31. decembris ir pēdējā diena, kad Vācijā ir atļauta pirotehnikas iegāde. Pirotehniku legāli pārdod tikai gada pēdējās trīs dienās, un nozares pārstāvji sagaida, ka šogad pārdošanas apjoms pieaugs par 10–15%. Arī šoreiz Vācijas sabiedrībā aktualizējušās ikgadējās diskusijas par Jaungada svinību uguņošanas nepieciešamību. Lai gan valsts mēroga uguņošanas aizliegums vēl nav pieņemts, valdība risina sarunas ar federālajām zemēm.
Legāli pirotehniku var iegādāties vien trīs dienas gadā
Jaunais gads Vācijā tradicionāli sākas ar uguņošanu, kad miljoniem pilsoņu izmanto pirotehnikas izstrādājumus, bet lielākajās pilsētās notiek vērienīgi uguņošanas šovi. Taču pirotehniku var iegādāties vien katra gada pēdējās trīs dienās. Šajā laikā cilvēki pirotehniku iegādājas ne vien Jaungada svinībām.
Pie kāda vīrieša pagrabā Berlīnes policija šomēnes konfiscēja uguņošanas ierīces, kuru kopsvars bija 330 kilogrami. Vīrietis par to bija lielījies internetā un daļu no pirotehnikas arī tirgoja.
Savukārt Rostokas policija izplatīja informāciju par zagļiem, kas trīs vietās Vācijas ziemeļos pirms Jaunā gada ir piekļuvuši trīs kravas konteineriem, kurā atradusies lielveikaliem domāta pirotehnika un to nozaguši.
Traumas gūst simtiem cilvēku; īpašumu bojājumi mērāmi miljonos eiro
Arī šogad Vācijas sabiedrībā aktualizējusies diskusija par to, vai pirotehnikas lietošana nebūtu jāaizliedz. To atbalsta medicīnas nozares pārstāvji, policisti, Vācijas Bērnu fonds, vides un dzīvnieku labturības grupas un citas organizācijas.
Dažādi incidenti nodara kaitējumu gan cilvēka veselībai gan īpašumam. Rīkojoties ar pirotehniku, personas regulāri gūst nopietnas un dažkārt pat letālas traumas. Par īpaši bīstamām tiek uzskatītas paštaisītas sprādzienbīstamās ierīces un jaudīgi nelegālie uguņošanas piederumi.
Pērn Vecgada vakarā, neuzmanīgi izmantojot pirotehniku, gāja bojā pieci cilvēki, bet vēl vairāki simti guva ievainojumus.
Pagājušajā gadā Berlīnē Jaungada vakarā vismaz 15 policisti tika ievainoti, vairāki no viņiem tieši no uguņošanas ierīcēm. Policijas ziņojumi liecina, ka tika arestēti aptuveni 390 cilvēki.
Līdzās tradicionālajām petardēm tā sauktās “uguņošanas ierīces” bija galvenais nopietnu traumu un postījumu cēlonis galvaspilsētā.
“Ja jūs ekstrapolējat skaitļus, tad mēs runājam par vairākiem miljoniem eiro tikai īpašuma bojājumos vien. Un tam klāt vēl nāk visi zaudējumi, kas ir saistīti ar medicīnas pakalpojumiem,” teica apdrošinātāju grupas “Signal Iduna” pārstāvis Edzards Benmans.
Aizlieguma atbalstītāji norāda arī uz to, ka uguņošana var būt traumatiska dzīvniekiem, kā arī cilvēkiem, kas dzīvojuši kara apstākļos.
Vairāk nekā 2,4 miljoni cilvēku ir parakstījuši Berlīnes Policijas arodbiedrības petīciju “Visā valstī aizliegt petardes!”.
Pirotehnikas nozare nesaskata nepieciešamību ieviest pilnīgu uguņošanas aizliegumu
Decembrī Federālā Iekšlietu ministrija paziņoja, ka tā pēta veidus, kā ieviest stingrākus noteikumus privātiem Jaungada uguņošanas pasākumiem, piemēram, grozot Sprāgstvielu likumu vai saistītus noteikumus. Lai gan valsts mēroga uguņošanas aizliegums vēl nav pieņemts, valdība risina sarunas ar federālajām zemēm.
“Mēs vispārīgu aizliegumu uzskatām par disproporcionālu. Tie, kas nav ieinteresēti pirotehnikas izstrādājumos, nav spiesti tos lietot. Savukārt tie, kas izmanto pirotehnikas izstrādājumus – vismaz vairākums no viņiem – dara to pareizi un atbilstoši noteikumiem,” skaidroja Pirotehnikas industrijas asociācijas izpilddirektors Klauss Gocens.
Aptuveni 69 % vāciešu uzskata Jaungada uguņošanu par būtisku svinību sastāvdaļu, savukārt daļa iedzīvotāju atbalsta ierobežojumus vai pilnīgus aizliegumus, liecina kompānijas “Ipsos” pētījums.
Bet Berlīnes sabiedriskās raidorganizācijas RBB pasūtītā aptauja liecina, ka aptuveni trīs ceturtdaļas berlīniešu vēlētos, lai privāta Jaungada uguņošana tiktu aizliegta. Aptaujas arī liecina par skaidrām atšķirībām starp vecuma grupām, proti, visvairāk uguņošanu paši vēlas rīkot jaunieši, bet vismazāk – seniori.
Valodas kļūda rakstā?
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].
Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Ziņot par kļūdu