2025. gadā beidzot izdevās vismaz uz laiku apturēt asiņaino Izraēlas un “Hamās” karu Gazas joslā, tomēr cerību, ka miers varētu saglabāties arī 2026. gadā, nav daudz, jo abas puses apsūdz viena otru pamiera pārkāpšanā. Izraēlai pagājušogad arīdzan izdevās gūt panākumu cīņā ar vairākiem citiem ienaidniekiem, tai skaitā Irānā valdošo režīmu.
Globālo Dienvidu reģionā vairākas valstis satricināja “Z paaudzes” protesti, bet vēsturisks brīdis piedzīvots Japānā, kur pirmoreiz par valdības vadītāju kļuvusi sieviete.
ĪSUMĀ:
- 2025. gadā Izraēla un “Hamās” vienojās par pamieru, bet tā nākotne ir neskaidra.
- Izraēlas un ASV triecieni iedragājuši Irānas kodolprogrammu.
- “Z paaudze” cīnās par pārmaiņām Globālajos Dienvidos.
- Dienvidkorejā gads kopš karastāvokļa izsludināšanas krīzes.
- Japānā par premjeri pirmoreiz kļuvusi sieviete.
- Pasaulē turpina plosīties klimata pārmaiņu veicinātās stihijas.
Izraēla un “Hamās” vienojas par pamieru
Gazas joslā 2025. gads bija gan smagu ciešanu, gan piesardzīgu cerību laiks. Gada pirmajā pusē pēc Izraēlas izvērstās ilgstošās blokādes un intensīvajiem triecieniem teritorijā iestājās katastrofāls bads, trūka dzeramā ūdens un pirmās nepieciešamības preču.
Situācija kļuva tik kritiska, ka vairākkārt izskanēja ekspertu un starptautisko organizāciju aicinājumi Izraēlas rīcību Gazā atzīt par genocīdu.
Vienlaikus pieauga arī rietumvalstu politiskais spiediens pret Telavivu, mudinot atzīt Palestīnas valsti. Līdz šim to izdarījušas 157 no 193 ANO dalībvalstīm, kas veido vairāk nekā 80% starptautiskās sabiedrības. Latvijas pagaidām nav šo valstu vidū.
Oktobra sākumā ASV prezidents Donalds Tramps piedāvāja Izraēlai un palestīniešu grupējumam “Hamās” 20 punktu pamiera plānu, uzstājot uz tā pieņemšanu. Pēc vairākas dienas ilgām sarunām puses panāca vienošanos.
Pamiers sadalīts trīs fāzēs: pirmajā bija paredzēta visu “Hamās” sagūstīto ķīlnieku, tostarp bojāgājušo, nodošana Izraēlai, kā arī Izraēlas cietumos ieslodzīto un mirušo palestīniešu apmaiņa. Šajā posmā Gazas joslā tika ievests arī steidzami nepieciešamais humānais atbalsts.
Otrā pamiera fāze paredz “Hamās” atbruņošanu un drošības pasākumu ieviešanu Gazas joslā, savukārt trešā – kara izpostītās teritorijas atjaunošanu.
Pirmais pamiera posms noslēdzās decembrī, un Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu 8. decembrī paziņoja, ka otrais posms, kas ietver “Hamās” atbruņošanu un Izraēlas karaspēka izvešanu no Gazas joslas, varētu sākties 2025. gada beigās. Tomēr “Hamās” vairākkārt noraidījusi iespēju nolikt ieročus un apsūdzējusi Izraēlu pamiera neievērošanā.
Gada otrajā pusē tika sākta arī Gazas joslas attīrīšana no gruvešiem, taču joprojām nav skaidrības par teritorijas nākotni un atjaunošanas plāniem. ANO aplēsusi, ka visu gruvešu izvešana no Gazas joslas un pārstrāde varētu aizņemt līdz 20 gadiem, bet izpostītās teritorijas atjaunošanas izmaksas varētu sasniegt 70 miljardus dolāru. Vienlaikus bažas raisa tas, ka līdz šim piedāvātajos atjaunošanas plānos lielākā uzmanība veltīta teritorijām, kas atrodas Izraēlas spēku kontrolētajā piekrastes zonā.
Papildu bažas raisījusi arī okupētā Rietumkrasta neskaidrā nākotne. Šis jautājums palicis ārpus pamiera vienošanās ietvara, neraugoties uz tā būtisko nozīmi Izraēlas un palestīniešu konflikta ilgtermiņa risinājumā.
