“Pie baltas lapas apsēžos….” šīs Māra Melgalva dzejas rindas decembra vidū saņēma “Delfi” žurnālisti un autori, kā aicinājumu, tieši tā – apsēsties pie digitālas baltās lapas un atskatīties uz aizejošo gadu, dalīties ar saviem pieredzējumiem kultūrā. Kas pārsteidza un kas saviļņoja, kas pievīla un sarūgtināja? Kas bija gada notikums, iedvesmojošākā personība, spilgtākā debija. Ja vien mums būtu kādas īpašas statuetes – mēs tās noteikti piešķirtu!
Filips Lastovskis
“Delfi” galvenais redaktors
Gada notikums
Animācijas filma “Straume” iegūst ASV Kinoakadēmijas balvu “Oskars”.
Gada saviļņojums
XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki – viss labais, kas ar tiem saistīts, no gājiena līdz koncertiem. Šķiet, ka svētki vairoja prieku un pašapziņu ne tikai dalībniekiem, bet arī skatītājiem.
Gada lepnums
“Tautumeitu” starts Eirovīzijā. Viņas spoži uzstājās pusfinālā ar dziesmu “Bur man laimi” un ar Eiropas skatītāju atbalstu iekļuva lielajā finālā.
Gada vilšanās
Smagnējais process, ieviešot izmaiņas Mediju atbalsta fonda principos. Pārmaiņas bija vērstas uz konkurences faktora ievērošanu, sabiedrībai vērtīgākas žurnālistikas stiprināšanu. Rezultātā izmaiņas tika īstenotas daļēji.
Gada pārsteigums
Režisora Alvja Hermaņa straujā pārdomāšana un atteikšanās kandidēt vēlēšanās. Nesaņēmis gaidīto sabiedrības atbalstu, viņš ātri pievienojās “bezcerīgo pulkam”. Pārsteigumu raisa nevis pats lēmums izstāties, bet gan tas, cik ātri tas notika.
Gada personība
Mākslinieks Krišs Salmanis. Viens no nedaudzajiem Latvijas māksliniekiem, kurš tik konsekventi pievēršas kara tematikai. Vienlaikus viņš spēj piedāvāt absolūtu vieglumu, par ko gada nogalē atgādināja Liepāja. Viņš izveidoja spoguļmetāla skulptūru – milzīgu peldriņķi ar vienradža galvu, kas it kā aizpūsts no jūras un ar ragu iedūries zemē.
Gada pērle, ko noteikti vajadzētu zināt visiem
Salaspils koka bērnudārzs, kas šogad ieguva Latvijas Arhitektūras balvas Grand Prix. Tas vienkārši ir jāredz.
Lasiet arī
Gada starts
Latvija ievieš Eiropas Mediju brīvības aktu. Tas paredz ne tikai mediju plurālisma un neatkarības aizsardzību, bet arī pastiprinātu caurskatāmību valsts un pašvaldību līdzekļu izmantošanā reklāmas pakalpojumiem.
Gada gaidas 2026
Režisora Dzintara Dreiberga filma par leģionāriem. Mums to vajadzēja jau ļoti sen.
Lasiet arī
Nora Rieksta
“Delfi Kultūra” redaktore
Gada notikums
Protams, par vēsturiski nozīmīgāko kultūras faktu šajā gadā un droši vien visā desmitgadē parūpējās animācijas filmas “Straumes” komanda, pārvedot uz Latviju “Oskaru”, “Zelta globusu” un citas balvas, taču līdzās tam kā vienu no gada būtiskākajiem lielajiem notikumiem gribētu izcelt Dailes teātra iestudējumu “Orākuls”. Protams, var (un vajag) diskutēt par tehnoloģiju triumfu pār aktiermākslu šajā iestudējumā, ko pieminējuši arī vairāki kritiķi, taču šī izrāde ir brīnišķīgs apliecinājums tam, kādā vērienā un starptautiskā sadarbībā šobrīd spēj strādāt latviešu skatuves mākslas profesionāļi, laužot pieņēmumu, ka teātris ir lokāla māksla.
