2025. gada karstākās tēmas mūzikas pasaulē / Raksts

2025. gadā vairāki ar mākslīgo intelektu radītie mūziķi nokļuvuši straumēšanas vietņu topu augšgalā. Īpaši pamanāms bijis grupas “The Velvet Sundown” skaļais panākums. Vai mēs maz spējam atšķirt mākslīgā intelekta radīto mūziku no cilvēku rakstītās? Kā liecina straumēšanas platformas “Deezer” pasūtītais pētījums, nespējam gan.  

Lai arī mūzikas radītāji izsenis izmantojuši jaunākās tehnoloģijas savas mākslinieciskās darbības daudzveidībai un optimizēšanai, tās ir bijušas pietiekami specifiskas, lai nebūtu saistošas plašai auditorijai. Šobrīd ģeneratīvā mākslīgā intelekta platformas savu informācijas bāzi iegūst no internetā pieejamā mūzikas arhīva bez atsauces uz citēto avotu. 

Tādējādi tiek pārkāptas autortiesības – ne vien aizmirstot minēt autora vārdu, bet uz šī vārda pamata potenciāli radot ienākumus, no kuriem autors nesaņem neko. 

Turklāt mākslīgā intelekta radītās mūzikas daudzskaitlīgums apgrūtina mūzikas radītāju–cilvēku spēju straumēšanas platformās sasniegt savu auditoriju. 

Lai aizsargātu mākslinieku tiesības, platformā “Deezer” mākslīgā intelekta radītā mūzika ir pārskatāmi marķēta. Savukārt daudzi mūziķi apvienojušies komponista Hansa Cimmera iniciētajā ierakstā “Is This What We Want”, kas būtībā ir studijā ierakstīts klusums. Tas veidots kā protests pret Lielbritānijas valdības akceptu mākslīgā intelekta moduļu apmācībai izmantot ar autortiesībām aizsargāto saturu. “Is This What We Want” akcijā piedalās vairāk nekā 1000 mūziķu. 

Protams, ar mākslīgo intelektu radītā mūzika ir interesanta un izklaidējoša. Tās pienesums, iespējams, vairāk ir funkcionāls – ar tās palīdzību ātri un efektīvi var radīt atmosfēru. Tomēr, mākslīgo intelektu skatot sistēmas robežās, 

šāda veida mūzikas optimizācijā pazūd kultūras dimensija, kur caur mūziķu personīgajiem stāstiem dziesmās iepazīstam sev citādi neatklātu vidi, vērtību mijiedarbību, vēstures mantojumu un galu galā – cilvēciskas emocijas. 

“Spotify” vadītājs Daniels Eks

Arhīva foto. Pievienots 31.01.2022. REUTERS, Shannon Stapleton

Par ētikas apsvērumiem saistībā ar investīcijām mākslīgā intelekta kaujas tehnikas izstrādē šogad tika konfrontēts mūzikas straumēšanas platformas “Spotify” vadītājs Daniels Eks. Oktobrī viņš atstāja “Spotify” vadītāja amatu. Arī neatkarīgi no Eka uzņēmējdarbības mūzikas autori jau izsenis pauž neapmierinātību ar “Spotify” attīstību, kam tagad klāt nākusi mākslīgā intelekta iesaiste. Daudzi mūziķi aicinājuši platformu boikotēt, šajā procesā klausītājiem ļaujot atklāt jaunas iespējas, kā digitāli klausīties mūziku. Šo iespēju sarakstā atrodami gan “Spotify” lielie konkurenti “Apple Music”, “Deezer” un “Tidal”, gan dažādas alternatīvas platformas, piemēram, “Nina Protocol”. Taču šo notikumu ēnā arvien skaidrāk jaušams, ka ieradumam ir vislielākais spēks – “Spotify” joprojām ir kā sinonīms mūzikas straumēšanai, un galu galā to ir tik viegli nemainīt. 

Kā alternatīva šogad tika piedāvāta atgriešanās pie fiziskajiem mūzikas nesējiem: kasetēm, diskiem, vinila platēm un MP3 mūzikas atskaņotājiem.