Izraēla jau vasarā paziņoja par plāniem paplašināt kolonistu apmetnes palestīniešu apdzīvotajā Rietumkrasta teritorijā. Šie nodomi izraisīja kritiku no palestīniešu puses un pastiprināja starptautiskās sabiedrības bažas par iespējamām sekām miera procesam un reģiona stabilitātei.
Izraēla un ASV iedragāja Irānas kodolprogrammu
13. jūnijā Izraēla uzsāka triecienus Irānas kodolobjektiem un militāriem mērķiem, nogalinot augsta ranga militārpersonas un kodolzinātniekus. Atbildot uz Telavivas uzbrukumu, arī Teherāna uzsāka prettriecienus.
ASV prezidents Donalds Tramps bija informēts par Izraēlas plāniem apšaudīt Irānas kodolobjektus. Lai atbalstītu tās sabiedroto, arī ASV apšaudījusi Irānas kodolobjektus. Pēc 12 dienu ilgām apšaudēm Izraēla un Irāna vienojās par pamieru.
Lai gan Izraēlai un ASV izdevās nopietni bojāt Irānas kodolobjektus, Teherāna pamazām atsāk tās kodolporgrammas īstenošanu. Tā uzsāk sakopšanas darbus iznīcinātajos vai bojātajos kodolobjektos, kā arī pastiprina nebojāto objektu būvniecību.
Pirms 12 dienu kara Irāna un ASV bija vairākos sarunu raundos pārrunāja Teherānas kodolprogrammu, tomēr jaunu vienošanos nepanāca. Lai gan Vašingtona un Teherāna pēc kara paziņoja, ka ir gatavas atsākt kodolsarunas, Irānā valdošais režīms netic iespējamai sadarbībai ar ASV un Eiropu. Tā vietā Teherāna cenšas nostiprināt saites ar Krieviju un Ķīnu.
“Z paaudze” cīnās par pārmaiņām Globālajos Dienvidos
Dienvidāzijā un Āfrikā tūkstošiem jauniešu izgāja ielās, pieprasot valdībām izskaust korupciju un mazināt sociālo un ekonomisko nevienlīdzību. Notikušie nemieri nodēvēti par “Z paaudzes” protestiem, jo jauniešu kustība radusies un nostiprinājusies sociālajos tīklos.
Izplatot informāciju sociālajos tīklos par valstīs pastāvošo nevienlīdzību, jauniešos uzplaiksnīja gan dusmas, gan cerība, ka sadarbojoties viņi spēs panākt pārmaiņas.
Marokā par protestu katalizatoru kļuva ierobežota piekļuve izglītībai un veselības aprūpei; Madagaskarā – pārrāvumi ūdens un elektrības padevēs; Peru, Nepālā un Filipīnās – amatpersonu korupcijas skandāli. Protesti notikuši arī Kenijā un Indonēzijā.
Jaunieši vēlējušies panākt taisnīgu valsts pārvaldi, tomēr daudzviet protesti kļuva vardarbīgi. Tajos gāja bojā vai tika ievainoti gan valsts dienestu darbinieki, gan paši protestētāji.
Protestu rezultātā Peru no amata atkāpās prezidente, bet Nepālā – trīs ministri un premjers. Madagaskaras prezidents aizbēga no valsts, bet varu pārņēma armija.
Dienvidkorejā gads kopš karastāvokļa izsludināšanas krīzes
2024. gada 3. decembrī Dienvidkorejas prezidents Juns Sukjols izsludināja karastāvokli. Viņaprāt tas bija nepieciešams, lai aizsargātu valsti no komunistiem, kas iefiltrējušies valdībā un strādā Ziemeļkorejas labā.
Dažas stundas pēc karastāvokļa izsludināšanas parlaments to atcēla, tomēr Juna haotiskais lēmums ieveda valsti politiskajā krīzē. Pēc 11 dienām viņš zaudēja amatu.
Valstī izsludināja pirmstermiņa vēlēšanas. Tajās uzvarēja liberālais Li Džemjongs no “Demokrātiskās partijas”.
Pārņemot prezidenta amatu, Li neizdevās valsti izvest no krīzes. Pieaug sabiedrības sašķeltība un neuzticēšanās valsts institūcijām, ekonomika stagnē, bet apdraudējums no Ziemeļkorejas palielinās.
Japānā par premjeri pirmoreiz kļuvusi sieviete
Uzņemoties atbildību par Liberāldemokrātiskās partijas (LDP) vairākuma zaudēšanu abās parlamenta palātās, valdības vadītājs Sigeru Isiba septembrī atkāpās no premjera amata.
