Savukārt pirms gada novembra beigās valsts konsolidētajā kopbudžetā bija pārpalikums 69,5 miljonu eiro apmērā.


Novembrī turpināja palielināties deficīts valsts pamatbudžetā, kas šā gada 11 mēnešos bija 1,7 miljardi eiro, savukārt valsts speciālajā budžetā, pašvaldību budžetā un pārējo atvasināto publisko personu budžetā veidojās pārpalikums attiecīgi 473,6 miljonu eiro, 84,3 miljonu eiro un 98,2 miljonu eiro apmērā.


Sagaidāms, ka, noslēdzoties šā gada darījumiem un rēķinu apmaksai, budžeta izdevumi pieaugs arī decembrī un kopbudžeta deficīts palielināsies, norāda FM. Īstenojot visas plānotās investīcijas, atbilstoši FM novērtējumam vispārējās valdības budžeta deficīts šogad varētu sasniegt 2,9% no iekšzemes kopprodukta (IKP).


Kopbudžeta izdevumi šogad 11 mēnešos pieauga par 1,4 miljardiem eiro jeb 8,8%, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, kopā veidojot gandrīz 16,978 miljardus eiro.


Kopbudžeta izdevumu kāpumu FM skaidro ar strauji augošajiem valsts pamatbudžeta izdevumiem Eiropas Savienības (ES) fondu un Atveseļošanas fonda projektu īstenošanai, kas palielinājās par 636,6 miljoniem eiro salīdzinājumā ar pagājušā gada 11 mēnešiem, kopā veidojot 1,2 miljardus eiro, kā arī ar lielākiem pamatbudžeta izdevumiem aizsardzības resorā, kas pieauga par 222,8 miljoniem eiro, kopumā veidojot 1,3 miljardus eiro. Tāpat kā pirms gada 200 miljoni eiro novirzīti pretgaisa aizsardzībai, taču lielāki bija resora izdevumi speciālo militāro transportlīdzekļu iegādei Nacionālo bruņoto spēku (NBS) vajadzībām, kā arī aizsardzības īpašuma pārvaldīšanai un būvniecībai, ņemot vērā Sēlijas poligona pārņemšanu. Tāpat vairāk izdots NBS un starptautisko operāciju personālsastāva atalgojumam saistībā ar karavīru skaita pieaugumu.


FM norāda, ka šogad izlietots finansējums 101,1 miljona eiro apmērā valsts austrumu robežas izbūvei, kur galvenokārt veiktas investīcijas tehniskajā infrastruktūrā, kamēr pērn vairāk tika ieguldīts robežas joslas izbūvē. Kopumā kopš 2021. gada robežžoga izbūvei un aprīkojumam novirzīti 394,4 miljoni eiro, un darbus plānots turpināt arī nākamajos gados.


Šogad, lai pabeigtu Liepājas cietuma būvniecību, no valsts budžeta novirzītas investīcijas gandrīz 40 miljonu eiro apmērā, kopumā kopš 2023. gada šim projektam izlietojot 125,9 miljonus eiro. Jaunajā cietumā būs vieta 1200 ieslodzītajiem, kas ir aptuveni viena trešdaļa no ieslodzīto kopskaita. Būvdarbos plaši izmantoti Latvijas ražotāju būvmateriāli, savukārt Liepājas pilsēta ieguvusi būtisku infrastruktūras uzlabojumu – atjaunotus ceļus un izbūvētas jaunas inženierkomunikācijas. Plānots, ka cietums darbu sāks 2026. gada martā.


Tāpat turpinās valsts budžeta programma Ukrainas iedzīvotāju atbalstam, kuras laikā šā gada 11 mēnešos novirzītais finansējums veido 50,3 miljonus eiro. Kopš 2022. gada Ukrainas iedzīvotāju atbalstam no valsts budžeta kopumā novirzīti 252,9 miljoni eiro. Finansējums galvenokārt novirzīts, kompensējot pašvaldību izdevumus sociālajam atbalstam un izmitināšanai, latviešu valodas kursiem un dažādiem kultūras, izglītības un integrācijas pasākumiem, kā arī ambulatoro un stacionāro veselības pakalpojumu nodrošināšanai.