Lasiet arī
Kā subjektīvi savu gada notikumu gribu kronēt Nika Keiva un Kolina Grīnvuda koncertus Siguldas pilsdrupu estrādē. Emocionāla un pietuvināta tikšanās ar Niku Keivu jau ceturto reizi ideālā, ārkārtīgi skaistā vietā un laikā. Turklāt – divus vakarus pēc kārtas, piedzīvojot unikālus mirkļus katrā no tiem.
Gada saviļņojums
Kā dziedāja grupa “Hospitāļu iela”: “Visādas mazas laimītes silda mani kā svecītes”. Tā arī mani saviļņoja šis grupas apvienošanās pēc daudzu gadu pārtraukuma un uzstāšanās “Hanzas peronā”.
Lēnu, bet pamatīgu saviļņojumu sagādāja Valmieras teātra izrāde “Burvju kalns” un vēlāk arī galvenās lomas atveidotāja aktiera Arta Jančevska neviltoti sirsnīgā pateicības runa “Spēlmaņu naktī”, saņemot labākā aktiera balvu.
Negaidīti vispirms dzīvajā un pēc tam koncertierakstā aizķēra grupa “Nova Koma” ar dziesmu “Varētu saulei izkrist cauri”. Tāpat saviļņojoši un pārsteidzoši bija redzēt, kā Latvijas mūziķi, dīdžeji un koncertu apmeklētāji vienoti novērtēja kluba “Depo” nozīmi un “piemeta” diezgan pieklājīgu summu nieka trīs nedēļu laikā, lai šī kluba vairāk nekā 23 gadus ilgā vēsture varētu turpināties jau jaunā kvalitātē.
Gada lepnums
Mums 2025. gadā ir bijis daudz kolektīvā lepnuma par kultūras personību sasniegumiem. Jau pieminētā “Straume” un tās balvas, un Dailes teātris prestižajā Rūras triennālē. Arī kora “Kamēr…” jau ceturtā Eiropas kordziedāšanas konkursa Grand Prix trofeja, grupas “Tautumeitas” mākslinieciski pārdomātā uzstāšanās uz Eirovīzijas skatuves, operas zvaigznes Marinas Rebekas Starptautiskā operas balva un Francijas Nacionālais ordenis mākslā un literatūrā.
Tomēr mans gada lepnums ir par Normunda Naumaņa vārdā nosaukto balvu mākslas kritikā, kas šī gada janvārī tika piešķirta “Delfi” ārštata autoram Aivaram Madrim par kino apskatiem un recenzijām.
Lasiet arī
Gada vilšanās
To grūti nosaukt par vilšanos, drīzāk par pieaugošām bažām par aizvien uzstājīgākiem politiķu mēģinājumiem ierobežot mākslas un izteiksmes brīvību, piesaucot tradicionālas vērtības un klasiķus. Protams, virspusēja kritika par mākslu sociālajos medijos ir veids kā piesaistīt potenciālo vēlētāju uzmanību. Tomēr absurdā situācija, kas šī gada izskaņā veidojās ap mākslinieka Kriša Salmaņa radīto vides objektu – peldriņķi-vienradzi Liepājā jau bija kāda komiska skeča cienīga… Ja vien nebūtu patiesa. Un, diemžēl, šis ir tikai viens no gadījumiem.
Ja runājam par mākslinieciskā baudījuma rūgtumu, tad tāda īsti nav. Varētu vienīgi pieminēt jūnijā notikušo festivālu “Ecosystemic” Mežaparka lielajā estrādē (cik no jums par tādu vispār zināja?), kas programmas ziņā bija lielisks, tomēr radīja daudz jautājumu gan par publiskās naudas izlietojumu, gan apmeklējumu, gan arī to, vai Rīgas domei vispār būtu jānodarbojas ar festivālu rīkošanu.
Vēl viena sīka, bet tomēr vilšanās, ir fakts, ka Jaunā Rīgas teātra mākslinieciskais vadītājs Alvis Hermanis teju ik dienu atrod laiku, lai veiktu kādu kritisku ierakstu sociālajos medijos par visdažādākajām jomām – ārpolitiku, ekonomiku, demogrāfiju, vēlēšanu sistēmu utt. Taču neatrada laiku, lai turpat “Facebook” uzrakstītu piemiņas vārdus Tomam Stopardam, dramaturgam, kura “Arkādija” viņa režisora karjerā un visā JRT vēsturē ir īpaši nozīmīgs darbs.
