Latvijas iedzīvotāju finanšu pratība – izaicinājumi un realitāte
Latvijas Bankas Finanšu pratības daļas vadītāja Aija Brikše norāda uz būtisku kļūdu, ko daudzi Latvijas iedzīvotāji pieļauj savā finanšu plānošanā: laika nenovērtēšana un nepietiekama tā izmantošana savu līdzekļu labā. Kā informē portāls jauns.lv, šī tendence liecina par plašākām problēmām finanšu pratības jomā Latvijā, kas tiek apliecinātas arī dažādos pētījumos. Lai gan Latvijas iedzīvotāju finanšu pratības indekss kopumā ir viduvējs un atpaliek no OECD vidējā līmeņa, īpaši satraucoša ir finanšu zināšanu indeksa samazināšanās.
Pēdējo gadu dati liecina, ka, lai gan finanšu noturība pret satricinājumiem ir uzlabojusies, tomēr pašu finanšu zināšanas ir pasliktinājušās. Tas īpaši attiecas uz jauniešiem vecumā no 18 līdz 19 gadiem, kā arī uz personām ar zemāku izglītības līmeni. Šī situācija ir īpaši jūtama, ņemot vērā ekonomisko vidi, kurā arvien svarīgāka kļūst spēja prognozēt un plānot ilgtermiņā, it īpaši ņemot vērā inflācijas svārstības.
Laika nozīme finanšu plānošanā: Aijas Brikšes skatījums
Aija Brikše uzsver, ka bieži vien cilvēki neapzinās, cik liela nozīme ir laikam, plānojot savas finanses. Viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc šī kļūda ir tik izplatīta, ir tieši laika nenovērtēšana. Tas nozīmē, ka cilvēki neiekļauj savos plānos pietiekami daudz laika, lai iepazītos ar finanšu produktiem, salīdzinātu piedāvājumus vai vienkārši rastu laiku pārdomāt savus tēriņus un ietaupījumus. Piemēram, nepietiekama laika plānošana var novest pie neapdomīgas aizņemšanās vai neizdevīgu finanšu produktu izvēles.
Brikše skaidro, ka laika nenovērtēšana bieži vien ir saistīta ar citām problēmām finanšu pratībā. Piemēram, zems finanšu zināšanu līmenis var likt cilvēkiem domāt, ka viņi visu zina un saprot, tādējādi neradot nepieciešamību meklēt papildu informāciju vai pavadīt laiku, lai izprastu sarežģītākus finanšu jautājumus, kā saliktie procenti vai investīciju veidi. Tāpat svarīgi ir apzināties, ka bieži vien zināšanas nenozīmē gudru rīcību – pat zinot, ka nauda ir jākrāj, cilvēki to nedara.
Latvijas iedzīvotāju finanšu pratība: kopējais skatījums un tendences
Latvijas iedzīvotāju finanšu pratības indekss pēdējo gadu laikā ir saglabājies nemainīgs, ap 61% no maksimāli iespējamo punktu skaita. Lai gan šis rādītājs ir salīdzināms ar OECD vidējo līmeni, tomēr vērojama tendence, ka finanšu zināšanas ir samazinājušās, savukārt attieksme pret finansēm un to plānošanu ilgtermiņā ir uzlabojusies. Tas nozīmē, ka cilvēki ir gatavāki plānot, bet viņiem trūkst pamata zināšanu, kā to darīt efektīvi.
Īpaši satraucoša ir situācija ar digitālo finanšu pratību, kurā Latvijas iedzīvotāji uzrāda zemākus rezultātus nekā vidēji OECD valstīs. Daudzi Latvijas iedzīvotāji lieto digitālos finanšu produktus bez nepieciešamajām prasmēm un zināšanām, lai to darītu droši. Tas palielina risku iegrimt finanšu krāpnieku lamatās.
Ieteikumi un nākotnes perspektīvas
Lai uzlabotu situāciju, Latvijas Banka aktīvi strādā pie finanšu pratības veicināšanas iniciatīvām. Tiek uzsvērts, ka svarīgi ir ne tikai izglītot, bet arī veicināt praktisku rīcību un labāku izpratni par to, kādi faktori ietekmē iedzīvotāju finanšu lēmumus. Tiek izstrādātas stratēģijas, kas paredz ciešāku sadarbību starp institūcijām un plašāku visu iedzīvotāju grupu iesaisti.
Viens no galvenajiem ieteikumiem ir apzināties laika vērtību savu finanšu plānošanā. Tas nozīmē atvēlēt laiku, lai izprastu finanšu produktus, novērtētu riskus un ieguvumus, kā arī regulāri sekotu līdzi saviem finanšu mērķiem. Ilgtermiņa uzkrājumu veidošana un investēšana prasa pacietību un zināšanas, tāpēc laika plānošana šajos procesos ir būtiska. Lai gan inflācija ir izaicinājums, pareiza finanšu plānošana un laika efektīva izmantošana var palīdzēt mazināt tās negatīvo ietekmi uz iedzīvotāju finansiālo stāvokli.