21. oktobrī parlaments premjeres amatā ievēlēja Sanaje Takaiči – viņa kļuvusi par Japānas vēsturē pirmo sievieti šajā amatā.
Mēnesi pēc stāšanās amatā Takaiči pauda, ka Japāna militāri atbalstīs Taivānu, ja Ķīna tai uzbruks. Reaģējot uz šo paziņojumu, Ķīna uzsāka politisko un ekonomisko spiedienu pret Japānu. Starp abām valstīm izcēlās diplomātiskais strīds, kurš pāraudzis arī konfrontācijā pie Senkaku salām.
ASV biznesa žurnāls “Forbes” atzinis Takaiči par trešo ietekmīgāko sievieti pasaulē.
Militāro muskuļu izrādīšana Ķīnā un Krievijā
Krievija 9. maijā svinēja 80 gadu jubileju kopš Otrā pasaules kara beigām. Krievijas diktators Vladimirs Putins tā dēvētās Uzvaras dienas militārās parādes uzrunā atkal slavinājis krievu nācijas varenību, bet karš Ukrainā pieminēts vien garāmejot.
Parādi apmeklēja 25 valstu vadītāji, to vidū Ķīnas līderis Sji Dzjiņpins un Baltkrievijas vadonis Aleksandrs Lukašenko. No Eiropas uz to bija ieradušies Serbijas prezidents Aleksandrs Vučičs un Serbu republikas vadītājs Milorads Dodiks, bet no Eiropas Savienības valstīm – Slovākijas premjers Roberts Fico.
Ķīnā valsts vēsturē lielākā militārā parāde par godu 80. gadadienai kopš Japānas kapitulācijas Otrajā pasaules karā notika 3. septembrī.
Parādē goda viesos bijis arī Putins un Ziemeļkorejas diktators Kims Čenuns – šī ir bijusi pirmā reize, kad visi trīs kopā parādījušies publikā.
Parāde notika Tiaņaņmeņa laukumā, un to apmeklēja ap 50 000 skatītāju. Ķīna paziņoja, ka uz parādi bija ielūgti 26 valstu vadītāji, kuru vidū bija Putins un Čenuns. Tajā liela uzmanība bija pievērsta Ķīnas modernākajiem ieročiem, demonstrētjot raķetes un bezpilota lidaparātus, kā arī lāzerieročus, bet pārsteigumu sagādāja arī valstī ražotie roboti-vilki.
Pasaulē turpina plosīties klimata pārmaiņu veicinātās stihijas
2025. gads Eiropā un visā pasaulē pagāja paaugstinātu temperatūru, intensīvu karstuma viļņu un postošu savvaļas ugunsgrēku zīmē. Līdzšinējie novērojumi apliecina, ka ārkārtējs karstums un sausums kļūst arvien biežāki un spēcīgāki, daļēji cilvēka radīto klimata pārmaiņu dēļ.
Jau gada sākumā drūmu priekšvēstnesi tam, kas sekos, sniedza plašie ugunsgrēki Losandželosas apkaimē. Tie kļuva par vieniem no postošākajiem reģiona vēsturē – liesmas iznīcināja vairāk nekā 23 000 hektāru lielu teritoriju un nopostīja vismaz 18 tūkstošus būvju, lielākoties dzīvojamās mājas, tostarp arī slavenību īpašumus. Ugunsgrēkos un ar tiem saistītos incidentos dzīvību zaudēja vismaz 400 cilvēku.
Arī Eiropas Savienība 2025. gadā saskārās ar rekordlieliem ugunsgrēku apjomiem. Kopumā izdega vairāk nekā 231 000 hektāru zemes.
Smagākās ugunsnelaimes skāra Spāniju un Portugāli, taču ievērojamus postījumus fiksēja arī citviet Eiropas dienvidos un vairākās Vidusjūras reģiona teritorijās.
Neierasti karsti un sausi laikapstākļi piemeklēja arī Tuvos Austrumus. Irāna piedzīvoja nopietnu ūdens krīzi – septiņās ūdenskrātuvēs ūdens līmenis noslīdēja zem 10%, divi dambji valsts dienvidos pilnībā izžuva, bet gandrīz 80% ūdenskrātuvju visā valstī bija tuvu izsīkumam. Situācija kļuva tik kritiska, ka valdība pat apsvēra iespēju evakuēt ap 15 miljoniem iedzīvotāju no galvaspilsētas Teherānas.