Budžeta ambīcijas un realitāte
2025. gads Latvijas sportā iezīmējas ar vēsturiski lielāko valsts budžetu programmai “Sports”, sasniedzot 56,4 miljonus eiro. Kā informē portāls jauns.lv, šis finansējums ir gandrīz divkārt lielāks nekā pirms trim gadiem. Tomēr detalizētāka analīze atklāj, ka šis pieaugums lielā mērā skaidrojams ar algu palielināšanos sporta izglītības programmu pedagogiem un valsts līdzfinansējumu Eiropas čempionāta basketbolā rīkošanai. Ja izslēdz šos faktorus, pārējās sporta programmās finansējums palicis līdzīgā līmenī. Turklāt, ņemot vērā inflāciju, reālais pieaugums ir vēl mazāks.
Lai gan budžets šķiet iespaidīgs, tas sastāda tikai apmēram 0,3% no kopējās valsts izdevumu summas, kas ir ievērojami mazāk nekā kultūrai vai veselībai. Tomēr svarīgi atzīmēt, ka Latvijas sporta federācijas spēj piesaistīt arī ievērojamu finansējumu no citiem avotiem, tostarp no privātā sektora un starptautiskajām organizācijām, kas veido nozīmīgu daļu no kopējā nozares budžeta.
Naudas balvas un sportistu ienākumi
2025. gadā tika izmaksātas naudas balvas vairāk nekā 800 000 eiro apmērā sportistiem par izciliem sasniegumiem gan olimpiskajos, gan neolimpiskajos sporta veidos. Tika piešķirtas balvas par panākumiem pasaules un Eiropas čempionātos, starptautiskajās sacensībās un universiādēs. Piemēram, par pasaules čempionātā paravieglatlētikā izcīnīto pirmo vietu šķēpa mešanā Diāna Krūmiņa saņēmusi 28 458 eiro, bet viņas treneri arī saņēmuši savas daļas. Par augstiem sasniegumiem tika godalgotas arī vieglatlēte Anete Sietiņa, šorttrekists Roberts Krūzbergs, kamaniņu sportisti Mārtiņš Bots un Roberts Plūme, kā arī biatloniste Baiba Bendika.
Tomēr ne visi sasniegumi tika pienācīgi novērtēti, un radās diskusijas par naudas balvu piešķiršanas kritērijiem, īpaši attiecībā uz parasportistiem. Lai gan Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) uzsver, ka tiek piemēroti vienoti kritēriji, atsevišķi parasportisti, piemēram, Aigars Apinis, izteica neapmierinātību, ka viņu sasniegumi netika apbalvoti, jo sacensībās piedalījās mazāk nekā desmit valstis.
Sporta infrastruktūra un pasākumi
2025. gadā tika piešķirts finansējums arī dažādiem valstiski nozīmīgiem sporta pasākumiem un infrastruktūras projektiem. Tika atbalstīta Latvijas vīriešu hokeja izlases sagatavošanās un dalība pasaules čempionātā, kā arī Latvijas sieviešu un vīriešu volejbola izlašu dalība Eiropas čempionātā. Tāpat tika finansēta vairāku starptautisko posmu un čempionātu rīkošana Latvijā, piemēram, Eiropas Autokrosa čempionāta posms, Pasaules kausa posmi kamaniņu un motokrosā, kā arī biatlona junioru kausa izcīņa.
Rīgā tika īstenoti septiņi līdzfinansējuma konkursi sporta jomā, atbalstot sportistu un komandu dalību gan nacionāla, gan starptautiska mēroga sacensībās. Šādi pasākumi ne tikai veicina sporta attīstību, bet arī sniedz būtisku ieguldījumu Latvijas ekonomikai un starptautiskās atpazīstamības vairošanā.
Elites sportistu situācija un nākotnes perspektīvas
Latvijas Olimpiskajā vienībā (LOV) tika ieviesta jauna kārtība, kurā sportisti un treneri noslēdz darba līgumus, kas nodrošina sociālās garantijas un stabilākus ienākumus, beidzoties līdzšinējai pabalstu sistēmai. Elites sportisti, kuri iekļauti LOV Zelta sastāvā, turpmāk saņem algas no 1450 līdz 2000 eiro, kā arī papildus piemaksas.
Kopumā 2025. gadā Latvijas sporta vide piedzīvoja gan ievērojamu budžeta pieaugumu, gan individuālos panākumus, gan diskusijas par finansējuma sadalījumu un kritērijiem. Lai gan kopējais finansējums šķiet iespaidīgs, inflācijas ietekme un nepieciešamība nodrošināt ilgtspējīgu attīstību prasa turpināt dialogu un meklēt risinājumus, lai Latvijas sports spētu konkurēt starptautiskā līmenī.