Kad uztverta un patērēta caur fizisko mediju, mūzika iegūst artefakta un kolekcijas vērtību, šajā procesā tā vairs nav kārtējais digitālais produkts. 

Mūzikas fizisko formātu popularitāti veicina arī nostalģijas mārketings, kas ļauj cilvēkiem atgriezties bezrūpīgākā laikā. Arī šī tendence var kļūt absurda – piemēram, mūsdienu māksliniekam savu albumu izdodot 35 dažādu krāsu vinila versijās un veicinot patēriņa, nevis mūzikas mīlestību. 

2025. gads atmiņā paliks arī kā izpārdotu koncertturneju gads. Kvēlāko fanu cerības atkal apvienojoties piepildīja britpopa leģenda “Oasis”, tāpat Eiropā uzstājās tādas superzvaigznes kā Bejonse, dziedātāja Lady Gaga, reperis Kendriks Lamārs un grupa “Radiohead”. Lietuvā viesojās reperis Post Malone, bet Igaunijā – Džastins Timberleiks un “AC/DC”, taču Latvijā uzstājās Robijs Viljamss – šie, protams, ir tikai daži no lielajiem vārdiem. Tomēr koncertturnejas ir kļuvušas dārgākas, un to izjuta gan mūzikas fani, gan organizatori, gan paši mūziķi.  

Sadārdzinātības fakts raisījis dažādas diskusijas, sākot jau ar jautājumu: cik garam jābūt šim dārgajam koncertam? 

Kā nodrošināt, lai biļetes tik tiešām iegādātos mūzikas mīļotāji, nevis pārpircēji, kas tās vēlāk pārdod par divreiz augstāku cenu? 

“Radiohead” izveidoja atsevišķu pieteikšanās sarakstu, savukārt Lielbritānijas valdība šī gada novembrī lēma aizliegt biļešu tālākpārdošanā piemērot augstāku cenu par biļetes sākotnējo maksu. 

Lai arī mūsdienās ierasts par mūziku spriest pēc atmosfēras, kādu tā raisa, un dziesmu izlases, kuras ietvaros to klausāmies, nevis pēc stila un žanra piederības, 2025. gads klausītājus lutināja ar žanriski daudzveidīgiem ierakstiem. Iedvesmas nolūkos uzskaitot albumus, jāpiemin, ka popa superzvaigžņu Lady Gagas “Mayhem”, Sabrinas Kārpenteres “Men’s best friend” un Teilores Sviftas “The Life of a Showgirl” 2025. gada albumu singli mēnešiem ilgi pārņēma mūzikas topus visā pasaulē. 

No alternatīvāka popa kā pirmie nāk prātā Lordes albums “Virgin”, Olīvijas Dīnas albums “The Art of Loving” un Sema Fendera “People Watching”. 

Elektroniskās mūzikas krātuvi ar albumiem papildināja vijolnieces Sudan Archives “The BPM”, mūziķes FKA twigs “Eusexua” un dīdžeja Djrum “Under Tangled Silence”.

Rokmūzikā saviļņoja grupas “Geese” albums “Getting Killed” un grupas “Wet Leg” albums “Moisturizer”, kā arī “Turnstile” albums “Never Enough”.

Repā atgriezās meistari “Clipse” ar albumu “Let God Sort ‘Em Out”, un reperis Skepta izdeva sadarbības albumu “Skepta .. Fred” kopā ar producentu Fred Again.

Džeza mūziku papildināja trompetista Ambrose Akinmusire albums “Honey from a Winter Stone”, kā arī trio “GoGo Penguin” albums “Necessary Fictions”, un ne tikai. 

Topos periodiski bija dzirdama arī daudzvalodība, piemēram, Eirovīzijas dziesmu konkursā tika dziedāts 20 dažādas valodās.

Nemainīgu popularitāti saglabājuši arī K-pop jeb korejiešu popmūzikas un Latīņamerikas žanru pārstāvji.

No Dienvidkorejas nākusī K-pop subkultūra iemantojusi vispasaules slavu, un arī Latvijā tai ir sava fanu bāze un suvenīru veikali. K-pop mākslinieki darbojas ne vien mūzikā, bet arī aktiermākslā. Tie iemieso fanu elkus un dod iespējas faniem tos atdarināt.

