Krievija nespētu veikt veiksmīgu militāru uzbrukumu Igaunijai ne tagad, ne vairākus gadus pēc kara beigām Ukrainā – gan sava vājuma, gan Igaunijas spēka dēļ, analizējot tieši Igaunijas trūkumus un priekšrocības, secinājuši Eiropas Ārlietu padomes (ECFR) domnīcas pētnieki.
Savā decembrī publicētajā ziņojumā tā autori Dženifera Kavana un Džeremijs Šapiro atzīst, ka agresīvais karš Ukrainā ir ievērojami vājinājis Krievijas spējas – ekonomiski, cilvēkresursu, kā arī ieroču un munīcijas ziņā. Autori norāda, ka Krievijai pēc kara beigām Ukrainā būs nepieciešami pieci līdz desmit gadi, lai atkoptos un atkal sagatavotos šādam uzbrukumam.
Arī intervijā Igaunijas sabiedriskajam medijam ERR Igaunijas Ārējās izlūkošanas dienesta ģenerāldirektors Kaupo Rosins pauda, ka viņam nešķiet, ka Krievijai pašlaik būtu nodoms uzbrukt kādai no Baltijas valstīm vai NATO plašākā nozīmē.
Tāpat viņš uzsvēra, ka Igaunijas uzdevums ir saglabāt situāciju tādu, kāda tā ir. Pēc viņa teiktā medijam, Krievija cenšas palēnināt Eiropas pārapbruņošanos ar runām par mieru un vēstījumiem, ka tā atņem naudu citām jomām, piemēram, sociālajam sektoram.
Savukārt domnīcas pētnieki uzsver Igaunijas un tās NATO sabiedroto palielinātās spējas un atzīst, ka ar Krievijas uzbrukumu varētu tikt galā pat bez būtiska ASV atbalsta. Tomēr, kā uzsver ziņojuma autori, tas vairāk ir atkarīgs no Eiropas sabiedroto militārajām reformām un pārapbruņošanās, nevis no Krievijas bruņoto spēku atjaunošanās.
Igaunijas stiprās un vājās puses
Raksturojot Igaunijas aizsardzības spējas, ziņojuma autori nosauc tās trīs galvenās sastāvdaļas: spējīgu artilēriju, pretgaisa aizsardzību, tostarp pretdronu spējas, un pilnīgu aizsardzību, kuras pamatā ir sabiedrības kaujas gatavība un mobilizācijas spēki.
Tāpat pētījuma autori sniedz pārskatu par mācībām, kas gūtas no notiekošā Krievijas agresijas kara Ukrainā, kas būtu aktuālas arī Igaunijas aizsardzības plānošanā.
Tomēr arī Igaunijai ir savas vājās vietas, kas sarežģī aizsardzības operācijas un prasa sabiedroto atbalstu. Autori uzskaita vairākas no tām.
Vispirms autori izceļ krievvalodīgos Igaunijas ziemeļaustrumu iedzīvotājus, kurus Maskava varētu izmantot savās interesēs. Lai gan vietējie iedzīvotāji ir bijuši lojāli Igaunijai, viņu ierobežotās igauņu valodas zināšanas un no tā izrietošā atkarība no Krievijas medijiem padara viņus uzņēmīgus pret Krievijas dezinformāciju un aģitāciju.
Otrkārt, pētnieki uzskata, ka Igaunijas vājība ir ierobežotie resursi, kas saistīti ar nelielo iedzīvotāju skaitu, teritoriju un ekonomiku. Tāpēc tā ir īpaši neaizsargāta, piemēram, pret ienaidnieka precīziem uzbrukumiem un sitieniem. Tāpēc ilgstošas militārās operācijas gadījumā Igaunijai būs nepieciešama ārēja palīdzība, kas uzsver savienojošo ceļu nozīmi, norāda autori, aicinot stiprināt dzelzceļus un autoceļus, kas ved cauri Baltijas valstīm.