Gada pārsteigums
Reperis galeniex un viņa tekstu vērpetes.
Gada personība
Viennozīmīgi – Matīss Kaža. Kā viņš ir spējis viena gada laikā tikt galā ne tikai ar “Straumi” un tās ceļu pasaulē, bet arī iestudēt vairākas izrādes Latvijas teātros (no tām viena no sezonas virsotnēm – “Nacionālais kanāls” Nacionālajā teātrī), režisēt “Lielā Kristapa” un “Spēlmaņu nakts” apbalvošanas ceremonijas, strādāt ar studentiem un saviem kino projektiem, sniegt intervijas pasaules medijiem un atbildēt uz katru sīkāko Latvijas žurnālistu jautājumu, ir vienkārši apbrīnojami. Turklāt tas jau nav stāsts tikai par grandiozām darba spējām, bet arī par varēšanu mainīt kursu, drusku pastumt uz priekšu savu laikmetu un šīs sabiedrības domāšanu.
Gada pērle, ko noteikti vajadzētu zināt ikvienam
Šo pērli jau noteikti zina daudzi, bet manos subjektīvajos vērojumos tas ir Kirils Ēcis ar savu debijas dzejas krājumu “te nu ir tā vasariņa”, kā arī viņa grupa “Alejas” un albums “Ardievu, ledus laikmet!” Tas gan iznāca pašās 2024. gada beigās, tomēr atļaušos to pieskaitīt pie šī – aizejošā 2025. gada nozīmīgākajiem ierakstiem.
Lasiet arī
Gada starts
Jau kaut kas šķietami eksistē jau sen, tomēr kalendārs saka pretējo, tad to var saukt par stabilu un labu startu. Un tāds tas 2025. gadā bija mūzikas balvai GAMMA. Liels vēriens un, kas nav mazsvarīgi, pašu mūziķu atbalsts – būs interesanti vērot, kā šīs godalgas ceļš turpināsies.
Gada gaidas 2026
Tā kā šogad tikai uz mazu brīdi varēju pabūt Rīgas Mūzikas nedēļā, bet tur saklausītais un redzētais atstāja ļoti labu pēcgaršu, tad noteikti gaidīšu šo pilsētas festivālu atgriežamies nākamgad.
Tāpat intriģējošs šķiet gaidāmais festivāls “La-di-da-di”, ko nākamā gada jūlijā Mežaparka Zaļajā teātrī rīkos kādreizējā bāra un izdevniecības “I Love You” komanda.
Ar lielu interesi gaidu arī Viestura Kairiša filmu “Uļa”, Ādolfa Šapiro iestudēto “Donu Kihotu” Jaunajā Rīgas teātrī, kā arī modes mākslinieku dueta MAREUNROL’S piedāvājumu Latvijas paviljonam Venēcijas mākslas biennālē.
Lasiet arī
Līva Daniela Borisova
“Delfi” Analīzes un stāstniecības nodaļas žurnāliste
Gada notikums
“Straume” iegūst “Oskaru”.
Gada saviļņojums
“Straume” iegūst “Oskaru”.
Gada lepnums
“Tautumeitas” Eirovīzijā.
Gada vilšanās
Pašvaldības politiski ietekmē māksliniekus un kultūras iestādes, piemēram, Liepājā un Rēzeknē.
Lasiet arī
Gada pārsteigums
“Straume” iegūst “Oskaru” (jā, jau trešo reizi pieminu).
Gada personība
Matīss Kaža (kad viņš guļ?).
Gada pērle, ko noteikti vajadzētu zināt visiem
Shipsea koncerts “Simfoniskā gaisma” vai “Sudden Lights” koncerts, uz abiem var ieķert biļetes arī nākamgad.
Gada starts
Grupa “Jaunība” ar albumu “Daži racionāli apsvērmi”.
Aija Krūtaine
“Delfi” Abonēšanas satura redakcionālās stratēģijas vadītāja
Gada saviļņojums
Man tā bija izrāde “Sibīrijas haiku”, kuru redzēju šogad februāri. Vispirms jau pārsteidza inovatīvais veids, kādā bija stāstīts stāsts par izsūtīšanām uz Sibīriju Otrā pasaules kara laikā, un par kuru nebeidzu jūsmot visu izrādi. Tajā pašā laikā, scenogrāfija nenovērsa uzmanību no stāsta – tā to papildināja, pacēla augstāk. Ļoti skaisti un traģiski, un svarīgs atgādinājums, kāpēc mums sargāt savu un valsts brīvību.
Gada lepnums
“Straume”, protams. Milzīgs prieks par radošo komandu, īpaši Gintu Zilbalodi, ka viņa aizrautība ar kaķa piedzīvojumiem un īpašais vizuālais skats aizķēruši visu pasauli. Katrs šo animācijas filmu skatās un uztver citādāk, man personīgi tā pavilka uz mieru – tāda kā meditācija digitālā zaļumā un dabā ar pilnīgu klātesamību.
Lasiet arī
Gada vilšanās
Man personīgi tā bija izrāde “Dzen savu arklu pār mirušo kauliem”. Olgas Tokarčukas grāmatu, uz kuras šī izrāde balstīta, izlasīju pirms vairākiem gadiem. Tā ļoti aizķēra, lika domāt par dzīvnieku tiesībām un cilvēka attiecībām ar dabu no tāda skatupunkta, kā iepriekš nekad nebiju aizdomājusies, tāpēc šo izrādi ļoti gribēju redzēt. Scenogrāfija tai ir absolūti satriecoša, daži elementi kā gaļas cepšana, tās smaržai izplatoties pa visu zāli, ņemot vērā vienu dzīvnieku aizsardzības tēmu, arī ir iespaidīgi. Tomēr pretēji grāmatai, kura man raisīja ļoti daudz, tai skaitā pretrunīgas sajūtas un jautājumus, izrādē tas iztrūka. Radās gan jautājums, kāpēc situācijā, kad Krievija joprojām turpina karu Ukrainā, par galvenās lomas atveidotāju Latvijas valsts finansētā teātrī izvēlēta aktrise Čulpana Hamatova.
Lasiet arī
Gada pārsteigums
Izrāde “Alfas”. Lai gan biju dzirdējusi labas atsauksmes, recenzijas nebiju lasījusi, tāpēc izrādes sākums un arī turpinājums (nespoilošu) man bija pārsteigums. Man gribētos šīs izrādes žanru saukt par pētniecisko žurnālistiku – lieliski izstāstīts stāsts par traģisku notikumu, kas kļuva par ziņu virsrakstiem.
Gada pērle, ko noteikti vajadzētu zināt visiem
Virdžīnijas Lejiņas jaunākais romāns “Reizēm. Vienmēr. Nekad”. Brīnišķīga grāmata, kurai ir tāds āķis pirmajās divās lappusēs, pēc kura nevarēju nolikt grāmatu nost līdz to izlasīju. Sirsnīga un aizkustinoša grāmata, kuras lasīšanas laikā smaidīju un arī smējos daudz.
Lasiet arī
Kate Kalniņa
“Delfi” žurnāliste
Gada notikums
Izrāde “Orākuls” Dailes teātrī
Gada saviļņojums
Dziesma “Pilni vižņu mani mati” Skolu jaunatnes Dziesmu un deju svētku Noslēguma koncertā “TE-AUST”
Gada lepnums
Filmas “Straume” “Oskars” un “Zelta globuss”
Gada vilšanās
Filma “Dieva suns”
Gada pārsteigums
Latviešu kino hiti – “Tīklā. TTT leģendas dzimšana” un “Tumšzilais evaņģēlijs”
Lasiet arī
Gada personība
Simtgadniece Lidija Lasmane-Doroņina
Lasiet arī
Gada pērle, ko noteikti vajadzētu zināt visiem
Latvijas Mākslas akadēmijas studentu darbu izstāde-tirgus “Jaunmarka”
Gada starts:
“Riga Music Week”
Gada gaidas 2026
Koncertu vasara – Pitbull un “Carnival Youth” Mežaparkā, arī jaunais festivāls “La-Di-Da-Di”
Lasiet arī
Raivis Spalvēns
Nacionālo ziņu nodaļas žurnālists
Gada notikums
Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Muzeju likumā, ar kuriem mazināta politiskā ietekme uz muzeju darbu. Kāpēc šie grozījumi ir svarīgi? Te jāatgādina gadījums, kad Ogres mērs Egils Helmanis vēlējās ietekmēt Ogres Vēstures un mākslas muzeja darbību, rosinot izstādīt Krievijas oligarham Pjotram Avenam piederošu porcelāna mākslas darbu kolekciju. Pretojoties šai iecerei, sekoja izrēķināšanās ar muzeja vadību, kurai galu galā nācās muzeju pamest. Vai likuma grozījumi politisko ietekmi pavisam izskaudīs? Maz ticams. Bet valsts vismaz likumā pasaka, ka politiska ietekme nav pieļaujama.
