Inflācijas prognozes atspoguļo banku analītiķu gaidas par 2026. gadu
Gada vidējā inflācija Latvijā nākamgad varētu sarukt līdz 2,4–3%, kas ir ievērojams samazinājums salīdzinājumā ar šogad prognozētajiem 3,7–3,8%. Kā informē portāls jauns.lv, šīs prognozes nāk no aptaujātiem banku analītiķiem, kuri norāda uz vairākiem faktoriem, kas veicinās cenu stabilizāciju. Lai gan inflācija joprojām saglabāsies virs Eiropas Centrālās bankas (ECB) noteiktā 2% mērķa, gaidāmā tendence ir pozitīva, norādot uz ekonomikas pakāpenisku normalizēšanos pēc iepriekšējo gadu cenu šokiem. Analītiķi sagaida, ka globālie inflācijas mazināšanas spēki, tostarp Ķīnas eksporta cenu kritums, zemākas izejvielu un enerģijas cenas, kā arī mākslīgā intelekta radītais efektivitātes pieaugums, palīdzēs saprātīgā laika posmā atgriezt inflāciju tuvāk noteiktajam mērķim.
Faktori, kas bremzēs inflāciju
“Swedbank” galvenā ekonomiste Līva Zorgenfreija skaidro, ka patēriņa cenas 2026. gadā augs lēnāk nekā gaidāmais 3,8% šogad. Viņas bankas aplēses liecina, ka gada vidējā inflācija varētu būt ap 3%. Kā galvenos inflāciju bremzējošos faktorus Zorgenfreija min samērā zemas pasaules naftas un gāzes cenas, pakāpeniski sarūkošas globālās pārtikas cenas, Ķīnas eksporta cenu kritumu un spēcīgu eiro kursu. Lai gan kafijas cenas pasaulē joprojām ir augstas, pārtikas cenu kāpumu Latvijā paredzēts bremzēt ar pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes samazinājumu atsevišķiem pārtikas produktiem. Tiek prognozēts, ka pārtikas cenas 2026. gadā augs līdzīgā tempā kā kopējā inflācija, proti, krietni lēnāk nekā 2025. gadā. “Luminor Bank” ekonomists Pēteris Strautiņš prognozē, ka vidējais cenu līmenis nākamgad varētu pieaugt par aptuveni 2,5%. Viņš norāda, ka lielākais devums inflācijas samazinājumā salīdzinājumā ar 2025. gadu (kad cenas provizoriski pieauga par 3,8%) būs pārtikas cenas, kuru vidējā inflācija varētu samazināties no 6% šogad līdz aptuveni 1% 2026. gadā. Strautiņš arī atzīmē, ka 2025. gada izskaņā novērotie patērētājiem labvēlīgie notikumi pārtikas izejvielu tirgos, piemēram, kviešu un dažādu eksotisko produktu, tostarp kakao un apelsīnu sulas, lētāka kļūšana, dos pozitīvu efektu.
Darba tirgus un algu pieaugums
Lai gan inflācija tiek prognozēta mazināties, algu kāpums Latvijā turpināsies, tomēr gaidāms, ka tas būs nedaudz lēnāks nekā iepriekšējos gados. Jāņa Kazāka, Latvijas Bankas prezidenta, ieskatā, spēcīgais algu pieaugums joprojām uztur pakalpojumu cenu kāpumu. Neskatoties uz ekonomikas izaugsmes prognožu samazinājumu dažādās institūcijās, darba tirgus Latvijā joprojām tiek raksturots kā saspringts ar zemu bezdarbu. Paredzams, ka algas vidēji palielināsies par aptuveni 6%, kas ir diezgan ievērojams pieaugums. Salīdzinājumam, 2025. gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar 2024. gada attiecīgo periodu, vidējais bruto atalgojums jau palielinājās par aptuveni 8%. Darba algas pieaugums ir viens no faktoriem, kas uztur patēriņu un rada spiedienu uz pakalpojumu cenām, tomēr kopumā sagaidāms, ka iedzīvotāju pirktspēja uzlabosies zemākas inflācijas apstākļos.
Globālie un iekšējie riski
Neskatoties uz pozitīvajām inflācijas prognozēm, pastāv arī riski, kas varētu ietekmēt ekonomikas attīstību. “SEB bankas” makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis prognozē, ka 2026. gadā Latvijā gada vidējā inflācija būs 2,4%, pretstatā 3,7% 2025. gadā. Viņš uzsver, ka globālie inflācijas mazināšanas spēki šobrīd tiek uzskatīti par pietiekami spēcīgiem. Tomēr nenoteiktība ASV ārējās tirdzniecības politikas jomā joprojām ir nozīmīgs risks Latvijas ekonomikas izaugsmei. Tāpat pastāv iekšējie riski, piemēram, izmaiņas likumdošanā, kas varētu ietekmēt ekonomiku. Tiek prognozēts, ka, ņemot vērā tuvojošās vēlēšanas, nodokļu palielināšana, visticamāk, nav sagaidāma. Gluži pretēji, ir piedāvājums nākamā gada budžeta paketē samazināt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi noteiktām pārtikas precēm, kas varētu sniegt nelielu pozitīvu ietekmi uz patērētāju maciņiem.
Nākotnes perspektīvas un monetārā politika
Eiropas Centrālās bankas (ECB) prognozes liecina, ka inflācija eirozonā turpinās samazināties, sasniedzot 1,9% 2026. gadā un tuvojas 2% vidēja termiņa mērķim. Tas ir ļāvis ECB saglabāt galvenās procentu likmes nemainīgas. Paredzams, ka depozīta likme tiks atstāta 2% līmenī. Šī situācija ir labvēlīga Latvijas kredītņēmējiem gan iedzīvotājiem, gan uzņēmumiem, jo lielākā daļa kredītsaistību ir ar mainīgu procentu likmi. Neskatoties uz inflācijas mazināšanos, Latvijas Banka prognozē, ka iekšzemes cenu kāpumu joprojām uzturēs atalgojuma palielināšana un noturīgi augstas pārtikas cenas. Latvijas Banka prognozē, ka 2026. gadā inflācija Latvijā varētu būt 3,2%, bet citās prognozēs tā tiek paredzēta zemāka, svārstoties ap 2,4-3%. Šīs prognozes atspoguļo dažādu analītiķu un institūciju viedokļus, taču kopumā norāda uz stabilizācijas tendencēm Latvijas ekonomikā.