Atveseļošanas fonda projektiem valsts pamatbudžetā šogad 11 mēnešos novirzīti 710,6 miljoni eiro, kas ir par 444,8 miljoniem eiro vairāk nekā attiecīgajā periodā gadu iepriekš. Būtisku izdevumu daļu veidoja valsts pamatbudžeta ieguldījumi projektiem elektroenerģijas pārvades sistēmas sinhronizācijai, dzelzceļa elektrificētā tīkla modernizācijai, daudzdzīvokļu māju un uzņēmējdarbības energoefektivitātes paaugstināšanai, kā arī aizdevumiem nekustamā īpašuma attīstītājiem zemas īres maksas mājokļu būvniecībai un investīcijām reģionālo ceļu uzlabošanai. Arī Kohēzijas politikas ES fondu investīciju temps pieaudzis – novirzīti 513 miljoni eiro, kas ir par 183,3 miljoniem eiro vairāk nekā pirms gada. Investīcijas veiktas ES fondu 2021.-2027. gada plānošanas perioda projektos, tostarp AS “Attīstības finanšu institūcija “Altum”” (“Altum”) programmās daudzdzīvokļu ēku energoefektivitātes paaugstināšanai un uzņēmējdarbības atbalstam. Papildus stratēģiskā Eiropas Transporta infrastruktūras savienošanas instrumenta projektam “Rail Baltica” šogad 11 mēnešos izlietoti 152,6 miljoni eiro, kopš 2016. gada kopumā investējot 692,8 miljonus eiro.


Aktīvi īstenojot ES fondu un Atveseļošanas fonda projektus, arī pašvaldības par 174,5 miljoniem eiro jeb 46,7% kāpinājušas investīcijas kapitālieguldījumos, sasniedzot 547,8 miljonus eiro, min FM. Tostarp kapitālie izdevumi ES fondu projektu īstenošanai veidoja 258,1 miljonu eiro, kas ir par 187,1 miljonu eiro vairāk nekā gadu iepriekš. Rīgā izdevumi ES fondu projektiem šogad 11 mēnešos bija 82,6 miljoni eiro, pieaugot par 75,5 miljoniem eiro, tostarp investējot J.Čakstes gatves izbūvē un mobilitātes punktu izbūvē dzelzceļa stacijās Rīgas teritorijā. Arī citās lielākajās pašvaldībās bija izdevumu kāpums ES fondu projektiem, tostarp uzņēmējdarbības industriālo parku teritoriju izveidei reģionos – Daugavpilī, Valmierā un Jelgavā.


Valsts speciālā budžeta sociāla rakstura maksājumi 4,2 miljardu eiro apmērā šā gada 11 mēnešos bija par 317,7 miljoniem eiro jeb 8,1% lielāki nekā pirms gada. Tostarp izdevumi vecuma pensijām šā gada 11 mēnešos sasniedza trīs miljardus eiro un bija par 262,2 miljoniem eiro jeb 9,5% lielāki, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo periodu. No šā gada 1. oktobra tika indeksēta visa piešķirtā pensija (vecuma, invaliditātes, izdienas un apgādnieka zaudējuma pensijas un atlīdzības), ja tā nepārsniedz 1488 eiro (100% no iepriekšējā kalendārā gada vidējās apdrošināšanas iemaksu algas), kamēr pirms gada tika pārskatītas pensijas, kas nepārsniedza 683 eiro. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras uzkrātie dati par šā gada deviņiem mēnešiem liecina, ka vidējā pensionāram izmaksātā pensija (ar piemaksu) bija par 11,9% lielāka nekā pirms gada, sasniedzot 605 eiro, ko tostarp ietekmēja arī pensiju neapliekamā minimuma palielināšana no šā gada 1. janvāra. FM atzīmē, ka šā gada novembrī pēc veiktās pensiju indeksācijas vidējā pensionāram izmaksātā pensija bija 651 eiro. Vecuma pensiju saņēmēju skaits šā gada deviņos mēnešos pārsniedza 426 000 un ir nedaudz palielinājies, salīdzinot ar attiecīgo periodu pirms gada.


Izdevumi bezdarbnieka pabalstam šā gada 11 mēnešos 174,2 miljonu eiro apmērā bija par 4,1 miljonu eiro jeb 2,4% lielāki nekā pirms gada, kas skaidrojams ar pabalsta vidējā apmēra pieaugumu, kamēr, pieaugot ekonomiskajai aktivitātei, pabalsta saņēmēju skaits šā gada deviņos mēnešos samazinājās par 4,1%. Neskatoties uz darbspējas vecuma iedzīvotāju skaita samazināšanos, pieaug līdzdalība darba tirgū un nodarbināto skaits. Izdevumi slimības pabalstiem šā gada 11 mēnešos bija par 14,2 miljoniem eiro jeb 4,1% lielāki nekā pirms gada. To noteica slimības pabalsta vidējā apmēra pieaugums šā gada trijos ceturkšņos par 10,2%, kamēr saņēmēju skaits samazinājās par 2,2%, salīdzinot ar pagājušā gada deviņiem mēnešiem, informē FM.


