Eiropas Savienības lēmums aizņemties 90 miljardus eiro Ukrainas budžeta un militāro vajadzību segšanai izraisījis bažas, ka, uzņemoties šīs saistības, pieaugs arī Latvijas valsts parāds. Tā sociālo tīklu platformā “X” apgalvo bijušais labklājības ministrs Gatis Eglītis, vēršoties pie finanšu ministra un paužot, ka “Latvijas sabiedrībai ir tiesības zināt patieso valsts parāda situāciju”. Politiķa secinājums gan nav līdz galam korekts – paredzēts, ka aizņēmuma atmaksai tiks izmantotas Ukrainai izmaksātās Krievijas reparācijas, savukārt Latvijas valsts parādu tas tiešā veidā neietekmē – lai gan esam viena no 24 dalībvalstīm, kas reizē ar šo lēmumu piekrīt uzņemties procentu nomaksu un parāda garantijas, tas joprojām būs ES kopējais parāds, nevis katras dalībvalsts iekšējais valsts parāds, uzsver Finanšu ministrijā un Eiropas Komisijā.
Foto: DELFI
Eglīša satraukuma pamatā ir Eiropas Savienības (ES) līderu panāktā vienošanās decembra vidū Briselē par finansiālo atbalstu Ukrainai nākamajos gados – ES aizdos Ukrainai 90 miljardus eiro, lai kompensētu Ukrainas budžeta un militārās vajadzības turpmākajos divos gados. Tā kā ES šādas brīvas naudas nav, to aizņemsies starptautiskajos finanšu tirgos. Kijivai šī nauda būtu jāatdod tikai tad, kad Krievija tai samaksās reparācijas par tās uzbrukuma nodarītajiem postījumiem, savukārt procentu izdevumus segs ES. Izdevums “Politico” vēsta, ka procentos par šo Ukrainas aizdevumu ES gadā maksās trīs miljardus eiro. Trīs no 27 dalībvalstīm – Ungārija, Čehija un Slovākija – atteikušās šādas saistības uzņemties, bet arī apņēmušās nelikt šķēršļus Ukrainas finansēšanas plānam.
Kā skaidro aģentūra “Reuters”, ES aizņēmumu nodrošina ES budžeta rezerve, ko veido starpība starp maksimālo summu, ko ES var lūgt dalībvalstīm iemaksāt kopējā budžetā, un summu, kas nepieciešama, lai segtu ES izdevumus.
Finanšu ministrijā portālam “Delfi” uzsver – aizdevums Ukrainai tiks piešķirts, ES aizņemoties finanšu tirgos, taču tas tiešā veidā nepalielinās dalībvalstu, tostarp Latvijas, valsts parādu.
Arī eirokomisāra Valda Dombrovska padomniece Maija Celmiņa norāda: “Šādā veidā radušais parāds būs ES parāds, un tāpēc tas netiks piedēvēts dalībvalstīm.” Saistības, ko šis aizņēmums radīs dalībvalstīm, būšot teorētiskas, jo paredzēts, ka nākotnē 90 miljardu aizdevumu Ukraina atmaksās no Krievijas maksātajām reparācijām. Kamēr tas nav noticis, agresorvalsts aktīvi Eiropā paliks iesaldēti, un ES patur tiesības tos izmantot aizdevuma atmaksai, ievērojot ES un starptautiskās tiesības, piebilda Celmiņa. Konkrēts plāns, kā šis aizņēmums tiks īstenots, gaidāms janvāra pirmajās dienās.
Celmiņa arī norādīja – tādas pašas saistības būtu arī tad, ja ES līderi būtu spējuši vienoties par priekšlikumu Ukrainai jau tagad novirzīt iesaldētos Krievijas aktīvus.
Eglītis sarunā ar “Delfi” gan pauda, ka FM izplatot melus, jo pašreizējie lēmumi liecina, ka izmantot Krievijas aktīvus aizdevuma garantijai nav iespējams, savukārt procenti par aizdevumu būšot jāatmaksā solidāri katrai valstij. Jautāts, vai Latvijai vajadzēja sekot Ungārijas, Čehijas un Slovākijas piemēram, viņš atteica: “tas nav jautājums man,” un piebilda, ka “Ukraina jāatbalsta, bet nedrīkst melot”.