Lasiet arī
Gada saviļņojums
Šā gada oktobrī Rakstniecības un mūzikas muzejā bija tikšanās ar ukraiņu rakstnieci Oksanu Zabužko. Atceros, ka pasākuma dienā negribējās nekur doties, bet slinkumu tomēr pārvarēju. Tikšanās ar tik gaišu, gudru, emocionāli spēcīgu un asprātīgu cilvēku noņēma nomāktību kā ar roku. Zabužko ir ļoti vitāla un interesanta stāstniece, tikšanās emociju amplitūda svārstījās no pacēlumam līdz smiekliem caur asarām. Izskatījās, ka klātesošajiem Latvijas lasītājiem šī bija svarīga tikšanās, kuras laikā varēja nedaudz pietuvoties Ukrainas tautas spēkam. Nevaru sagaidīt, kad varēšu pieķerties Zabužko romānam “Pamesto noslēpumu muzejs” Māras Poļakovas tulkojumā.
Gada lepnums
Lai arī Laura un Raita Ābeļu animācijas filmu “Dieva suns” neredzēsim starp “Oskara” balvas nominatiem, tomēr nevar par zemu novērtēt šīs filmas līdzšinējos starptautiskos sasniegumus (dalība starptautiskos festivālos, nominācija Eiropas Kinoakadēmijas balvai) un tos, kas vēl sekos. Šī ir ne tikai tehniski interesanta filma, bet arī saturiski svarīga tieši šajos apjukuma laikos. Turklāt, lai arī filma šķiet “latviska”, tās vēstījums ir saprotams globāli.
Lasiet arī
Gada vilšanās
Šis bija gana karsts gads Latvijas politikā, nereti izsaucot arī asu sabiedrības reakciju. Saeimas balsojums par izstāšanos no pretvardarbības konvencijas mudināja pat cilvēkus doties vienā no pēdējos gados lielākajiem protestiem. Šajos notikumos iesaistītājs dažādu nozaru kultūras ļaudis, tomēr cerēju sagaidīt tieši mūziķu skaļāku reakciju, proti, sagaidīju kādu protesta dziesmu. Šis bija un joprojām ir pateicīgs laiks protesta mūzikas radīšanai, tādējādi sniedzot savu komentāru par notiekošo tādā valodā, kādā to spēj vien mūziķi. Paies gadi un 2025. gada notikumus diemžēl nevarēsim restaurēt ar tikai šim laikam raksturīgu mūziku. Izņēmums ir grupa “Depustūtes”, kuru šogad izdotais albums “Necepies, aizrijies” daļēji veic šo funkciju.
Gada pārsteigums
Romāna “Kalendārs mani sauc” autors Andris Kalnozols ir izveidojis “Instagram” kontu. Man šķita, ka viņš nav sociālajos tīklos. Bet izrādās, ka kopš šī gada tomēr ir. Viņa “Instagram” kontā var uzzināt, kādās valodās tiek tulkots “Kalendārs” un kādu valstu bibliotēkās autors veic radošo darbu.
