesaldēto Krievijas Centrālās bankas aktīvu izmantošanu Ukrainas interesēs, aicinot arī citas ES dalībvalstis veltīt vismaz 0,25% no iekšzemes kopprodukta militārajam atbalstam Ukrainai.
Eiropas Savienības plāns paredz, ka Ukrainai varētu piešķirt 90 miljardus eiro, izmantojot šos iesaldētos aktīvus. Lai gan ir plānots, ka daļa līdzekļu tiktu izmantota arī militāriem iepirkumiem Eiropā, kopējais mērķis ir nodrošināt Ukrainas ekonomisko un militāro vajadzību segšanu.