Latvija pievienojas ANO Drošības padomei
Kopš 2026. gada 1. janvāra Latvija oficiāli uzsākusi savu darbību Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Drošības padomē kā nepastāvīgā locekle uz divu gadu pilnvaru termiņu. Šis ir nozīmīgs brīdis Latvijas ārpolitikā, jo valsts pirmoreiz vēsturē ieguvusi vietu šajā pasaules mēroga forumā. Ievēlēšana notika ar pārliecinošu atbalstu – 178 no 188 balsīm, kas apliecina gadiem ilgu diplomātisko darbu un Latvijas starptautisko atpazīstamību. Kā informē Latvijas Sabiedriskie Mediji, Latvijas vēstniece ANO Sanita Pavļuta-Deslandes uzsvērusi, ka dalība Drošības padomē ir ne tikai ievērojams diplomātisks panākums, bet arī kritiski svarīga platforma valsts ārpolitikas prioritāšu īstenošanai. Šī iespēja tiek uztverta kā reāls ieguldījums gan Latvijas valsts drošībā, gan arī kā veids, kā stiprināt starptautiski noteikumos balstītu kārtību pasaulē.
ANO Drošības padomes kritika un reformu neiespējamība
Neraugoties uz Latvijas iekļūšanu šajā ietekmīgajā institūcijā, eksperti norāda, ka pati Drošības padome ilgstoši saskaras ar kritiku par savu darbību un pastāv aicinājumi to reformēt. Galvenie kritikas punkti ir piecu pastāvīgo locekļu – Lielbritānijas, Francijas, Krievijas, ASV un Ķīnas – veto tiesības, kas bieži vien kavē efektīvu lēmumu pieņemšanu un krīžu risināšanu. Lai gan par reformām tiek diskutēts jau vairāk nekā divas desmitgades, pārredzamā nākotnē nekādas būtiskas izmaiņas nav gaidāmas. Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Kārlis Bukovskis norāda, ka reformas process varētu aizņemt gadu desmitus. Diskusijās par reformām bieži tiek skarti jautājumi par veto tiesību izmantošanu, pastāvīgo un nepastāvīgo locekļu skaita palielināšanu, kā arī par plašāku un vienlīdzīgāku pārstāvniecību, īpaši uzsverot Āfrikas un citu nepietiekami pārstāvēto pasaules daļu klātbūtni. Tomēr, kamēr Latvija ir padomes locekle, nekādas kardinālas pārmaiņas nav prognozējamas.
Latvijas galvenās prioritātes un mērķi
Latvijas dalība ANO Drošības padomē balstīsies uz skaidrām prioritātēm, kas galvenokārt vērstas uz starptautiskās drošības stiprināšanu. Kā informē Ārlietu ministrija, viens no galvenajiem mērķiem ir pilnīgs atbalsts Ukrainai un agresora saukšana pie atbildības. Tāpat Latvija plāno stiprināt starptautisko, uz noteikumiem balstītu kārtību, tiesiskumu un katras valsts suverenitāti un teritoriālo integritāti. Papildus tam Latvija vēlas pievērst uzmanību 21. gadsimta draudiem, tostarp kiberdrošībai un mākslīgā intelekta radītajiem riskiem, saredzot ANO Drošības padomi kā būtisku forumu šo jautājumu aizstāvībai. Latvijas diplomāti uzsvēruši arī dzimumu līdztiesības veicināšanu un sieviešu tiesību aizsardzību, tostarp atbalstu seksuālās vardarbības upuriem bruņotos konfliktos.
Latvijas ceļš uz Drošības padomi un tās nozīme
Latvijas kandidatūra ANO Drošības padomē tika izvirzīta jau 2011. gadā, un tās panākumi ir rezultāts ilgstošam un mērķtiecīgam diplomātiskajam darbam. Lai gan sākotnēji bija konkurente ar Melnkalni Austrumeiropas grupā, tās kandidatūras atsaukšana palielināja Latvijas izredzes. Dalība Drošības padomē ir vistiešākais ieguldījums Latvijas drošības un suverenitātes stiprināšanā, jo padome pieņem juridiski saistošus lēmumus. Kā atzīmējis Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Kārlis Bukovskis, dalība šajā forumā paver jaunu iespēju logu Latvijai starptautiskā mērogā, ļaujot stiprināt gan politisko, gan ekonomisko ietekmi. Iegūstot vietu ANO Drošības padomē, Latvija ne tikai stiprina savu pozīciju pasaules arēnā, bet arī veicina starptautiskās tiesību sistēmas nozīmīgumu un eiroatlantisko partneru nostiprināšanos.
Izaicinājumi un Latvijas diplomātu loma
Strādājot ANO Drošības padomē, Latvijas diplomātiem būs jādarbojas formātā, kurā pastāvīgi ir klātesošas lielvaras ar veto tiesībām, kas var sarežģīt lēmumu pieņemšanu. Taču, kā uzsver eksperti, nelielām valstīm, aktīvi un pārdomāti darbojoties, ir iespēja ietekmēt padomes dienaskārtību, ko apliecina arī Igaunijas iepriekšējā pieredze. Dalība Drošības padomē sniegs Latvijas diplomātiem vērtīgu pieredzi un iespēju iepazīstināt ar sevi citas valstis, attīstīt saiknes ar pasaules reģioniem, kuros Latvija ir mazāk zināma, kā arī radīt pozitīvu valsts tēlu. Valsts Ārlietu ministrija uzsver, ka šī ir unikāla iespēja paust Latvijas nostāju visos globālajos forumos un ka kandidatūras laiks ir izmantots Latvijas atpazīstamības un diplomātisko attiecību padziļināšanai. Šis ir nozīmīgs solis, kas apliecina Latvijas spēju un gatavību aktīvi līdzdarboties globālās drošības un stabilitātes nodrošināšanā.