K-pop žanri mēdz saplūst, un mūziķi veido kopdziesmas ar citu reģionu pazīstamākajiem kolēģiem, šādi paplašinot savas auditorijas loku.

2025. gadā viens no lielākajiem hitiem bija dziedātājas Rosé un Bruno Mars sadarbība “APT.”. Atsevišķi jāpiemin K-pop animācija – arī šo filmu skaņu celiņi ierindojas starp pasaulē straumētākajiem mūzikas ierakstiem. Savukārt korejiešu repera G-Dragon tūre “Übermensch World Tour” 39 koncertos savākusi 825 000 apmeklētāju skaitu.

Latīņamerikas mūzika aptver ne vien spāniski runājošo kopienu, bet ar savu deju ritmiem jau izsenis aizrauj visu pasauli. 2025. gads spāniski dziedošajiem mūziķiem ir bijis īpaši veiksmīgs. Kā vēsta portāls “Music Business Worldwide”, aizvadītajā gadā straumētākais mākslinieks platformā “Spotify” ir Puertoriko mūziķis Bad Bunny, kura albums “DeBÍ TiRAR MáS FOToS” spāņu valodā iznāca šī gada 5. janvārī. Albumā saplūst Puertoriko tautas mūzikas tradīcija ar mūsdienu mūzikas ritmiem,

un dziesmās Bad Bunny, to apdziedot, pēta kultūras mantojumu, kas ir ASV latīņamerikāņu kopienas pamatā. 

2025. gada mūzikas ierakstiem 7. novembrī pievienojās spāņu mūziķes Rosalías albums “Lux”, kas ir viens no izcilākajiem šī gada ierakstiem. Stilistiski to var dēvēt par avangarda ārtpopa albumu, kas absorbējis dažādus žanrus un kultūras. Albumā viņa dzied 14 dažādās valodās, konceptuāli atsaucoties uz dažādu tautu svētajām sievietēm. Dziesmu izstrādē Rosalía piesaistījusi dažādus talantīgus mūziķus un aranžētājus.

Dziesmā “Berghain” iesaistītais Londonas simfoniskais orķestris (vismaz uz brīdi) aktualizēja plašas publikas interesi par klasiskās un akadēmiskās mūzikas skaņdarbiem.

Savukārt klasiskās mūzikas pārstāvji dziesmai atsaucās, sociālajos medijos publicējot savas interpretācijas par to. 

Rosalía uzsvērusi, ka “Lux” izveidē nav izmantots mākslīgais intelekts un tā radīšana bijusi dārga. Albums “Lux” ir ļoti ietilpīgs – lai katrs klausītājs no tā paņemtu sev vajadzīgo. Tas parāda arī to, kā Rosalía, esot mūsdienu popkultūras māksliniece, izkāpj ārpus savas komforta zonas, 

tādējādi klausītāju prātos iekustinot atsauces uz plašu kultūras mantojumu un reizē saglabājot savu personīgo stāstu, kā arī aktualitāti popmūzikas laukā.  

Lai arī modernās tehnoloģijas ir uz klausītāju vajadzībām orientētas, piedāvājot daudzveidīgas iespējas, tās aicina straumēšanas platformās izveidot savu “unikālo” muzikālo sarakstu. Tomēr mūzikas baudīšana joprojām ir dažādu darbību kopums, kurā tikpat svarīgi elementi būs dzīvajā koncertā piedzīvotās emocijas, kā arī par mūziku izlasīts raksts, grāmata vai redzēta filma. 

Pašreizējā sociālpolitiskā situācija pasaulē parāda, ka mūzika ir vēl jo spēcīgāks rupors, kas dod balsi nesadzirdētajiem, atgādina par vērtībām, mantojumu, jūtām un emocijām, 

un ka caur mūziku iespējams apceļot pasauli, neizejot no savas viesistabas.

Tāpēc novēlu 2026. gadā savu ierasto skaņu celiņu papildināt vismaz ar pieciem jauniem muzikāliem atklājumiem!

Rakstā izmantotie informācijas avoti: