30. decembris, 2025, 18:48
Daudzdzīvokļu māju renovācija arī reģionos ar katru gadu kļūst arvien aktuālāka, taču vienlaikus joprojām pastāv arī iedzīvotāji iebildumi pret šo procesu. Visbiežāk bažas ir par augstajām izmaksām un dzirdētais par neveiksmīgiem ēku renovācijas projektiem. Latvijā kopumā ir vairāk nekā 40 tūkstoši daudzdzīvokļu māju, un renovācija būtu nepieciešama vismaz 26 tūkstošiem no tām.
Laura Liepa daudzdzīvokļu mājā Sedā dzīvo deviņus gadus. Viņa, tāpat kā daļa citu iedzīvotāju, uzskata, ka vairāk nekā 30 gadu vecajai ēkai renovācija ir neatliekama, jo ar katru gadu parādās arvien jaunas problēmas.
“Šeit mums, piemēram, lija lietusūdeņi iekšā pa vēdināšanas restēm, jo tās bija nepareizi uzstādītas, un dažos dzīvokļos šie lietusūdeņi aiztecēja,” sacīja Liepa.
Šī ir tikai viena no vairākām problēmām. Lai arī mājā vietām mainīti logi un radiatori, ar sīkiem remontiem nepietiek – ēkai vajadzīgas nopietnākas pārmaiņas. Tomēr Liepa atzina – daļa iedzīvotāju to neatbalsta.
“Kāpēc mums ir jārenovē, ja vienalga pēc tam veidosies mitrums dzīvoklī, fasāde būs appelējusi, – jo tas ir tas, ko viņi ir redzējuši un dzirdējuši.
Bet viņi nav pajautājuši, kāpēc ir tāda situācija citās renovētajās mājās,” norādīja Liepa.
Līdzīgas bažas viņa dzirdējusi arī no citu nerenovētu māju iedzīvotājiem – visbiežāk cilvēkus attur tieši izmaksas. Šim apgalvojumam piekrīt arī Valsts kontrole.
“Iesakām Ekonomikas ministrijai domāt par to, kādā veidā ierobežot šo izmaksu kāpumu. Cilvēki nezina, viņiem nav šo zināšanu, līdz ar to tiek pieļautas kļūdas, un tas sadārdzina procesu. Otrs ir domāt par finansējuma izmaksām,” pauda Valsts kontroles padomes loceklis Mārtiņš Āboliņš.
Ekonomikas ministrijā (EM) norādīja – Valsts kontroles ieteikumiem kopumā piekrīt un jau sākti darbi renovācijas procesu uzlabošanai.
“Stiprināt pārvaldnieka lomu, lai varētu segt projekta vadības izmaksas. Esam arī mēģinājuši rast iespēju, kā veidot programmas finanšu plusus tādus, lai pēc iespējas vairāk aizdevuma daļai piesaistītu privāto kapitālu vai komercbanku finansējumu,” skaidroja EM Enerģētikas finanšu instrumenta departamenta direktore Selīna Ābelniece.
Valsts kontrole arī norādīja – pašreizējā “Altum” fiksētā procentu likme 3,9 % ir augstāka nekā kaimiņvalstīs, un tās samazināšana varētu palielināt ekonomiski izdevīgu projektu skaitu. “Altum” gan uzsvēra – Latvijas piedāvājums kopumā nav sliktāks.
“Mēs likmi fiksējam uz 20 gadiem. Tātad tā ir fiksēta likme bez mainīgās daļas. Tas ir viens. Otrs — mūsu atbalsta programmā šī dāvinājuma sadaļa ir 40 līdz 50 %. Piemēram, Lietuvā aizdevuma procentu likme ir zemāka, bet šī dāvinājuma daļa ir tikai 30 %,” skaidroja “Altum” Energoefektivitātes programmu departamenta vadītāja Ieva Vērzemniece.
Visaktīvāk renovācijas projekti reģionos šobrīd īstenoti Valkā, Liepājā, Siguldā un Valmierā, savukārt Latgalē situācija joprojām ir visvājākā.
Valodas kļūda rakstā?
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].
Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Ziņot par kļūdu