Gada personība
Režisore Alise Zariņa. Viņa bija viena no pirmajām, kas asi un kritiski reaģēja uz dažu Saeimas politisko spēku ideju denonsēt pretvardarbības konvenciju. Zariņa ar ierakstiem sociālajos medijos pievērsa uzmanību vardarbības tematam, skaidroja konvencijas būtību un iestājās pret populismu politikā. Tāpat Zariņa piedalījās pirmajos protestos pie parlamenta, uzstājoties ar emocionālu runu, atkal un atkal atgādinot par vardarbības postošo dabu. Šo protestu laikā Zariņa bija kultūras nozares seja, pierādot, ka kultūras pārstāvji nav kūtri, ka kultūras pārstāvji neprotestē tikai sociālajos tīklos, bet rīkojas un aicina rīkoties citus. Decembrī Zariņa ar runu piedalījās Viļņā notiekošajā demokrātijas forumā, kurā lietuvieši aicināja uzstāties citu Eiropas valstu pārstāvjus par demokrātiju apdraudošiem procesiem savās valstīs. Tikmēr novembrī Tallinas Kino festivālā pirmizrādi piedzīvoja Zariņas jaunākā filma “Flesh, Blood, Even a Heart”, kas Latvijā būs skatāma jau janvārī.
Gada pērle, ko noteikti vajadzētu zināt visiem
Dueta “Domenique Dumont” albums “Deux Paradis” ir kas īpašs, sevišķi šajos tumšajos un nenoteiktajos laikos. Šī mūzika ir drošs patvērums, ļaujot aizmirst ikdienas rūpes un raizes, tā ļauj iegrimt savdabīgi saulainā un krāšņā pasaulē, kur var uzturēties bēdu nezinot. Bet kopumā – ļoti stilīga mūzika.
Lasiet arī
Gada gaidas 2026
Tāpat kā līdz šim ar nepacietību gaidīšu latviešu valodā tulkotus ukraiņu literatūras tekstus. Rudenī notiks 15. Saeimas vēlēšanas un paredzams, ka pirmsvēlēšanu laikā jau atkal notiks sakāpinātas un pārspīlētas politiskas debates par pretvardarbības konvenciju. Ļoti ceru, ka uz šo laiku kāds mūziķis saņemsies un sacerēs protesta dziesmu.
Lana Apse
“Delfi Life” žurnāliste
Gada notikums
“Straumes” saņemtais “Oskars”
Gada saviļņojums
Jauniešu kora “Kamēr…” Grand Prix Eiropas kordziedāšanas sacensībā un “Tautumeitas” Eirovīzijā
Lasiet arī
Gada lepnums
Jauniešu kora “Kamēr…” Grand Prix
Gada vilšanās
“X-faktors” – tik ātri beidzās, uzvarētāju varēja paredzēt jau pirmajās epizodēs un nebija neviena talanta
Gada personība
Diriģents Jurģis Cābulis
Lasiet arī
Dita Jonīte
teātra un dejas kritiķe, “Delfi” ārštata autore
Gada notikums
Arī Liepājai ir savs teātra festivāls! Ir svarīgi veidot regulārus, dzīvīgus un starptautiskus notikumus arī reģionos.
Gada saviļņojums
Deju lielkoncerts “Es atvēru Laimas dārzu” Skolu jaunatnes Dziesmu un deju svētkos. Bērni joprojām ir gatavi dejot, lai piepildītu sapni par svētkiem Rīgā. Un tad tie satiekas lielajā Daugavas stadionā, kopā ar vecākiem un skolotājiem, turpinot skaistu tradīciju!
Lasiet arī
Gada lepnums
Dailes teātra ceļojumi pa Eiropu ar Lukaša Tvarkovska izrādēm “ROTKHO” un “Orākuls”, un Eiropas ieaicināšana Latvijā (STAGES forums un ETC konference).
Gada vilšanās
Jaunā Rīgas teātra darbība bez pārsteigumiem. Teātrim viss ir – skaisti atjaunota ēka, talantīgi aktieri un citi radošā ceha mākslinieki, bet viss šķiet tādu kā vecu lauru ieskauts.
Gada pārsteigums
Koncertuzvedums “Māls” Cēsīs. Notikums, kas apliecināja, cik veiksmīgi iespējams sadarboties profesionāļiem un amatieriem. Emocionāli viens no jaudīgākajiem šā gada notikumiem.
Gada personība
Matīss Kaža. Ar pastiprinātu interesi sekoju līdzi visām viņa aktivitātēm režijā – paldies gan par kino un teātra balvu ceremonijām (“Lielais Kristaps” un “Spēlmaņu nakts”, gan par šogad tapušajām izrādēm (“Nacionālais kanāls”, “Degošie”, “Anarhista nejaušā nāve”, “Bastardi”).
