Tramps un Zelenskis pauduši optimismu par Donbasa risinājumu
ASV prezidents Donalds Tramps svētdien pēc tikšanās ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski paziņoja, ka abas valstis ir tuvu risinājumam jautājumā par Donbasu, lai gan atzina, ka procesā joprojām pastāv sarežģīti jautājumi. Kā informē portāls jauns.lv, Tramps norādījis, ka vienošanās ir gandrīz 95% gatava un ka abas puses vēlas konflikta izbeigšanu. Viņš piebilda, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins arī vēlas, lai tas notiktu. Tramps arī pauda gatavību doties uz Kijivu, lai uzrunātu Ukrainas parlamentu pirms iespējamās miera plāna balsošanas, lai gan uzskata, ka tas, iespējams, nebūs nepieciešams.
Donbasa konflikta sarežģītība un teritoriālie jautājumi
Neskatoties uz optimismu, Tramps atzinis, ka pastāv “viena vai divas grūtas” problēmas, kas saistītas ar teritoriju un kara izbeigšanu. Viens no galvenajiem šķēršļiem ir Krievijas pieprasījums Ukrainai atdot teritorijas Doņeckas apgabalā, kuras Krievijas spēki nav spējuši ieņemt. Ukrainas prezidents Zelenskis ir piedāvājis demilitarizētu zonu ar abu pušu izvešanu no saskares līnijas, kas varētu tikt izskatīta referendumā, ja Krievija vispirms vienosies par pamieru 60 līdz 90 dienām. Tomēr pastāv fundamentālas problēmas, tostarp drošības garantiju jautājums, lai novērstu Krievijas atkārtotu uzbrukumu.
Latvijas pozīcija un attiecības ar Krieviju un Ukrainu
Latvija ir stingri atbalstījusi Ukrainas suverenitāti un teritoriālo integritāti kopš Krievijas agresijas sākuma 2014. gadā. Valsts ir sniegusi gan politisko, gan militāro, gan finansiālo palīdzību Ukrainai, un ir starp vadošajām valstīm, kas iestājas par pilnīgu atbalstu Ukrainai līdz uzvarai. Attiecības starp Latviju un Krieviju ir bijušas sarežģītas un saspīkstas kopš neatkarības atjaunošanas, īpaši pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gadā. Latvija ir stingri nosodījusi Krievijas agresiju, ieviesusi sankcijas un samazinājusi diplomātiskās attiecības. Vienlaikus Latvija ir aktīvi atbalstījusi Ukrainas integrāciju Eiropas Savienībā.
Donbasa kara vēsture un pašreizējā situācija
Karš Donbasā, kas bija daļa no plašākā Krievijas-Ukrainas kara, sākās 2014. gada aprīlī, kad Krievijas atbalstīti kaujinieki sāka sacelšanos pret Ukrainas valdību un ieņēma vairākas pilsētas. Lai gan Ukrainas militārpersonas uzsāka operāciju, lai pilnībā atgūtu kontroli pār teritoriju, Krievijas militārpersonas tieši piedalījās un separātisti bija lielā mērā Krievijas kontrolē. Karš turpinājās līdz pat pilna mēroga Krievijas iebrukumam Ukrainā 2022. gadā, kurā tika nogalināti aptuveni 14 000 cilvēku, ieskaitot civiliedzīvotājus. Pašlaik Krievija joprojām kontrolē aptuveni 20% Ukrainas teritorijas.
Perspektīvas un izaicinājumi turpmākajām sarunām
Lai gan Trampa un Zelenska tikšanās ir radījusi optimismu, ceļš uz mieru Donbasā paliek sarežģīts. Galvenie šķēršļi ir teritoriālie jautājumi un drošības garantijas. Starptautiskā sabiedrība, tostarp Latvija, turpina paust atbalstu Ukrainai, vienlaikus cenšoties rast diplomātisku risinājumu. Nākamās nedēļas janvārī gaidāmas turpmākas sarunas, kuru rezultāti noteiks, vai miers ir iespējams, vai arī konflikts turpināsies.