Kuģa “Ursa Mayor” noslēpumainais nogrimšanas incidents
Krievijas tā dēvētās “ēnu flotes” kuģis “Ursa Mayor”, kas pagājušā gada beigās nogrima Vidusjūrā pie Spānijas krastiem, iespējams, bija rietumvalstu spēku uzbrukuma mērķis. Atsaucoties uz spāņu izdevuma “La Verdad” un oficiālās izmeklēšanas datiem, tiek pieļauts, ka kuģim uzbruka, lai nepieļautu divu kodolreaktoru piegādi Ziemeļkorejai. Kā informē portāls NRA.
Incidents notika 24. decembra naktī, aptuveni 60 jūras jūdzes uz diennvidiem no Kartahenas, Spānijā. Kuģis “Ursa Mayor” nogrima pēc sprādziena mašīntelpā. Kuģa īpašnieks, Krievijas Aizsardzības ministrijas meitasuzņēmums “Oboronlogistics”, sākotnēji apgalvoja, ka kuģis pārvadāja tukšus konteinerus, ostas celtņus un ledlaužu lūku vākus, un uzbrukumu nodēvēja par terorismu. Tomēr oficiālās izmeklēšanas detaļas norāda uz cita notikumu attīstības gaitu.
Kravas izcelsme un aizdomas par kodolieroču komponentu pārvadāšanu
Spānijas varas iestādes pievērsa uzmanību diviem ziliem konteineriem, kas atradās kuģa pakaļgalā un neatbilda kapteiņa Igora Aņisimova deklarētajam kravas aprakstam. Izmeklētāji uzskata, ka šajos konteineros tika transportēti divi VM-4SG kodolzemūdeņu reaktori. Sākotnējais plāns paredzēja šo kravu nogādāt no Sanktpēterburgas uz Ziemeļkorejas ostu Rasonu, kas atrodas netālu no Vladivostokas, kas bija kuģa oficiālais galamērķis.
Tiek ziņots, ka caurums kuģa “Ursa Mayor” labajā bortā pēc izmēra un īpašībām atbilst bojājumiem, ko radījusi superkavitējoša torpēda ar 500 mm kaujas galviņu. Šāda veida torpēdas ir izplatītas Krievijā, Ķīnā un vairākās NATO valstīs, liekot domāt par iespējamu militāru iejaukšanos.
Krievijas militārā klātbūtne un incidents pirms nogrimšanas
Interesanti, ka neilgi pirms “Ursa Mayor” nogrimšanas, tajā pašā apgabalā atradās Krievijas desanta kuģis “Ivan Gren”. Tas mēģināja iejaukties Spānijas glābšanas operācijā, raidot gaisā sarkanas signālraķetes, kas apžilbināja izlūkošanas satelītu infrasarkanos sensorus, un pieprasot Spānijas patruļkuģiem atkāpties. Šāda rīcība pastiprina aizdomas par koordinētu Krievijas militāro klātbūtni un iespējamu mēģinājumu slēpt notikušo.
Sprādziena brīdī iekārtas fiksēja viļņus, kas atbilda 20-50 kg trotila sprādzienam, vēl vairāk norādot uz spēcīgu ārēju ietekmi, nevis parastu kuģa avāriju.
Starptautiskās sankcijas un Ziemeļkorejas kodolprogramma
Šis incidents notiek laikā, kad Ziemeļkoreja ir pastiprināti pakļauta starptautiskām sankcijām, ko noteikušas ANO un Eiropas Savienība, galvenokārt saistībā ar tās ballistisko raķešu un kodolieroču programmu. Sankcijas vērstas pret Ziemeļkorejas galvenajiem eksporta veidiem, finanšu sistēmu un spēju gūt ienākumus. Šādu reaktoru piegāde Ziemeļkorejai būtu nopietns drošības drauds un pārkāpums starptautiskajām normām.
Kuģis “Ursa Mayor”, kas pieder Krievijas Aizsardzības ministrijas uzņēmumam “Oboronlogistics”, iepriekš bijis saistīts ar militāro kravu pārvadāšanu, tostarp uz Sīriju. Tā nodegums un iespējamā kodolieroču komponentu pārvadāšana uz Ziemeļkoreju rada nopietnus jautājumus par starptautisko drošību un Krievijas lomu pasaules mērogā.
Izglābto un pazudušo apkalpes locekļu liktenis
Negadījumā tika izglābti 14 no 16 apkalpes locekļiem, kuri tika nogādāti Kartahenas ostā. Diemžēl divi jūrnieki tika uzskatīti par pazudušiem bez vēsts un nav atrasti, neskatoties uz glābšanas operācijām, kurās piedalījās uzņēmums “Helimer”. Kuģis, lai gan tas vēl joprojām turējās virs ūdens, un mašīntelpas durvis bija aizvērtas, nespēja noturēties un galu galā nogrima.