Pirmās spēlfilmas dzimšana neatkarīgajā Latvijā
Latvijas Republikas, jeb mūsu neatkarīgās valsts, pirmais uzņemtais spēlfilmu darbs bija “Es karā aiziedams”. Tās pirmizrāde notika 1920. gada 9. novembrī Rīgā, kinoteātrī “Grand Kino”, kas atradās tagadējā Lāčplēša ielā 52. Šajā vietā vēlāk darbojās kinoteātri “Lāčplēsis” un “Kino 52”. Kā informē Latvijas Sabiedriskie Mediji, šī filma ir iezīmējusi Latvijas pirmās brīvvalsts laikā izveidoto kinofilmu satura modeli, apvienojot etnisko mitoloģiju ar valstiskuma nozīmīgumu, ko bieži dēvēja par “nacionālo melodrāmu”.
Filmas tapšanas vēsture un radošā grupa
Filmas “Es karā aiziedams” (1920) scenārija un režijas autors bija Vilis Segliņš, kurš Latvijā bija atgriezies no Krievijas un Ukrainas tieši pirms filmas tapšanas uzsākšanas. Viņš ārzemēs jau bija piedalījies vairāku filmu uzņemšanā. Operatoru darbu veica Kārlis Kārkliņš un Augusts Rozītis, bet mūziku komponēja Aleksandrs Valle. Galvenajās lomās iejutās vairāki tā laika pazīstami teātra aktieri, tostarp Alfrēds Amtmanis-Briedītis (Ērgļu māju saimnieks Alfrēds Ozoliņš), Ludmila Špīlberga (viņa sieva Marija), M. Komisārs (dēls Ediņš), Aleksis Mierlauks, Berta Rūmniece, Jānis Ģērmanis, Paula Baltābola, Teodors Valdšmits un Lilija Ērika. Filma bija melnbalta un mēmā, ar trim daļām, bet tās precīzs garums nav zināms, lēsts ap 45 līdz 60 minūtēm.
Zudušās vērtības un mūsdienu atspulzs
Diemžēl, tāpat kā daudzas citas 20. gadu sākuma Latvijas spēlfilmas, “Es karā aiziedams” nav saglabājusies līdz mūsdienām. Par tās saturu un tapšanas procesu galvenokārt var uzzināt no tā laika periodikas, arhīvu dokumentiem, fotogrāfijām un cita vizuālā materiāla. Interesanti, ka šī filmas veidotāju paaudze, iedvesmojoties no filmas panākumiem, 1921. gadā nodibināja akciju sabiedrību “Latvju Filma”, piesaistot arī sabiedrībā zināmas personas, piemēram, Raini. Lai gan pati filma nav saglabājusies, tās vēsturi un laikmeta ainu iespējams iepazīt arī jaunākās filmās. Piemēram, Signes Birkovas 2025. gadā uzņemtā filma “Lotus” piedāvā drosmīgu fantāziju par Latviju 20. gadsimta 20. gadu sākumā, iekļaujot arī filmas “Es karā aiziedams” režisoru Vili Segliņu kā vienu no tās varoņiem.