Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu neviennozīmīgā reakcija uz ASV karaspēka īstenoto Venecuēlas autoritārā līdera Nikolasa Maduro gāšanu izgaismoja bloka vienprātības trūkumu suverenitātes un starptautisko tiesību jautājumos. Vienlaikus notikumi ap Venecuēlu un tiem sekojošie ASV prezidenta Donalda Trampa administrācijas izteikumi pastiprina bažas par transatlantisko vienotību, suverenitāti un iespējamu ASV militāro vēršanos pret ES dalībvalsts teritoriju.
Eiropas Savienībā šķeļas viedokļi par ASV operācijas Venecuēlā leģitimitāti
00:00 / 04:48
Rustams Šukurovs / Latvijas Radio un Euranet Plus
ES dalībvalstīs nav vienprātības par ASV operācijas Venecuēlā leģitimitāti
Aizvadītajā sestdienā ASV īstenotā militārā operācija Venecuēlā, kuras rezultātā sagūstīts šīs Dienvidamerikas valsts autoritārais līderis Nikolass Maduro, izraisīja plašas diskusijas ES.
Lai gan daudzi bloka dalībvalstu līderi bija vienisprātis par Maduro un viņa valdības neleģitimitāti, vienprātība izpalika jautājumā par to, cik likumīgs bija ASV iebrukums Venecuēlā.
Itālijas premjerministre Džordžija Meloni, kuru uzskata par ideoloģiski tuvāku Trampam, paziņoja, ka uzskata ASV militāro darbību Venecuēlā par leģitīmu.
Gluži pretējās domās ir Spānijas premjerministrs Pedro Sančess, kurš, paužot nosodījumu ASV rīcībai, norādīja, ka Spānija neatzina Maduro režīmu, taču tā arī “neatbalsta intervenci, kas pārkāpj starptautiskās tiesību normas un var novest reģionu pie nenoteiktības un kara iespējamības”.
Francijas prezidents Emmanuels Makrons paziņoja, ka Parīze neatbalsta Vašingtonas izvēlēto “metodi” Maduro gāšanai.
Savukārt Vācijas kanclers Fridrihs Mercs, komentējot ASV militāro operāciju, atzīmēja, ka esot sarežģīti juridiski izvērtēt ASV rīcību un Berlīne nesteigšoties ar secinājumiem.
ES izpildvarai arī piesardzīga pieeja; aicina ievērot mieru un savaldību
Arī ES izpildvaras līmenī tika izvēlēta piesardzīga pieeja, proti, nepaust tiešu vērtējumu par ASV rīcības likumību.
ES ārējās un drošības politikas augstā pārstāve Kaja Kallasa paziņoja, ka ES aicina visas iesaistītās puses ievērot mieru un savaldību, kā arī izvairīties no eskalācijas Venecuēlas krīzes risināšanā, uzsverot nepieciešamību ievērot starptautisko tiesību normas un ANO statūtus. Kallasa uzsvērusi, ka ir jārespektē Venecuēlas tautas tiesības noteikt savu nākotni.
ES ir vairākkārt norādījusi, ka Maduro “nav demokrātiski ievēlēta prezidenta leģitimitātes”, un ir atbalstījusi miermīlīgu pāreju uz demokrātiju, ko vadītu venecuēlieši, atgādinājusi ES augstā pārstāve.
Šo paziņojumu atbalstījušas visas ES dalībvalstis, izņemot Ungāriju.
Pieaug bažas par transatlantisko vienotību
Kā norāda laikraksts “Politico”, ES piesardzīgā reakcija uz ASV militāro operāciju Venecuēlā iezīmē to, cik grūti Briselei ir ieņemt stingru nostāju attiecībā uz Trampa atkārtotiem izteikumiem par vēlmi iekļaut Dānijai piederošo autonomo Grenlandi ASV sastāvā.
Tramps, kurš kārtējo reizi izteicies par Grenlandi jau pēc Maduro sagūstīšanas, pamato pretenzijas uz šo salu ar nepieciešamību izvietot spēkus stratēģiskajai aizsardzībai un Arktikas kontrolei. Saskaņā ar šonedēļ Trampa administrācijas pausto, ASV izskata dažādas iespējas, tostarp militāras, lai iegūtu kontroli pār Grenlandi.
Eiropas Komisijas pārstāve Paula Piņjo šonedēļ mēģināja nošķirt amerikāņu darbības Venecuēlā no ASV retorikas par Grenlandes pārņemšanu, taču nespēja paskaidrot, kā ES atturēs Vašingtonu no šāda soļa.
“Ir jāatceras, ka Grenlande ir ASV sabiedrotā un uz to attiecas NATO alianses garantijas. Un tas ir liels, liels atšķirības faktors. Tāpēc mēs pilnībā atbalstām Grenlandi un neuzskatām, ka to varētu salīdzināt ar notikušo [Venecuēlā],” sacīja Piņjo.
Tikmēr politologs Olivers Štunkels sarunā ar telekanālu “Deutsche Welle” apšaubīja ES spējas atturēt ASV no Grenlandes pārņemšanas. Štunkels arī atzīmēja, ka, viņaprāt, Trampa pretenzijas uz Grenlandi ir motivētas ar viņa vēlmi ieiet vēsturē.
“Es domāju, ka Tramps vēlētos tikt atzīts par prezidentu, kurš anektēja Grenlandi. Eiropai, ņemot vērā tās atkarību no ASV aizsardzības jomā un faktu, ka, piemēram, ja NATO izbeigtu pastāvēt, tas Eiropai būtu daudz satraucošāk nekā Trampa administrācijai – tas rada sarežģītu situāciju.
Lai arī šāda rīcība, visticamāk, izraisītu sašutumu, diplomātiskus protestus un krīzi, šobrīd Eiropa joprojām paļaujas uz ASV savas drošības nodrošināšanai, tādēļ Eiropai īsti nav daudz iespēju rīkoties.
Tomēr tas noteikti aktivizēs diskusijas par nepieciešamību kļūt stratēģiski patstāvīgākai,” sacīja Štunkels.
Iepriekš Dānijas premjerministre Mete Frederiksena sarunā ar dāņu telekanālu TV2 sacīja, ka Trampa draudi ir jāuztver nopietni un, ja ASV uzbruks NATO valstij, “viss apstājas, (..) arī mūsu NATO un līdz ar to drošība, kas tika sniegta kopš Otrā pasaules kara beigām”.
KONTEKSTS:
ASV karaspēks 3. janvārī īstenojis militārās operācijas pret Venecuēlu. ASV prezidents Donalds Tramps pavēstīja, ka šo operāciju rezultātā sagūstīts Venecuēlas līderis Nikolass Maduro ar sievu Siliju Floresu. Maduro nogādāts Ņujorkā, kur stājies tiesas priekšā saistībā ar apsūdzībām par narkotiku kontrabandu uz ASV. Maduro noraidījis viņam izvirzītās apsūdzības.
Venecuēlas un ASV attiecības jau daudzus gadus ir ļoti saspīlētas. 1998. gadā par šīs Dienvidamerikas valsts prezidentu tika ievēlēts bijušais armijas virsnieks Ugo Čavess, kurš par vienu no saviem mērķiem pasludināja cīņu pret “ASV imperiālismu”. Amerikāņu naftas kompānijām bija liela interese par Venecuēlas naftas rezervēm, kas ir lielākās pasaulē. Taču sociālists Čavess visu naftas industriju gribēja koncentrēt valsts rokās.
2013. gadā Čavess nomira ar vēzi, bet viņa vietā par valsts galvu kļuva Nikolass Maduro, kurš turpināja Čavesa iesākto kursu. Venecuēlas ekonomika ieslīga dziļā krīzē; miljoniem cilvēku pameta valsti. Maduro asi vērsās pret opozīciju, kas tiek apspiesta un vajāta. Venecuēlas opozīcijas līderei Marijai Korinai Mačado pagājušogad tika piešķirta Nobela Miera prēmija.
Pēdējo mēnešu laikā Venecuēlas apkaimē savākti nepieredzēti lieli ASV jūras kara flotes spēki. Amerikāņi jau nogremdējuši vairākas laivas ar visu apkalpi, ko vainoja narkotiku pārvadāšanā. Tramps piedraudēja, ka ASV varētu uzsākt vēl plašākas militārās operācijas pret Maduro režīmu, ja Venecuēla neatdos amerikāņiem to, kas viņiem pienākas. Maduro apgalvo, ka ASV patiesais mērķis ir pārņemt savā kontrolē Venecuēlas naftas biznesu.