ECFR eksperti atzīst arī Igaunijas pretgaisa aizsardzības vājumu un ierobežoto pārklājumu, kas neļauj tai notriekt zemu lidojošus dronus un spārnotās raķetes, padarot civilo infrastruktūru, tostarp enerģētikas un sakaru iekārtas, neaizsargātu.
Visbeidzot eksperti norāda uz Igaunijas kā valsts ar augsti attīstītiem digitālajiem pakalpojumiem neaizsargātību pret dažādiem kiberuzbrukumiem, kas var paralizēt Igaunijas sakaru sistēmas un līdz ar to arī valsts pārvaldības un ikdienas pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem.
Foto: Zuma Press/Scanpix/LETAKrievija ir novājināta
ECFR eksperti novēro arī Krievijas militārās vienības, kas izvietotas netālu no Igaunijas, un norāda, ka kara dēļ Ukrainā, uz kurieni nosūtīta liela daļa militāro vienību un to ieroču, Krievijas vadības rīcībā šajā reģionā pašlaik ir tikai 5000 līdz 15 000 militārpersonu un piecdesmit militārās lidmašīnas.
Šis aprēķins tika veikts, pamatojoties uz pieņēmumu, ka uz papīra Krievijai vajadzētu būt 40 000 karavīru netālu no Baltijas valstīm, tostarp 6. apvienotajai armijai ar diviem motorizētajiem strēlnieku pulkiem Luhanskā un Kamenkā, vienam motorizētajam strēlnieku pulkam, motorizētajai strēlnieku brigādei un jūras kājnieku brigādei Kaļiņingradas apgabalā, kā arī Pleskavas gaisa desanta divīzijai. Turklāt netālu no Baltijas valstīm atrastos trīs gaisa spēku pulki, kuriem papildus uzbrukuma lidmašīnām būtu arī tankkuģi un izlūkošanas lidmašīnas, kā arī pretgaisa aizsardzība.
Tomēr 2025. gada beigās šo vienību personāls bija vairākas reizes mazāks, nekā tam oficiāli vajadzētu būt, jo vienības ir nosūtītas karā uz Ukrainu, kur liela daļa no tām ir iznīcinātas, atzīmēja eksperti. Tā kā Krievija nevar atgriezt Kaļiņingradas apgabalā izvietotos 10 000 karavīru, lai uzbruktu Igaunijai, Krievijas kontingents būtu par šo skaitu mazāks. Tomēr, balstoties uz aculieciniekiem un satelītfotogrāfijām, tiek lēsts, ka atlikušo 30 000 karavīru vietā paliks tikai puse, un, ņemot vērā, ka arī šajā reģionā izvietotās gaisa spēku vienības galvenokārt ir aizņemtas ar karu Ukrainā, šajā reģionā palikusi tikai puse no tiem.
Šādi aprēķini sakrīt arī ar Igaunijas Ārējās izlūkošanas dienesta novērtējumu, ka Krievijas militārās vienības, kas atrodas netālu no Igaunijas, ir pustukšas, atzīmēja ECFR ziņojuma autori. Sniedzot pārskatu par Baltijas reģionā atlikušo Krievijas spēku lieluma diapazonu, viņi lēš, ka to skaitu var aplēst no 5000 līdz 15 000 militārpersonām.
Protams, Krievija varētu palielināt savu kontingentu šeit, ievedot pastiprinājumus no citiem militārajiem apgabaliem, taču ir apšaubāmi, vai no tiem var paņemt ievērojamu papildu karaspēku, un, otrkārt, rietumvalstis pamanītu jebkādas būtiskas karaspēka kustības, kas ļautu tām nekavējoties reaģēt, atzīst pārskata autori.
Tāpat ziņojumā vēl analizēti vairāki iebrukuma scenāriji Igaunijā. Ar pilno ziņojumu iespējams iepazīties šeit.
Seko “Delfi” arī Instagram un YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit