Runājot par iespējamu militāru konfliktu ar NATO, Cepurītis uzsvēra, ka, kamēr Krievija ir aizņemta karā Ukrainā, tās militārās spējas nav pietiekamas, lai vienlaikus stātos pret NATO spēkiem. Viņš norādīja, ka Krievija ir valsts, kas cenšas izmantot dažādas iespējas un ievainojamības, kas palielina konflikta iespējamību, tostarp hibrīddraudu formā. Pēc eksperta paustā, NATO ģenerālsekretāra Marka Rutes izteikumi par to, ka Eiropai jāgatavojas pilna mēroga bruņotam konfliktam, kāds “nav pieredzēts kopš mūsu vecvecāku un vecāku laikiem”, jāskata mobilizējošā kontekstā, lai veicinātu NATO dalībvalstu ieguldījumus aizsardzībā, ņemot vērā ASV iesaistes Eiropas drošībā mazināšanās tendences.
Cepurītis norādīja, ka Krievijas un Putina varas elitē jau kopš Covid-19 pandēmijas ir izveidojusies ierobežota informācijas plūsma, jo aizvien šaurākam pietuvināto personu lokam ir bijusi piekļuve prezidentam. Viņš sacīja, ka politiskajā elitē dominē personas, kuras ir gatavas atbalstīt Putinam vēlamo skatījumu, kas jau iepriekš ir novedis pie kļūdainiem aprēķiniem, tostarp 2022. gada iebrukuma Ukrainā. Pēc eksperta teiktā, dažādi dienesti un institūcijas cenšas pasniegt savas darbības kā efektīvas, tai skaitā hibrīdās aktivitātes pret Eiropas valstīm, kas var mazināt Putina motivāciju šādas darbības izbeigt un veicināt to intensificēšanu.
Runājot par Putina motivāciju, Cepurītis sacīja, ka to veido vairāki personiski apsvērumi, taču pēdējos gados dominē vēlme palikt vēsturē kā vienam no Krievijas vai Padomju Savienības līderiem, kurš ļāvis valstij kaut ko sasniegt. Eksperts piebilda, ka šajā ziņā iespējamas paralēles ar Josifa Staļina režīma laiku, kad vara balstījās uz šauru lojālu personu loku un represijām pret citādi domājošajiem.