Eglītis atsaucās uz “Euronews” rakstu, kurā norādīts, ka dalībvalstis sadalīs procentu maksājumus atbilstoši to ekonomiskajai ietekmei. Vācija, Francija, Itālija, Spānija un Polija segs vislielākās izmaksas. Šajā rakstā gan arī uzsvērts, ka saskaņā ar Eiropas Komisijas (EK) amatpersonu teikto, 90 miljardi eiro netiks ieskaitīti valstu iekšzemes parāda līmeņos.
Eglītis sarunā ar “Delfi” atzina: “Latvijas valsts parāds tiešā veidā nepieaug, jo aizņemas EK, bet saistības mūsu budžetam gan pieaug. Katru gadu EK 24 valstīm izsūtīs rēķinu, cik no 90 miljardu eiro aizdevuma procentu maksājumiem katrai valstij nākas segt. Nezinu, cik procentu no ikgadējā 3 miljardu procentu maksājuma ir Latvijas daļa – piemēram, 5% būtu ap 150 miljoni eiro katru gadu mūsu “kvota”, kas jāapmaksā.”
Jau ziņots, ka Eiropas Komisija (EK) jau sākotnēji piedāvāja plānu ilgtermiņa aizdevumiem Kijivai izmantot ES iesaldētos Krievijas Centrālās bankas aktīvus, kuru vērtība sasniedz aptuveni 210 miljardus eiro, taču pret to iebilda Beļģija, kur atrodas lielākā daļa iesaldēto aktīvu. Beļģija pieprasīja garantijas par dalītām saistībām, kas citām valstīm nebija pieņemami.
Arī gadījumā, ja ES līderiem tomēr būtu izdevies vienoties Ukrainas atbalstam novirzīt Krievijas iesaldētos aktīvus, saistībā ar 210 miljardu eiro finansējuma paketi ES dalībvalstīm būtu jāsniedz garantijas atbilstoši to ekonomikas apjomam. Iepriekš Latvijas sabiedrisko mediju portāls, atsaucies uz “Politico”, vēstīja, ka šim nolūkam ES dalībvalstīm būtu jāatlicina miljardiem eiro, taču lielāko atbalstu desmitiem miljardu eiro apjomā piedāvājusi Vācija (25%), Francija (16%) un Itālija (12%). Baltijas valstis – Lietuva, Latvija un Igaunija – šajā gadījumā apņemtos novirzīt attiecīgi 934 miljonus (0,4 %), 469 miljonus (0,2 %) un 466 miljonus eiro (0,2%).
Ja līdzīgā proporcijā (0,2%) atbilstoši ekonomikas apmēram Latvijai būtu jāapmaksā 3 miljardu eiro procentu maksājumi, secināms, ka Eglīša piesauktais piemērs par 5% jeb 150 miljoniem ir pārspīlējums.
Tiesa, valsts parāda kāpums un augošās izmaksas tā apkalpošanai kopumā Latvijā ir aktuāla problēma, uz ko regulāri norāda gan ekonomisti, gan uzņēmēji. Kā iepriekš norādījusi Latvijas banka, iespējamo saistību apmēra būtisks kāpums var pasliktināt valsts parāda ilgtspēju. Finanšu tirgos, redzot augstus riskus, var neaizdot vai arī prasīt augstākus procentus. Tā rezultātā valstij var pieaugt parāda apkalpošanas izmaksas, samazinot līdzekļus citām budžeta vajadzībām. Vienlaikus Fiskālās disciplīnas padome (FDP) norāda, ka Latvija joprojām atrodas starp valstīm ar salīdzinoši zemu vispārējās valdības parāda līmeni – 48% no iekšzemes kopprodukta (IKP), un izpilda Māstrihtas kritēriju – uzturēt parādu zem 60% no IKP, norāda Fiskālās disciplīnas padome (FDP).
Jāpiebilst, ka šī nav pirmā reize, kad ES šādā veidā sniedz finansiālu atbalstu Ukrainai – 2022. gada nogalē Eiropas Parlaments apstiprināja 18 miljardu eiro aizdevumu, savukārt 2023. gadā izveidots īpašs atbalsta mehānisms, no 2024. gada līdz 2027. gadam novirzot Ukrainai līdz pat 50 miljardiem eiro dotāciju un aizdevumu veidā.
Iepriekš ES aizņēmusies naudu ne tikai Ukrainas atbalstam. Piemēram, arī finansējums ES Atveseļošanas fondam, kas ieviests 2021. gadā, ir aizņēmuma līdzekļi.
Seko “Delfi” arī Instagram un YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit