Drošības garantijas Ukrainai: Parīzes samita mērķis
Apmēram 35 valstu līderi šodien pulcējas Parīzē, lai apspriestu drošības garantijas Ukrainai. Kijiva cer panākt konkrētus solījumus gadījumā, ja Krievija atkārtos agresiju. Šīs garantijas ir izšķirīgs elements jebkurā nākotnes miera sarunā, lai izbeigtu Krievijas pilna mēroga iebrukumu. Kā informē telekanāls EuroNews, Francijas prezidents Emanuels Makrons savā Jaungada uzrunā norādījis, ka paredzēts sniegt “stingrus solījumus” Ukrainas aizsardzībai pret turpmāku Krievijas agresiju pēc jebkura miera līguma noslēgšanas.
“6. janvārī Parīzē daudzas Eiropas valstis un sabiedrotie sniegs konkrētus solījumus Ukrainas aizsardzībai un taisnīgas un ilgstošas miera nodrošināšanai mūsu Eiropas kontinentā,” paziņoja Makrons. Paredzams, ka diskusijās piedalīsies ASV īpašais sūtnis Stīvs Vitkofs un Donalda Trampa padomnieks Džereds Kušners.
Parīzes darba kārtība un potenciālie risinājumi
Diskusijas par drošības garantijām turpinās iepriekšējās tikšanās rezultātus, tostarp kopīgo paziņojumu, ko pagājušajā mēnesī pieņēma virkne Eiropas līderu Berlīnē. Galvenā uzmanība tiks pievērsta ilgtermiņa saistībām pret Ukrainu, lai novērstu Krievijas turpmākus uzbrukumus vai iebrukumus. Kijiva un Vašingtona uzskata, ka šīs garantijas, kopā ar nepārtrauktu Rietumu militāro un politisko atbalstu, ir ļoti svarīgas jebkuram iespējamam miera līgumam.
Šis solījums, kas ir salīdzināms ar NATO 5. pantu par kolektīvo aizsardzību, tiek uzskatīts par pamatu, lai pārliecinātu Kijivu atteikties no tās konstitucionāli nostiprinātās vēlmes pievienoties transatlantiskajai aliansei, apmaiņā pret ticamu un spēcīgu atturēšanas mehānismu. Līdzvērtīgas garantijas NATO 5. pantam radītu ievērojamas sekas Eiropas valdībām un prasītu to nacionālo parlamentu apstiprinājumu, kas vienmēr saistīts ar risku. ASV Kongresa piekrišana varētu palīdzēt mazināt dažu Eiropas valstu ieilgušās rezerves.
Vēl viens svarīgs drošības garantiju apspriešanas aspekts ir mehānisms potenciālu pamiera pārkāpumu pārbaudīšanai un atbildības noteikšanai, jo pārkāpuma, ja tā tiktu identificēta, varētu aktivizēt NATO 5. pantam līdzīgo noteikumu. Ierosinātā sistēma paredz augsto tehnoloģiju izmantošanu visā frontes līnijā.
ES pievienošanās un ASV nostāja
Papildu drošības garantiju slānis ir Ukrainas pievienošanās Eiropas Savienībai. Pašreizējais 20 punktu miera plāns paredz iestāšanos līdz 2027. gada janvārim, ko daudzi Eiropas Komisijas amatpersonas uzskata par nereālistisku. Visticamāk, datums tiks mainīts uz aspirācijas līmeni, un Ukraina pievienosies blokam pakāpeniski, lai izvairītos no, piemēram, lauksaimniecības tirgu traucējumiem. Kijivai pievienošanās datuma iekļaušana galīgajā tekstā ir galvenā prioritāte, jo tas varētu palīdzēt kompensēt teritoriālos piekāpumus un veicināt pozitīvu rezultātu galvenajā referendumā.
ASV administrācija atkārtoti ir aicinājusi Eiropu uzņemties lielāku atbildību par Ukrainas turpmāko drošību. Pēc ASV prezidenta Donalda Trampa un Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska tikšanās decembrī Floridā Tramps ierosināja, ka tiks noslēgta “spēcīga” drošības vienošanās Ukrainai, un piebilda, ka “Eiropas valstis ir ļoti iesaistītas”.
“Uzskatu, ka Eiropas valstis ir bijušas patiešām lieliskas un ļoti saskaņotas ar šo tikšanos un miera panākšanu. Viņi visi ir lieliski cilvēki,” sacīja Tramps.
Nepārtraukta atbalsta un iespējamā karaspēka izvietošana
Viens no pretrunīgākajiem elementiem, kas tiks apspriests Parīzē, ir iespēja izvietot karaspēku Ukrainā vai tās tuvumā, taču attālu no frontes līnijām. Krievija ir paziņojusi, ka nepieņems NATO valstu karaspēku Ukrainas teritorijā.
Pēc tikšanās ar Trampu Mar-a-Lago, Ukrainas prezidents paziņoja, ka ASV drošības garantijas Ukrainai tika “100% saskaņotas”. “Mums ir lieliski panākumi, 20 punktu miera plāns ir 90% saskaņots, un ASV-Ukrainas drošības garantijas ir 100% saskaņotas,” žurnālistiem sacīja Zelenskis. “ASV, Eiropas un Ukrainas drošības garantijas ir gandrīz saskaņotas. Militārā dimensija ir 100% saskaņota.”
Zelenskis arī skaidroja žurnālistiem prezidenta WhatsApp tērzē, ka pēc tikšanās Parīzē dokumenti tiek sagaidīti “visu līderu līmenī”, un tikai tad tiks plānota tikšanās ar Trampu un Eiropas līderiem. Zelenskis arī skaidroja, ka pēc tikšanās ar Trampu un Eiropas valstīm, “ja viss notiks soli pa solim, tad notiks tikšanās kādā formātā ar krieviem.”