Ķīna uzsāk plaša mēroga militārās mācības ap Taivānu
Ķīna pirmdien, 29. decembrī, ir sākusi plaša mēroga militārās mācības ap Taivānu, kas nodēvētas par “Taisnīguma misija 2025”. Kā ziņo BBC, atsaucoties uz Ķīnas Bruņoto spēku paziņojumu, šo manevru mērķis ir simulēt salas teritorijas pārņemšanu un blokādi. Mācības tiek pasniegtas kā “brīdinājums separātistu spēkiem”. Kā ziņo avīze Diena, šīs ir pirmās tik plaša mēroga militārās mācības kopš aprīļa, un sestās Ķīnas militārās aktivitātes Taivānas tuvumā kopš 2022. gada, kad salu apmeklēja toreizējā ASV Pārstāvju palātas spīkere Nensija Pelosi.
Mācību mērķi un saturs
Militārajās mācībās tiek izmantoti iznīcinātāji, fregates, bumbvedēji un bezpilota lidaparāti. Ķīnas armijas Austrumu kaujas pavēlniecības pārstāvis Ši Ji norādījis, ka mācību galvenie uzdevumi ietver kaujas gatavības patruļas jūrā un gaisā, visaptveroša pārākuma panākšanu un galveno ostu un teritoriju bloķēšanu. Viņš uzsvēris, ka šīs mācības ir likumīgs un nepieciešams pasākums Ķīnas suverenitātes un valsts nedalāmības aizsardzībai. No otrdienas paredzētas arī kaujas uguns mācības piecās noteiktās zonās ap Taivānu, aicinot neiesaistītos kuģus un lidmašīnas izvairīties no šīm zonām.
Taivānas un starptautiskā reakcija
Taivānas prezidents birojs ir kritizējis Ķīnas militārās mācības, nodēvējot tās par starptautisko normu pārkāpumu un uzsverot, ka tās grauj drošību un stabilitāti Taivānas šaurumā un Indijas un Klusā okeāna reģionā. Taivānas Aizsardzības ministrija ziņoja par 89 Ķīnas militāro lidaparātu un 28 karakuģu un krasta apsardzes kuģu novērošanu salas tuvumā. Tiek prognozēts, ka mācību dēļ tiks ietekmēti simtiem avioreisu, radot neērtības vairāk nekā 100 000 pasažieru.
Konteksts un spriedze
Šīs militārās aktivitātes notiek laikā, kad ir pieaugušas spriedzes starp Ķīnu un ASV, īpaši pēc tam, kad Vašingtona apstiprināja jaunu ieroču piegādes paketi Taivānai par 11,1 miljardu ASV dolāru. Iepriekšējās Ķīnas militārās mācības pie Taivānas notika pēc tam, kad 2023. gada aprīlī Taivānas prezidente Cai Invena tikās ar ASV Pārstāvju palātas spīkeri Kevinu Makartiju. Ķīna uzskata Taivānu par savu neatņemamu teritorijas daļu, lai gan sala kopš 1949. gada darbojas kā autonoma valsts ar demokrātiski ievēlētu valdību.