Gadījumā, ja koks ir pilnībā izgāzies, neatgriezeniski bojāts un pilnībā zaudējis augtspēju, bet nerada bīstamību, zemes īpašniekam jāiesniedz DAP iesniegumu rakstiskas atļaujas saņemšanai dižkoka nociršanai vai aizvākšanai. Minētās darbības būs pieļaujamas vien pēc atļaujas saņemšanas, kurā var tik ietverti specifiski norādījumi.
Atsevišķos gadījumos dižkoku stumbru aizvākšana nav pieļaujama, ja tas ir mājvieta kādai īpaši aizsargājamai sugai, uzsver DAP.
Ja nepieciešams pārliecināties, vai kokam ir aizsardzības statuss, jāizmanto dabas datu pārvaldības sistēma “Ozols”, kurā reģistrēti līdz šim pieteiktie Latvijas dižkoki.
Dižkoks uztverams kā patstāvīga ekosistēma un ir dzīves telpa daudzām retām un apdraudētām zīdītāju, putnu, kukaiņu, sēņu un citu organismu grupām, tāpēc to aizsardzību un apsaimniekošanu regulē “Īpaši aizsargājamo teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi” vai konkrētās aizsargājamās teritorijas individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi, skaidro DAP.
Par koku sakopšanu ir atbildīgs īpašnieks, uz kura zemes atrodas attiecīgais dižkoks. Zemes īpašnieka pienākumos ir nodrošināt arī aizsargājamo teritoriju aizsardzības un izmantošanas noteikumu ievērošanu, kā arī ziņot par esošajām vai iespējamām izmaiņām, piemēram, koka zaru nolūšanu, koka izgāšanu, uzsver DAP.