Viņš pauž, ka enerģētika pēdējos gados ir sevi pierādījusi kā viens no valsts attīstības balstiem, kas spēj piesaistīt ārvalstu kapitālu. Turklāt, lielus enerģētikas projektus nav iespējams finansēt tikai ar vietējiem resursiem. Latvijas enerģētikas stratēģijā līdz 2050. gadam tiek prognozēts, ka nozarē būs nepieciešamas vismaz 34,4 miljardu eiro investīcijas. Mērķis nav sasniedzams bez ārvalstu investīcijām.
Sadarbība visos līmeņos
Tāpēc nākamais būtiskais solis ir nodrošināt, lai šie pirmie praktiskie piemēri pārliecinoši parādītu hibrīdparku sniegtās priekšrocības Latvijas energosistēmai. Ir svarīga atbildīgo institūciju operatīva un profesionāla darbība un šeit jāizceļ AS “Augstsprieguma tīkls” un Valsts vides dienesta jau paveiktais. Vienlaikus jāmin, ka arī nozares attīstītājiem ir īpaša atbildība – īstenot projektus caurredzami un profesionāli, veidot ciešu dialogu ar vietējo kopienu un skaidrot iedzīvotājiem gan tehniskos, gan ekonomiskos ieguvumus. Jo kvalitatīvāki būs pirmie projekti, jo straujāk Latvija varēs attīstīt mūsdienīgu, drošu un ilgtspējīgu enerģētikas infrastruktūru.
“Latvijas enerģētikas attīstība šobrīd ir pagrieziena punktā – hibrīdparki, apvienojot vienā pieslēgumā trīs tehnoloģijas, un enerģijas uzkrāšanas sistēmas kļūst par praktisku risinājumu, nevis tālas nākotnes vīziju. Pirmais šāda veida projekts liecina, ka Latvijai ir visi priekšnosacījumi, lai kļūtu par mūsdienīgu, tehnoloģijās un drošībā balstītu enerģētikas valsti. Tagad svarīgākais ir nezaudēt tempu un izmantot šo brīdi kā iespēju straujākam izrāvienam,” rezumē Nāburgs.