“Tāpēc es jutos ļoti dīvaini, ka džeki atstāja mani bēdā, kad notika tas viss vājprāts. Viņi taču zināja pilnīgi visu, kas tur notiek un nenotiek (Mārča ģimenē-red.), viņi zināja manu un tās situācijas asinsainu!”
“Dzelzs vilks”: no kreisās Kaspars Tobis, Armands Butkevičs, Mārcis Judzis un Juris Kaukulis. Foto: Atis Mekšs
Jautāts, vai Judzim ir izskaidrojums šādai grupas rīcībai, viņš nopūšas: “Es nezinu. Varbūt tāpēc, ka ”Dzelzs Vilka” menedžere ir mazliet, teiksim tā, feministe, arī viņa savu artavu iedeva. Protams, viņi “nolēca” arī tāpēc, ka naudas nebūs. Mani “kancelēs” kopā ar grupu, nebūs koncertu, festivālu, nebūs naudas. Visam pamatā ir nauda. Es to visu sapratu, bet man šausmīgi sāpēja.
Sasodīts, tā bija visa mana dzīve!”
Mārcis Judzis. Foto: Evija Trifanova/LETA
Tagad pagājuši divi gadi un Mārcis atzīst, ka komunikācija ar grupu ir zudusi.
“Esmu meklējis, esmu zvanījis, runājis, vairs es to nedarīšu. Kad biju Latvijā, satiku Juri un mēs izrunājāmies. Gribēju, lai viņš zina, ka es neturu ļaunu. Kā ir, ir. Esmu zvanījis vēl vairākas reizes. Bet, ja viņi man nezvana, tad lai arī… Es nevaru un negribu visu laiku būt tajā pozīcijā, ka tikai es zvanu. Lielos vilcienos man neko no viņiem vairs nevajag.
Es arī Jurim piedāvāju atbraukt ciemos, bet viņš pat atbildi neuzrakstīja,” vīlies nosaka Mārcis.
Vairāk lasi žurnāla “Jauns OK” 8. janvāra numurā!