Zemessardzes kapteiņa skatījums uz Krievijas mērķiem
ASV nespēj pilnībā aptvert Krievijas prezidenta Vladimira Putina galveno motivāciju, kas ir teritoriju iegūšana, pauž Zemessardzes kapteinis Māris Bruža raidījumā “Aktuālais par karadarbību Ukrainā” kanālā TV24. Kā ziņo Latvijas Avīze, Bruža norāda, ka Putina, kuru viņš dēvē par “bunkurveci”, vienīgā vēlme ir paplašināt Krievijas Federācijas kontrolētās teritorijas.
Šis skatījums uz Putina ambīcijām atspoguļo plašākas bažas par Krievijas teritoriālajām prasībām, kas nav jaunas. Jau 1994. gadā Putins izteicis domu par atsevišķu Ukrainas un Kazahstānas reģionu “apvienošanos” ar Krieviju, uzskatot tos par “sākotnējām krievu zemēm”. Šī nostāja skaidri parāda, ka ideoloģiskais pamats turpmākajai agresijai tika plānots jau ilgu laiku pirms pilna mēroga iebrukuma Ukrainā.
Putina teritoriālās ambīcijas un to sekas
ASV izlūkdienests ir atzinis, ka Putina tuvākās ambīcijas saistās ar kontroles nostiprināšanu pār okupētajām teritorijām Ukrainas austrumos un dienvidos, kā arī ar centieniem nepieļaut Ukrainas dalību NATO. Tomēr Krievija turpina uzstāt uz savām prasībām, tostarp pieprasot četru Ukrainas apgabalu pilnīgu iekļaušanu Krievijas sastāvā, neatkarīgi no tā, vai tā tos pilnībā kontrolē.
Somijas ārlietu ministre Elīna Valtonena ir stingri noraidījusi ideju par Ukrainas teritoriju atdošanu Krievijai, uzsverot, ka tas nozīmētu atgriešanos pie Otrā pasaules kara laika realitātes un ka šāds solis radītu šausminošas sekas visai pasaulei. Viņa arī norādīja, ka Putins nav gatavs piekrist uguns pārtraukšanai vai sarunām, ja tās ietver Ukrainas teritoriju vai suverenitātes upurēšanu.
Stratēģiskā situācija Ukrainā un “bunkurveča” taktika
Bruža brīdina par potenciāliem Krievijas ofensīvas riskiem, īpaši attiecībā uz Pokrovskas ieņemšanu un Mirnogradas aplenkumu līdz 2025. gada beigām, atsaucoties uz Starptautiskā kara pētniecības institūta (ISW) analīzi. Lai gan Ukrainas aizsardzības spēki spēj noturēt pozīcijas, pat Pokrovskas krišana dotu Krievijai stratēģisku priekšrocību, ļaujot pārvietot resursus uz citiem frontes sektoriem.
Krievijas militārā taktika, kāda novērota pret Ukrainas energosistēmu, liecina par centieniem sadalīt valsts energosistēmu un padarīt plašas teritorijas neapdzīvojamas, lai provicētu masveida emigrāciju. Šāda rīcība atspoguļo “bunkurveča” vēlmi izmantot visus pieejamos līdzekļus, lai panāktu savus teritoriālos mērķus, neraugoties uz humanitārajām sekām.
Sankciju apiešana un Krievijas spēja apiet ierobežojumus
Māris Bruža ir norādījis, ka Krievija veiksmīgi apiet Rietumu noteiktās sankcijas. Piemēram, 2024. gadā Krievija importēja ievērojamu daudzumu ar sankcijām apliktā stibija oksīda no Beļģijas, ko izmanto detonatoru ražošanā. Šis gadījums ilustrē, ka, ja sankciju kontrole nav pietiekami stingra, Krievija spēj atrast veidus, kā apiet noteiktos ierobežojumus un nodrošināt sevi ar nepieciešamajām militārajām precēm.