Piesardzīgs optimisms Latvijas tautsaimniecībā
Latvijas ekonomiku 2026. gadā sagaida piesardzīgi pozitīvas tendences, tostarp inflācijas stabilizēšanās un algu kāpums, tomēr uzmanību prasa pārāk liela valsts loma ekonomikā un nepietiekami strauja izaugsme, aģentūru LETA informēja Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs. Kā informē portāls NRA, Krasnopjorovs izceļ trīs galvenos pozitīvos faktorus, kas ļauj raudzīties nākotnē ar cerību: cenu stabilitātes atgriešanās, labvēlīgāka ārējā vide un iedzīvotāju labklājības pieaugums. Viņš atzīmē, ka Eiropas Centrālās bankas (ECB) pasākumi ir palīdzējuši atgriezt inflāciju eirozonā pie 2% mērķa, kas ir optimāli ekonomiskajai attīstībai. Tas nozīmē, ka uzņēmumiem un iedzīvotājiem vairs nav jāuztraucas par strauji augošām cenām un naudas vērtības zaudēšanu, un tuvākajā laikā nav sagaidāmas būtiskas procentu likmju izmaiņas.
Inflācija Latvijā un algu attīstība
Lai gan Eiropas Savienības (ES) kopējā tendence liecina par inflācijas stabilizāciju, Latvijā inflācija joprojām prognozēta nedaudz virs 3%, iespējams, sasniedzot 3,2%. Šo situāciju ietekmē straujāks algu kāpums, kas sadārdzina darbietilpīgus pakalpojumus, kā arī pārtikas cenas, kas Latvijā saglabājas augstas, īpaši zemo cenu zīmolu segmentā. Lai gan pēdējos mēnešos novērots neliels pārtikas cenu kritums globālā cenu krituma iespaidā, šī tendence ir trausla. Paredzams, ka vidējā alga Latvijā pieaugs apmēram par 8% gadā, kas ir vismaz divreiz straujāk nekā inflācija, tādējādi sekmējot iedzīvotāju pirktspējas kāpumu.
Konkurence un ārējās vides ietekme
Ekonomists uzsver, ka konkurence mazumtirdzniecības sektorā Latvijā joprojām nav pietiekami spēcīga, kas uztur augstākas cenas. Iepriekš arī komercbanku konkurence bijusi vāja, radot dārgus kredītus. Taču 2025. gads iezīmējies ar būtisku izrāvienu šajā jomā, banku kreditēšana tagad atbalsta ekonomiku, nevis seko tai, kas sola gan investīciju pieaugumu, gan ekonomikas atdzīvošanos. Ārējās vides ziņā tirdzniecības kariem un politiskajai nestabilitātei izrādījusies mazāka negatīvā ietekme uz globālo ekonomiku, nekā sākotnēji tika prognozēts.
Galvenie izaicinājumi: valsts loma un izaugsmes temps
Neskatoties uz pozitīvajām tendencēm, Krasnopjorovs norāda uz diviem galvenajiem izaicinājumiem. Pirmkārt, valsts loma ekonomikā ir pārāk liela, un tās sektora pieaugums ir mazāk pamatots, kas var bremzēt privātā sektora attīstību. Otrkārt, ekonomikas izaugsmes temps joprojām ir nepietiekami straujš. Lai risinātu darbaspēka trūkumu, komersanti arvien vairāk investē automatizācijā, savukārt valstij ir aktīvāk jāmeklē veidi, kā iesaistīt darba tirgū tos iedzīvotājus, kuri tajā vēl neatrodas.