Kā iespējamu priekšvēstnesi šādai pieejai Andžāns minēja notikumus Baltkrievijā, tostarp vairākas politisko ieslodzīto atbrīvošanas kārtas un atsevišķu sankciju mīkstināšanu. Viņš uzsvēra, ka Tramps uz starptautiskajām attiecībām raugās vairāk kā uzņēmējs, izmantojot tarifus kā spiediena instrumentu, turklāt šādā pieejā netiek būtiski nošķirti sabiedrotie un “nesabiedrotie”.
Andžāns norādīja, ka Trampa administrācijas Nacionālās drošības stratēģijā tiek pārapstiprināta Monro doktrīna, uzsverot, ka Rietumu puslodē – Ziemeļamerikā un Dienvidamerikā – nav vēlama citu lielvaru klātbūtne. Viņš skaidroja, ka stratēģijā ir uzsvars uz Ķīnu, bet Eiropa tiek minēta vēlāk, vienlaikus to kritizējot par migrācijas politiku. Pēc Andžāna teiktā, šī kritika Eiropā ir sadzirdēta, un vairākas valstis jau ir būtiski pastiprinājušas savu imigrācijas politiku.
Eksperts piebilda, ka Eiropa ASV saglabā būtisku nozīmi kā tirgus, īpaši pakalpojumu jomā. Viņš uzsvēra, ka ASV tehnoloģiju uzņēmumiem ES ir nozīmīgs noieta tirgus, un Eiropa ir maksātspējīgs patērētājs, neskatoties uz Trampa kritisko attieksmi pret ES. Andžāna ieskatā ASV uzņēmēji labi apzinās Eiropas tirgus nozīmi, jo ar ASV iekšējo tirgu vien nepietiek, savukārt citi potenciālie tirgi, tostarp Ķīna vai Indija, ASV uzņēmumiem rada papildu izaicinājumus.
Vienlaikus Andžāns sacīja, ka ASV ir neapmierinātas ar to, ka ES regulējums un sankcijas periodiski skar ASV tehnoloģiju uzņēmumus, kā arī izsaka pārmetumus par vārda brīvību Eiropā, kurus viņš raksturoja kā nepamatotus. Pēc eksperta domām, bez Eiropas tirgus ASV būtu ievērojami grūtāk saglabāt savu globālo ietekmi.