Olimpiskās trases kritika

Starptautiskās Slēpošanas federācijas (FIS) distanču slēpošanas sacensību direktors Mihaēls Lamplots atzinis, ka olimpiskā sprinta distance, visticamāk, tiks pielāgota pēc nopietnas kritikas saņemšanas no Norvēģijas slēpotājas Ingrīdas Berganes Obrekas un citām sportistēm.

Obreka pēc sestdien notikušā klasiskā sprinta sacensībām Val di Fiemmē, kas ir arī plānotā olimpiskā sprinta trase, izteicās, ka trases garums ir nepieņemami liels sieviešu sprintam. Viņa uzsvēra, ka četru minūšu distance ir vairāk piemērota vidējai distancei nekā sprintam, un pauda cerību, ka FIS apsver iespēju veikt izmaiņas.

Norvēģiete ierosināja, ka sievietēm un vīriešiem varētu būt atšķirīgas distances, jo svarīgāk ir vienāds slēpošanas laiks, nevis vienāda distance. Viņa norādīja, ka šī doma tiek atbalstīta arī citu slēpotāju un slēpotāju vidū.

FIS trases vadlīnijas un realitāte

Saskaņā ar Starptautiskās Slēpošanas federācijas (FIS) distanču slēpošanas noteikumu komitejas locekļa Torbjērna Broka Petersena teikto, FIS trases veidošanas vadlīnijas paredz, ka sprinta sacensību laiks gan vīriešiem, gan sievietēm ideāli būtu no 2 minūtēm un 45 sekundēm līdz 3 minūtēm un 15 sekundēm.

Tomēr Val di Fiemmes trasē sieviešu kvalifikācijā uzvarētāja Jasmi Jonsū distanci veica nedaudz vairāk nekā trīs minūtes un 46 sekundes. Savukārt vīriešu kvalifikācijā Johanness Hēsflots Klēbo šo pašu trasi veica trīs minūtēs un 17 sekundēs.

Šīs atšķirības liecina par būtisku neatbilstību noteiktajiem laika parametriem, īpaši sieviešu distancē. FIS sacensību direktors Mihaēls Lamplots atzina, ka sprinta sacensību laiks šajā trasē noteikti nav tas, pie kā sportisti ir pieraduši, un tas ir viens no garākajiem sprintiem, kāds pieredzēts.

Sportistu viedokļi par trasi

Olimpiskā un pasaules čempionātu medaļniece Heidi Venga pievienojās Obrekas kritikai, atzīmējot, ka trase sievietēm ir nedaudz par garu. Viņa izteica pārsteigumu, ja šī sprinta distance tiktu izmantota olimpiskajās spēlēs bez izmaiņām, un atzīmēja, ka iepriekšējā gada trase viņai patikusi vairāk.

Arī olimpiskā vicečempione sprintā Maja Dālkvista no Zviedrijas pauda neapmierinātību, sakot, ka katrā čempionātā šķiet, ka notiek kaut kas jauns un neierasts. Viņa piekrita, ka trase Val di Fiemmē ir grūta un, lai gan tai ir daudz labu sprinta īpašību, tā ir nedaudz par garu.

FIS atbilde un iespējamās izmaiņas

Mihaēls Lamplots skaidri norādījis, ka sievietēm un vīriešiem olimpiskajās spēlēs būtu jābūt vienādai sprinta distancei. Lai gan viņš neizslēdz iespēju, ka distance varētu tikt koriģēta, viņš arī uzsvēra, ka olimpiskās spēles ir ļoti tuvu, kas jebkādas izmaiņas padara ārkārtīgi sarežģītas.

FIS veiks pilnu izvērtējumu, lai noteiktu, vai ir nepieciešams un iespējams veikt izmaiņas trasē pirms gaidāmajām spēlēm. Šis process notiek, lai nodrošinātu taisnīgākas un piemērotākas sacensību distances visiem sportistiem.

Olimpiskais sprints un tā vēsture

Distanču slēpošana ir iekļauta ziemas olimpisko spēļu programmā kopš pirmajām spēlēm 1924. gadā Šamonī, Francijā. Sieviešu disciplīnas tika pievienotas 1952. gadā Oslo. FIS, kas dibināta 1924. gadā, pārrauga distanču slēpošanu, kā arī citus slēpošanas sporta veidus. Olimpiskās spēles Milānā-Kortīnā 2026 notiks no 6. līdz 22. februārim, un distanču slēpošanas sacensības paredzētas Val di Fiemmē.

Lai gan vēsturiski ir bijušas atšķirības disciplīnās un distancēs vīriešiem un sievietēm, Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK) ir apstiprinājusi vienādas distances sievietēm un vīriešiem 2026. gada olimpiskajās spēlēs. Šis lēmums vēl vairāk izceļ nepieciešamību pēc standartizētām un piemērotām distancēm visiem dalībniekiem.