Gada pērle, ko noteikti vajadzētu zināt visiem
“Seņkova kurss”. Vesela kompānija talantīgu jauniešu, kas joprojām redzami gan satiekoties studiju laika izrādēs, gan dažādu Latvijas teātru jauniestudējumos.
Gada starts
Projekts “Dejas māja”. Sākums Latvijas laikmetīgās dejas 30. jubilejas svinībām Valmieras laikmetīgās mākslas telpā “Kurtuve”.
Gada gaidas 2026
“Dejas māja” Rīgas cirkā. Novēlu jaunajai laikmetīgās dejas iniciatīvai Rīgas cirkā kustīgu, raibu un emocijām bagātu jauno gadu!
Lasiet arī
Lelde Šuberte-Ķirse
“Delfi Bizness” redaktore
Gada notikums
XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki.
Gada saviļņojums
Žaume Kabrē romāns “Es atzīstos”
Gada lepnums
Folkloras festivāls “Baltica 2025”
Lasiet arī
Gada vilšanās
Tehnisku problēmu dēļ atceltās deju lielkoncerta “Es atvēru Laimas dārzu” beigas.
Gada pārsteigums (nepatīkams)
Austrumlatvijas koncertzāles “Gors” audits
Alvja Hermaņa starts politikā
Lasiet arī
Gada personība
Diriģents Jurģis Cābulis un Jauniešu kora “Kamēr” Eiropas kordziedāšanas Grand Prix
Gada pērle, ko noteikti vajadzētu zināt visiem
Latvijas Nacionālā rakstniecības un mūzikas muzeja ekspozīcija “Prokrastinācija un radīšana”
Gada gaidas 2026
Pitbull lielkoncerts Rīgā
Lasiet arī
Aivars Madris
“Delfi” ārštata autors, kino un literatūras apskatnieks
Gada notikums
Šķiet, ja šeit netiktu atzīmēta mūsējo izcīnītā “Oskara” balva, varētu padomāt, ka man kaut kas nav kārtībā ar galvu. No otras puses – pati “Straume” iznāca jau 2024. gadā, līdz ar to šie reibinošie starptautiskie panākumi zināmā mērā aizēnojuši daudzas brīnišķīgas norises tepat Latvijas robežās.
Gada saviļņojums
Gan jau par tādu būtu kļuvis kāds no noslepenotajiem “Radiohead” koncertiem Eiropā, ja vien uz to būtu bijusi iespēja tikt. Bet vislielāko ekstāzi šogad dāvājusi P.T. Andersona brīnišķīgā “Cīņa pēc cīņas”, kurai no sirds novēlu visus “Oskarus” utt.
Lasiet arī
Gada lepnums
Arī šajā kategorijā “Straume” pārliecinoši dominē. Domājiet par Amerikas Kinoakadēmijas balvu ko vien gribat, bet mums šāds sasniegums ir līdzvērtīgs latviešu astronauta izkāpšanai uz Marsa.
Gada vilšanās
To īsti nevar attiecināt tikai uz 2025. gadu, bet starp visām pasaules sāpēm un nopūtām gribētos izcelt reiz talantīgos kultūras cilvēkus, kas savu autoritāti izmanto lēta populisma tiražēšanai un varaskāres apmierināšanai.
Gada pārsteigums
Grupas “Hospitāļu iela” atgriešanās uz skatuves.
Gada personība
Vienkārši nespēju izcelt tikai vienu no visiem – gan varoņiem, gan ākstiem.
Gada pērle, ko noteikti vajadzētu zināt visiem
“Aleju” trešais albums “Ardievu, ledus laikmet!”.
Gada starts
Kirila Ēča debijas dzejas krājums “te nu ir tā vasariņa” nošarmēja ar pārsteidzoši klasiska liriķa pieeju, cenšoties aprakstīt savas paaudzes pasaules izjūtu.
Gada gaidas 2026
Visvairāk gaidu un ceru uz mieru un turpināšanos.
Seko “Delfi” arī Instagram un YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit