Notikuma apstākļi

Rēzeknes pašvaldība ir izteikusi apsūdzības pret Latvijas Radio Latgales studijas žurnālistu Teni Bikovski, apgalvojot, ka viņš darba grupas sēdē 30. decembrī ignorējis vispārpieņemtās uzvedības normas un traucējis darba grupas darbu. Kā ziņo Latvijas Avīze, pašvaldība norāda, ka žurnālists, neskatoties uz atkārtotiem aicinājumiem, atteicies pārtraukt filmēšanu un pamest sēžu zāli, demonstrējot necieņu pret darba grupas locekļiem un ignorējot profesionālās komunikācijas normas. Reaģējot uz šiem apstākļiem, darba grupas vadītāja Karīna Bartkeviča bijusi spiesta pārtraukt sēdi. Pašvaldība par notikušo ir iesniegusi iesniegumu Valsts policijā, lūdzot uzsākt kriminālprocesu par darba procesa traucēšanu, un plāno vērsties Latvijas Žurnālistu mediju padomē, lai izvērtētu žurnālista rīcības atbilstību profesionālās ētikas normām .

Darba grupas sēde tika sasaukta, lai izvērtētu pašvaldības kapitālsabiedrības SIA “Austrumlatvijas koncertzāle” un pašvaldības aģentūras “Rēzeknes Kultūras un tūrisma centrs” turpmākās darbības modeļus. Šis jautājums ir īpaši nozīmīgs, jo tiek apsvērta iespēja mainīt Latgales vēstniecības “Gors” pārvaldības modeli .

Mediju un asociāciju nostāja

Latvijas Sabiedriskais medijs (LSM), kurā strādā žurnālists Tenis Bikovskis, asi nosoda Rēzeknes pašvaldības rīcību, norādot, ka tās publiskais paziņojums ir tendenciozs un vienpusējs . LSM uzsver, ka žurnālistu pienākums ir dokumentēt notiekošos procesus, un Bikovskis veicis savu darbu atbilstoši profesionālajām prasībām. Medijs pauž bažas, ka pašvaldības rīcība ir mēģinājums ierobežot preses brīvību un traucēt žurnālistu darbu. LSM valdes locekle Ieva Aile norāda, ka “represijas vai biedēšana ar kriminālprocesiem ir vēršanās pret preses brīvību un demokrātiskas valsts vērtībām”. Viņa piebilst, ka “preses brīvība nav interpretējams jēdziens – tā ir demokrātiskas valsts pamatvērtība. Tās ierobežošana vietējā līmenī grauj uzticēšanos publiskajai varai un ir pretrunā ar labas pārvaldības principiem” .

Arī Latvijas Žurnālistu asociācija (LŽA) publiski nosodījusi Rēzeknes domes rīcību, paužot atbalstu žurnālistam Bikovskim un LSM darbam. LŽA uzsver, ka pašvaldības atteikums uzrādīt tiesisku pamatojumu darba grupas slēgšanai, sēdes pārtraukšana un policijas iesaistīšana ir “klaja varas patvaļa”, kas pārkāpj gan Satversmē nostiprinātās tiesības uz vārda brīvību, gan starptautiskās saistības attiecībā uz preses aizsardzību. Asociācija norāda, ka notikušais ir apzināts mēģinājums ierobežot preses brīvību un iebiedēt žurnālistu, liegt sabiedrībai piekļuvi informācijai par būtiskiem politiskiem un finanšu lēmumiem .

Konteksts un iepriekšējie gadījumi

Šis incidents Rēzeknē izsaucis plašu rezonansi un aktualizējis diskusijas par preses brīvību Latvijā. Lai gan pašvaldība savā paziņojumā akcentē žurnālista neprofesionālo uzvedību, mediju pārstāvji un neatkarīgie novērotāji pauž bažas par iespējamu pašvaldības mēģinājumu ierobežot informācijas pieejamību .

Jāatzīmē, ka Rēzeknes dome jau iepriekš nonākusi uzmanības centrā saistībā ar savu darbību. Piemēram, 2024. gadā tika izskatīta iespēja par domes atlaišanu, jo tā nespēja laikus apstiprināt budžetu. Tāpat ir bijuši gadījumi, kad pašvaldības finanšu situācija ir bijusi sarežģīta . Latvijas Žurnālistu asociācija norāda, ka Aleksandra Bartaševiča vadītā dome jau iepriekš demonstrējusi naidīgu attieksmi pret neatkarīgiem medijiem, ierobežojot informācijas pieejamību un izmantojot pašvaldības resursus, lai pasargātu domes priekšsēdētāju no kritikas .

Juridiskie un ētiskie aspekti

Saskaņā ar likumu par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem, žurnālistam ir tiesības vākt informāciju jebkādā ar likumu neaizliegtā veidā un no jebkura ar likumu neaizliegta informācijas avota. Tādējādi, sabiedrības interešu vārdā, žurnālistam ir tiesības būt klāt, vērot, fiksēt un atspoguļot pašvaldības darba procesu, kā arī uzdot jautājumus. Savukārt pašvaldībām normatīvie akti liek nodrošināt lēmumu pieņemšanas caurskatāmību .

Pašvaldības paziņojumā minēts, ka par rupju darba procesa kārtības traucēšanu iesniegts iesniegums Valsts policijā. Tomēr Latvijas Žurnālistu asociācija uzsver, ka pašvaldības rīcība, iesaistot policiju, lai piespiestu žurnālistu pamest telpu, ir klaja varas patvaļa. Asociācija norāda, ka nepieciešams aizsargāt žurnālistu tiesības un nodrošināt brīvu piekļuvi informācijai, jo šādi gadījumi rada bažas par demokrātisko procesu stabilitāti valstī .