Prioritātes jānostāda pareizi: cilvēki un planēta pirms naida
Gatavojoties 2026. gadam, pasaules līderiem ir dota stingra pamācība par savu prioritāšu sakārtošanu un investēšanu attīstībā, nevis iznīcībā. Kā informē telekanāls EuroNews, Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) ģenerālsekretārs ir aicinājis aizsargāt planētu pirms Jaunā gada, brīdinot par mums visapkārt valdošo “haosu un nenoteiktību”.
António Guterres uzsvēra, ka “viens fakts runā skaļāk nekā vārdi”, atklājot, ka pagājušajā gadā globālie militārie izdevumi sasnieguši satriecošus 2,7 triljonus dolāru (aptuveni 2,3 triljonus eiro). Tā kā humanitārās krīzes un politiskie saspīlējumi turpina pastiprināties, tiek prognozēts, ka šīs izmaksas pārsniegs divas reizes, sasniedzot 6,6 triljonus dolāru (5,63 triljonus eiro) līdz 2035. gadam.
“Ir skaidrs, ka pasaulei ir resursi, lai uzlabotu dzīves, dziedinātu planētu un nodrošinātu mieru un taisnīgumu nākotnē,” sacīja Guterres. “2026. gadā es aicinu līderus visur: izturieties nopietni. Izvēlieties cilvēkus un planētu, nevis sāpes. Šajā Jaunajā gadā pieņemsim kopā: par taisnīgumu. Par cilvēci. Par mieru.”
Ko varētu sasniegt bez militārās tērēšanas
Septembrī, pēc ANO dalībvalstu pieprasījuma, Guterres publicēja ziņojumu “Miera patiesās izmaksas”, atklājot “stipro nelīdzsvarotību” globālajos izdevumos. Ziņojumā tiek uzsvērti kompromisi, ko rada pieaugošās militāro spēku izmaksas, apgalvojot, ka investīcijas mierā ir svarīgākas nekā jebkad agrāk.
Pētījums liecina, ka, ieguldot atpakaļ tikai 15% no globālajiem militārajiem izdevumiem, ir vairāk nekā pietiekami, lai segtu attīstības valstu ikgadējās klimata pārmaiņu pielāgošanas izmaksas. Tāpat tika brīdināts, ka katrs dolārs, kas tērēts militārām vajadzībām, rada vairāk nekā divreiz lielāku siltumnīcefekta gāzu emisiju apjomu nekā dolārs, kas ieguldīts civilajos sektoros.
Apmēram 1 miljarda dolāru (852 miljonu eiro) tērēšana militārajām vajadzībām rada aptuveni 11 200 darba vietas. Savukārt tāda paša summa naudas varētu radīt 16 800 darba vietas tīrās enerģijas nozarē, 26 700 darba vietas izglītībā vai 17 200 darba vietas veselības aprūpē.
Mazāk nekā četri procenti no 2,7 triljoniem dolāru ir nepieciešami, lai līdz 2030. gadam izskaustu pasaules badu, savukārt nedaudz vairāk nekā 10% varētu pilnībā vakcinēt ikvienu bērnu pasaulē.
“Kara” radītais ogleklis: konfliktu ietekme uz vidi
Karš bieži tiek dēvēts par vienu no pasaules “lielākajiem piesārņotājiem”, radot emisijas ne tikai degvielgu dzerošiem lidmašīnām un tankiem, bet arī centieniem attīrīt un atjaunot pēc kariem radītos postījumus.
Saskaņā ar kampaņas “The War On Climate” datiem, kas iestājas par militāro emisiju iekļaušanu globālajos klimata nolīgumos, Izraēlas un Gāzes kara laikā vienā mēnesī tika radīti 32,2 miljoni tonnu CO₂ ekvivalentu. 2022. gada pētījums, ko veikuši “Scientists for Global Responsibility” un “Conflict and Environment Observatory”, aplēš, ka militārie spēki ir atbildīgi par aptuveni 5,5% globālo siltumnīcefekta gāzu emisiju, bet bruņoti konflikti rada vairāk CO₂ nekā vairums valstu.
Neskatoties uz to, militārie spēki lielākoties tiek izslēgti no obligātās ziņošanas saskaņā ar globālajiem klimata nolīgumiem. Piemēram, Eiropas Savienība atstāj nenorādītus aptuveni 82% savu militāro emisiju un līdz 2027. gadam plāno palielināt aizsardzības izdevumus par 100 miljardiem eiro. Tāpēc pēdējos gados ir pieaudzis pieprasījums pēc konfliktu vides izmaksu atklāšanas.
“Eiropa nevar apgalvot, ka ir klimata līdere, kamēr tās militārās emisijas paliek necaurspīdīgas,” saka Dr. Soroush Abolfathi, Vīrikas universitātes asociētais profesors un “The War on Climate” dalībnieks.
Klimata reparācijas par karu
Novembrī tika atklāts, ka Krievijas iebrukums Ukrainā līdz šim ir radījis emisijas, kas atbilst 236,8 miljoniem tonnu CO₂. Aptuveni trīs miljoni hektāru Ukrainas mežu ir arī iznīcināti vai bojāti karā, samazinot to siltumnīcefekta gāzu absorbcijas spēju par 1,7 miljoniem tonnu gadā.
Neskatoties uz to, ka Ukrainā atrodas mazāk nekā seši procenti kontinenta zemes masas, tur mīt trešdaļa Eiropas bioloģiskās daudzveidības. “Initiative on Greenhouse Gas Accounting of War” (IGGAW) konstatējis, ka abu pušu militārie spēki ir izmantojuši 18 miljonus tonnu degvielas un nodedzinājuši 1,3 miljonus hektāru lauku un mežu. Tāpat ir iznīcinātas simtiem naftas un gāzes iekārtu, un pasūtīti “milzīgi apjomi” tērauda un cementa frontes līniju nocietināšanai.
Šīs emisijas atbilst Austrijas, Ungārijas, Čehijas un Slovākijas kopējām ikgadējām emisijām. Krievija tagad saskaras ar spiedienu samaksāt 43,8 miljardus dolāru (aptuveni 37,74 miljardus eiro) kā pirmo gadījumu pasaulē, kad tiek prasītas klimata reparācijas par karu. Šeit varat izlasīt, kā darbosies Ukrainas bojājumu reģistrs.