Gaidāms ekonomiskās izaugsmes paātrinājums
Finanšu ministrija (FM) prognozē, ka nākamgad, 2026. gadā, Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums būs straujāks nekā šogad, 2025. gadā. Šī prognoze balstās uz datiem un analīzi par ekonomikas attīstību iepriekšējā gadā un pašreizējiem rādītājiem. Jau šogad IKP pieaugums izrādījies augstāks nekā sākotnēji prognozēts, ko veicināja statistikas datu pārskatīšana, apstrādes rūpniecības un būvniecības aktīvā attīstība, kā arī investīciju straujais pieaugums. Provizoriski 2025. gadā IKP pieaugums salīdzināmajās cenās tiek lēsts 1,7–2,0% apmērā.
Izaugsmi veicinošie faktori un prognozes 2026. gadam
Nākamā gada veiksmīgāku attīstību nodrošinās investīcijas, eksporta atjaunošanās un privātā patēriņa pieaugums. Finanšu ministrija sagaida, ka ekonomikas paātrināšanās turpināsies arī 2026. gada sākumā, un kopumā nākamais gads būs veiksmīgāks nekā 2025. gads. Spēcīgāka ekonomiskā izaugsme tiek prognozēta arī vidējā termiņā. Banku analītiķi arī prognozē situācijas uzlabošanos Latvijas ekonomikā 2026. gadā, gaidot straujāku IKP pieaugumu. Tiek prognozēts, ka 2026. gadā IKP pieaugums varētu sasniegt 1,9-3%. Latvijas Bankas prognozes par IKP izaugsmi nākamajā gadā ir tuvākas optimistiskajai pusei, lēšot 2,8% pieaugumu. Ekonomikas ministrija prognozē, ka 2026. gadā izaugsmes temps varētu sasniegt 2,2%.
Investīcijas un eksports – galvenie izaugsmes dzinēji
Būtisku ieguldījumu investīciju pieaugumā 2025. gadā sniedza Eiropas Savienības fondu projektu uzsākšana, kredītu pieejamības palielināšanās un privātā sektora aktivitāte. Izaugsme tika fiksēta arī praktiski visās pakalpojumu nozarēs. Lai gan straujš kāpums nav sagaidāms, 2026. gadā eksporta perspektīvas tiek vērtētas kā labvēlīgas. Eiropas Savienībā vidējais ekonomikas pieaugums 2026. gadā prognozēts 1,2% līmenī, kamēr Latvijas desmit lielākajām tirdzniecības partnerēm tas prognozēts 2,1% apmērā. Latvijas apstrādes rūpniecības uzņēmumu šā gada novembra novērtējums par eksporta pasūtījumiem turpmākajos mēnešos ir būtiski uzlabojies, sasniedzot augstāko novērtējumu kopš 2022. gada septembra.
Darba tirgus stabilizācija un inflācijas izaicinājumi
Darba tirgū situācija stabilizējas. 2025. gadā bezdarba līmenis noturējies ap 6,9% un turpinās samazināties. Atalgojums turpinās augt, lai gan mērenāk, kas atbalstīs privāto patēriņu. Privātais patēriņš 2025. gadā jau uzrādījis nelielu pieaugumu (+0,4% pirmajos trīs ceturkšņos), un 2026. gadā ir visi priekšnosacījumi, lai tas augtu būtiski straujāk. Inflācija 2025. gadā saglabājās svārstīga; oktobrī tika sasniegts augstākais patēriņa cenu indeksa (PCI) pieaugums šogad – 4,3% gada izteiksmē, savukārt novembrī inflācija samazinājās, tomēr saglabājās augstā līmenī. Sagaidāms, ka decembrī inflācija būs 3,5–3,8% robežās. Nākamā gada sākumā inflācija Latvijā saglabāsies virs 3%, pārsniedzot eirozonas vidējo rādītāju. Finanšu ministrija nākamajos gados paredz, ka inflācija pakāpeniski saruks, 2026. gadā līdz 2,3 %, bet turpmākajos – līdz 2,2 %.
Globālās ekonomikas riski un Latvijas perspektīvas
Lai gan situācija ārējā vidē ir nedaudz uzlabojusies, tā joprojām ir vāja ģeopolitiskās nenoteiktības dēļ. Starptautiskās tirdzniecības politikas nenoteiktība saglabājas augstā līmenī un turpina apgrūtināt ekonomisko aktivitāti. Vienlaikus Latvijas kā mazās atklātās ekonomikas attīstība ir cieši saistīta ar globālās ekonomikas tendencēm. Vācija, kas ir viens no galvenajiem Latvijas eksporta tirgiem, pašlaik piedzīvo nopietnas strukturālas grūtības. Turklāt, karam Ukrainā ieilgstot, ekonomikas atveseļošanās tempi varētu būt lēnāki.