Bulgārija ceturtdien, 1. janvārī, kļuva par 21. Eiropas Savienības (ES) dalībvalsti, kas ir ieviesusi bloka vienoto valūtu eiro. Bulgāri ilgi gāja uz šo stratēģisko mērķi, kas pavērs ekonomiskās iespējas vienai no ES nabadzīgākajām valstīm. Neraugoties uz to, liela daļa Bulgārijas sabiedrības ir skeptiski noskaņota par eiro ieviešanu. To savas popularitātes celšanai ir izmantojušas Krievijai draudzīgas politiskās partijas.
Bulgārija kļuvusi par eirozonas 21. dalībvalsti
Bulgārijas Nacionālās bankas naudas kaltuvei aizvadītā gada nogalē darba netrūka, jo vajadzēja saražot pietiekami daudz eiro monētu, ko laist apgrozībā šodien. Turpmāk Bulgārijā visi maksājumi notiks ES vienotajā valūtā. Tas nozīmē, ka Bulgārijas nacionālā valūta leva, ko lietoja kopš 1881. gada, ir kļuvusi par vēsturi.
Eiropas Komisija (EK) un Eiropas Centrālā banka (ECB) pērn jūnijā deva zaļo gaismu eiro ieviešanai Bulgārijā, jo valsts bija izpildījusi tā dēvētos Māstrihtas kritērijus uzņemšanai eirozonā. Iepriekšējo reizi eirozona paplašinājās 2023.jā gadā, kad tajā tika uzņemta Horvātija.
Domnīcas “Eiropas Ārlietu padome” Sofijas biroja direktore Marija Simeonova intervijā Latvijas Radio sacīja, ka pēc pievienošanās eirozonai Bulgārija ir kļuvusi par pilntiesīgu ES dalībvalsti.
“Tas ir simboliski no politiskā viedokļa.
Bulgārija ir saņēmusi atzinību par savu nelokāmo fiskālo politiku, kas galu galā, neskatoties uz ekonomiskajām krīzēm un nestabilitāti Eiropā, noveda pie Māstrihtas kritēriju izpildes.
Lielākais ieguvums šajā ziņā būs pašiem iedzīvotājiem. Viņi izjutīs ES sniegtās priekšrocības. Un tagad jau simt procentu apmērā, jo iepriekš mēs bijām dalībvalsts, kas neizpildīja visus kritērijus. Kopš pagājušā gada mēs esam Šengenas zonas dalībvalsts, bet tagad, pievienojoties eirozonai, es domāju, ka cilvēki paši patiešām izjutīs, ko nozīmē būt pilntiesīgai ES dalībvalstij,” uzskata Simeonova.
Savukārt ekonomists Georgijs Ganevs uzskaitīja vairākus ilgtermiņa ieguvumus, ko Bulgārijai sniegs eiro ieviešana.
“Pirmkārt, samazināsies darījumu izmaksas, jo īpaši valūtas maiņas izmaksas, ņemot vērā Bulgārijas ļoti lielo apgrozījumu ar eirozonas valstīm gan preču tirdzniecībā, gan pakalpojumu tirdzniecībā, gan finanšu attiecību jomā. Mums ir daudz darījumu, kuros valūta tiek mainīta no vienas uz otru, un katru reizi tas kaut ko izmaksā. Tiek lēsts, ka uzņēmumiem un mājsaimniecībām tas izmaksā apmēram pusmiljardu eiro gadā. Vēl viens ilgtermiņa ieguvums ir padziļināta integrācija ar eirozonas valstīm.
Tā kā mēs joprojām mēģinām samazināt atpalicību no pārējām dalībvalstīm, tad tiek sagaidīts, ka konverģence būs straujāka nekā tad, ja mēs paliktu ārpus eirozonas.
Un, treškārt, Bulgārija parādīsies investīciju iespēju kartē investoriem, kuri līdz šim pat nezināja, ka Bulgārija pastāv,” teica Ganevs.
Neraugoties uz iespējamiem ieguvumiem no eiro ieviešanas, 6,5 miljoni Bulgārijas iedzīvotāju ir sašķelti šajā jautājumā. Bulgārijas Finanšu ministrijas nesen pasūtītā aptaujā 51 % respondentu atbildēja, ka viņi atbalsta eiro ieviešanu, bet 45 % bija pret pievienošanos eirozonai, raksta “The Guardian”.
Daudzi bulgāri nobažījušies, ka pēc eiro ieviešanas strauji pieaugs inflācija, taču Ganevs to noraidīja: “Tas ir mīts. Bet, kā jau katrā mītā, arī šajā ir daļa patiesības. Un šī patiesības daļa ir tā, ka dalībai eirozonā patiešām ir ietekme uz cenu līmeni, bet ne inflācijas ietekme. Ir jānošķir šīs divas lietas, jo inflācija nozīmē nepārtrauktu, secīgu un ilgtermiņa cenu līmeņa pieaugumu, nevis vienreizēju cenu kāpumu kāda konkrēta iemesla dēļ. Dalībai eirozonā vienmēr un visur ir raksturīgs šis vienreizējais cenu lēciens, kas ir saistīts ar cenu noapaļošanas efektu, ieviešot eiro. Proti, pievienošanās eirozonai ir pietiekams nosacījums tam, lai uzņēmēji mēģinātu noskaidrot, vai viņi var pārdot preces vai pakalpojumus par augstākām cenām. Eiro ieviešana vienmēr un visur ir ārkārtīgi labs iegansts šādiem mēģinājumiem.”
Arī ECB prognozē, ka eiro ieviešanai Bulgārijā būs salīdzinoši neliela un īslaicīga ietekme uz patēriņa cenām. Pieredze citās valstīs liecina, ka pēc eiro ieviešanas cenas pieauga par 0,2 līdz 0,4 procentpunktiem.
Daudzu bulgāru skeptisko attieksmi pret eiro izmantoja opozīcijas politiķi, lai sētu paniku sabiedrībā.
Marija Simeonova domā, ka Bulgārijas valdība novēloti sāka informēt sabiedrību par to, ko valstij nozīmēs eiro ieviešana.
“Tas ļāva dažām nacionālistu partijām aizpildīt informācijas vakuumu, piepildot to ar moderniem populistiskiem galēji labējiem lozungiem. Runa bija par to, ka mēs zaudēsim savu suverenitāti, mums vairs nebūs kontroles pār valūtu un fiskālo sistēmu. Parlamentā pārstāvētā galēji labējā partija “Atdzimšana” gāja vēl tālāk un uzbruka Eiropas Komisijas pārstāvniecības ēkai Sofijā. Viņiem bija svarīgi radīt iespaidu, ka bulgāri ir pret eiro,” sacīja eksperte. “Taču pēc šīs pret eiro vērstās kampaņas kulminācijas mēs redzējām, ka, pateicoties atbildīgo institūciju sniegtai plašākai informācijai, sabiedriskā doma sāka mainīties un cilvēki nomierinājās.”
Arī Krievija izmantoja Bulgārijā valdošo noskaņojumu, lai izplatītu dezinformāciju ar mērķi mazināt atbalstu eiro ieviešanai, norādīja eksperti.
Simeonova ar rūgtumu secināja, ka Kremļa propaganda atrod daudzas dzirdīgas ausis viņas dzimtenē. “Ir vairāki iemesli, kāpēc Kremļa propaganda ir sekmīga Bulgārijā. To var skaidrot ar vēsturi, ģeogrāfisko tuvumu, kā arī kultūras un valodas radniecību, arī reliģisko tuvību. Kremlis ļoti prasmīgi izmanto visus šos aspektus, lai kaitētu un traucētu uzticamai un saturīgai diskusijai par Eiropu Bulgārijā,” paskaidroja eksperte.
Georgijs Ganevs piebilda, ka pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā Kremļa ietekme Bulgārijā ir vājinājusies, jo Maskavai ir arvien mazāk instrumentu, ar ko to īstenot.
Valodas kļūda rakstā?
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].
Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Ziņot par kļūdu