Pēc ministrijā vēstītā, sociāla rakstura maksājumi šā gada 11 mēnešos auguši arī pašvaldību budžetā, būtiski palielinoties samaksai par sociālo aprūpi mājās (par 16,8%), kā arī samaksai par ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju sniegtajiem pakalpojumiem (par 15,4%), pieaugot ne tikai cilvēku skaitam, kuriem nepieciešama aprūpe, bet arī katram sniegtās palīdzības apjomam.


Kopbudžeta ieņēmumi 15,9 miljardu eiro apmērā bija par 270,1 miljonu eiro jeb 1,7% lielāki, salīdzinot ar attiecīgo periodu pirms gada. Tostarp kopbudžeta ārvalstu finanšu palīdzības (ĀFP) ieņēmumi šā gada 11 mēnešos 1,3 miljardu eiro apmērā bija par 415 miljoniem eiro jeb 23,9% mazāki nekā pirms gada, galvenokārt mazāku ĀFP ieņēmumu dēļ valsts pamatbudžetā, kas šogad 11 mēnešos bija par 400,6 miljoniem eiro mazāki nekā pirms gada, atbilstoši ES fondu investīciju ciklam. Sekojoši investīciju progresam šā gada otrajā pusē, sagaidāms, ka šā gada decembrī un nākamajā gadā pakāpeniski palielināsies valsts budžeta ieņēmumi no Eiropas Komisijas starpposma un avansa maksājumiem par ES fondu un Atveseļošanas fonda investīciju īstenošanu.


FM skaidro, ka lielākos kopbudžeta ieņēmumus veido nodokļu ieņēmumi, kas, ieskaitot atlikumu vienotajā nodokļu kontā, šā gada 11 mēnešos iekasēti par 746,4 miljoniem eiro jeb 6,1% vairāk, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo periodu, un veido 13 miljardus eiro. Darbaspēka nodokļu ieņēmumus turpina ietekmēt pērn veiktā nodokļu reforma – gan viena procentpunkta valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu (VSAOI) pārdale no pensiju otrā līmeņa uz pirmo līmeni, gan iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) atvieglojumu palielināšana un citi pasākumi -, ko kompensē darba samaksas fonda pieaugums. Atbilstoši Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datiem darba samaksas fonds pagājušā gada decembrī un šā gada desmit mēnešos pieauga par 6,1%, ko ietekmēja gan minimālās algas celšana no 700 līdz 740 eiro no šā gada 1. janvāra, gan valdības pieņemtie lēmumi par atlīdzības pieaugumu atsevišķām kategorijām publiskajā sektorā. Tādējādi VSAOI ieņēmumi 4,4 miljardu eiro apmērā šā gada 11 mēnešos palielinājās par 379,9 miljoniem eiro jeb 9,4%, kamēr IIN ieņēmumi bija nedaudz zem pērnā gada līmeņa, veidojot 2,5 miljardus eiro.


Savukārt patēriņa nodokļu ieņēmumi šā gada 11 mēnešos saglabāja stabilu pieauguma tendenci, liecina Valsts kases dati. Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieņēmumi sasniedza 3,7 miljardus eiro, kas ir par 203,5 miljoniem eiro jeb 5,8% vairāk nekā attiecīgajā periodā pirms gada, kas galvenokārt saistāms ar lielākām iemaksām tirdzniecības un atsevišķās pakalpojumu nozarēs, tostarp transporta un telekomunikāciju nozarēs. Tāpat, gada pēdējos mēnešos pieaugot norēķiniem par realizētajiem projektiem, palielinās valsts pārvaldes un aizsardzības nozares iemaksātais nodokļa apmērs. Arī akcīzes nodokļa ieņēmumi 1,1 miljarda eiro apmērā 11 mēnešos pieauga par 46,9 miljoniem eiro jeb 4,3%. Lielāko devumu nodrošināja ieņēmumu kāpums no naftas produktiem un tabakas izstrādājumiem, kas saistāms ar akcīzes nodokļa likmju paaugstināšanu no šā gada 1. janvāra.


Kopbudžeta nenodokļu ieņēmumi šā gada 11 mēnešos 1,1 miljarda eiro apmērā iekasēti par 93,3 miljoniem eiro jeb 8% mazāk nekā pērn. Ieņēmumu kritumu galvenokārt ietekmēja mazākas dividenžu iemaksas valsts pamatbudžetā – par 35,4 miljoniem eiro. FM atzīmē, ka arī gadā kopumā tiek plānoti mazāki nekā pērn ieņēmumi no dividendēm, sagaidot mazākas iemaksas no AS “Latvijas valsts meži” un AS “Latvenergo”. Tāpat atšķirībā no pagājušā gada, kad bankas nodevas veidā iemaksāja hipotekāro kredītu ņēmēju atbalstam 73,1 miljonu eiro, šogad šāds maksājums netiek piemērots.