Gaišā piemiņā: Latvijas baleta un kino leģenda Haralds Ritenbergs (1932–2025)

Dziļas skumjas pārņēmušas Latvijas kultūras pasauli, jo 2025. gada 21. decembrī mūžībā devies viens no visu laiku izcilākajiem latviešu baletdejotājiem, talantīgs kinoaktieris un ilggadējs pedagogs Haralds Ritenbergs. Viņš aiziet 93 gadu vecumā, atstājot neizdzēšamu mantojumu gan baleta, gan kino mākslā. Kā ziņo Latvijas Avīze, atvadīšanās no talantīgā mākslinieka notiks 2025. gada 29. decembrī plkst. 12.00–13.00 Latvijas Nacionālās operas un baleta Beletāžas zālē.

Haralda Ritenberga radošais mūžs ir neatņemama Latvijas baleta un kino vēstures sastāvdaļa. Viņš paliks atmiņā kā izcils mākslinieks un iedvesmojošs pedagogs, kura talants un personība aizkustinājusi paaudzes.

Baleta premjeru zelta laikmets

Haralds Ritenbergs Latvijas Nacionālā baleta trupā dejoja no 1951. līdz 1977. gadam, kļūstot par vienu no spilgtākajiem pēckara paaudzes romantiskā baleta ideāliem. Viņa sniegumu raksturoja izsmalcināta plastiskā elegance, iekšēja apgarotība un vīrišķīgs cēlums, kas valdzināja skatītāju sirdis. Ritenbergs bija partneris, kuram varēja uzticēties ikvienā dejas solī, ko apliecinājuši arī viņa kolēģi.

Savas karjeras laikā Haralds Ritenbergs nodejoja vairāk nekā četrdesmit nozīmīgas lomas, tostarp iemīļotās lomas kā Zigfrīds baletā “Gulbju ezers”, princis Alberts baletā “Žizele”, titulloma baletā “Šakuntala”, Girejs baletā “Bahčisarajas strūklaka”, Pērs Gints, Fēbs baletā “Parīzes Dievmātes katedrāle”, Francis baletā “Pie Zilās Donavas” un, protams, Romeo baletā “Romeo un Džuljeta”. Viņa dejošanas stils bija cieši balstīts uz stingru klasiskās baleta skolu, ko lieliski papildināja teicama aktieriskā prasme.

Kinokamera iemīļotais Andris un citi tēli

Haralda Ritenberga talants spilgti izpaudās arī latviešu spēlfilmu kino. Viņa atveidotās galvenās lomas tādās filmās kā “Šķēps un roze”, “Nauris”, “Vella kalpi” un “Vella kalpi vella dzirnavās” iemantoja plašu skatītāju mīlestību un kļuva par nozīmīgu Latvijas kino zelta fonda daļu. Sevišķi spilgti viņš palicis atmiņā kā iekārojamais Andris tautā iemīļotajā filmā “Vella kalpi”, kas viņam atnesa publikas elka statusu. Viņa varoņi valdzināja ar sirsnīgu lirismu, maksimālismu cīņā pret netaisnību, dedzību, aizstāvot savu mīlestību, un ļāva skatītājiem ieraudzīt daudzu sapņus un ideālus par vīrišķību, romantisku mīlestību un drosmi.

Devums pedagoģijā: nākamās paaudzes baleta zvaigznes

Ne mazāk nozīmīgs ir Haralda Ritenberga ieguldījums horeogrāfijas pedagoģijā. No 1978. līdz pat 2017. gadam viņš bija Rīgas Horeogrāfijas vidusskolas (tagad – Rīgas Baleta skola) pedagogs, direktors un mākslinieciskais vadītājs. Viņa vadībā izauguši daudzi Latvijas Nacionālā baleta solisti un trupas dejotāji, tādējādi nodrošinot mākslinieka darba un ideālu pārmantojamību tālākajās paaudzēs. Ritenbergs tiek rakturots kā pedagogs, kurš vienmēr spējis atrast īstos vārdus, lai palīdzētu un atbalstītu grūtos brīžos, un kura miers, šarms un harizma spēja līdzsvarot skolas saimi pat visgrūtākajos brīžos.

Atzinība un godinājumi

Par savu ieguldījumu mākslā Haralds Ritenbergs saņēmis vairākus nozīmīgus apbalvojumus. 1958. gadā viņam piešķirts Latvijas PSR Nopelniem bagātā skatuves mākslinieka goda nosaukums. 1965. gadā kļuvis par Latvijas PSR Tautas skatuves mākslinieku, bet 1999. gadā apbalvots ar ceturtās šķiras Triju Zvaigžņu ordeni. Viņš saņēmis arī LPSR Valsts prēmiju (1960), JVLMA balvu (1995), Valsts Kultūrkapitāla fonda mūža stipendiju (1999) un “Aldara” Gada balvu par mūža ieguldījumu baleta mākslā (2003).