Krievijas uzbrukumos nopietni cietusi Dņipropetrovskas apgabala kritiskā infrastruktūra, kur bez apkures un ūdens joprojām paliek vairāk nekā miljons iedzīvotāju. Savukārt Ukrainas Zaporižjas apgabalā pilnībā atjaunota elektroapgāde pēc tam, kad aizvadītajā naktī Krievija ar droniem īstenoja uzbrukumus reģiona energoinfrastruktūrai, atstājot tūkstošiem mājsaimniecību bez elektrības.
Bez elektrības bija palikušas tūkstošiem mājsaimniecību
Krievija spēki uzbruka Ukrainai ar desmitiem trieciendronu trešdienas vēlā vakarā, cita starpā, raidot bezpilota lidaparātus pret kara plosītās valsts energoinfrastruktūru.
Tūkstošiem mājsaimniecību Ukrainas Zaporižjas un Dņipropetrovskas apgabalos bija palikušas bez elektrības un apkures pēc Krievijas uzbrukumiem energoinfrastruktūrai.
Dņipropetrovskas apgabala administratīvā centra Dnipro mērs Boriss Filatovs paziņoja, ka visām pilsētā esošajām slimnīcām elektrību nodrošina ar ģeneratoriem.
Vienlaikus viņš atzīmēja, ka vairāk nekā miljons apgabala iedzīvotāju palikuši bez apkures un ūdens.
Ukrainas sabiedriskais medijs “Suspilne” pavēstījis par mobilo sakaru un metro darbības traucējumiem Dņipro pilsētā, kur iedzīvotāji steidz iegādāties pēc iespējas vairāk dzeramā ūdens.
“[Varasiestādes] ziņo, ka nopietni traucējumi varētu turpināties līdz pat četriem dienā. Pat vilcieni esot apstājušies. Es vismaz gribētu, lai būtu iespēja padzerties ūdeni,” sacīja Dņipro iedzīvotāja.
Elektrības atslēgumu dēļ Dnipro skolēnu ziemas brīvlaiks tika pagarināts līdz 9. janvārim. Kā paziņoja Dņipropetrovskas apgabala vadītājs Mikola Lukašuks, pagaidām nav zināms, kad reģionā varētu pilnībā atjaunot energoapgādi.
Krievijas dronu uzbrukums enerģētikas objektiem Zaporižjas apgabalā izraisīja pilnīgu elektrotīkla atslēgumu reģionā. Atslēgums skāris dzīvojamos rajonus un kritiskās infrastruktūras objektus, tostarp slimnīcas, kas bija spiestas pieslēgties ģeneratoriem. savukārt mobilie sakari apgabalā bija darbojušies avārijas režīmā.
Vietējā enerģētikas uzņēmuma speciālisti nakts garumā strādāja pie Krievijas uzbrukuma seku novēršanas. Kā pavēstīja uzņēmuma pārstāvis Andrijs Stasevskis, plkst. 5 no rīta pēc vietējā laika Ukrainas kontrolētajās apgabala teritorijās pilnībā tika atjaunota elektroapgāde. Pēc viņa teiktā, pirmām kārtām reģionā tika atjaunota siltumapgādes un ūdensapgādes objektu darbība.
Vienlaikus viņš brīdināja, ka pēc nakts apšaudēm Zaporižjas apgabala energosistēmā saglabājas sarežģīta situācija.
Tāpēc, lai izvairītos no atkārtotiem masveida elektroapgādes pārrāvumiem, vietējie iedzīvotāji tika aicināti ierobežot jaudīgu elektroierīču lietošanu.
Krievija ik dienu uzbrūk Ukrainas kritiskajai infrastruktūrai
Ukrainas premjerministre Jūlija Sviridenko paziņoja, ka Krievija ik dienu uzbrūk valsts kritiskajai infrastruktūrai un enerģētikas uzņēmumu darbinieki strādā ārkārtīgi sarežģītos apstākļos, lai nodrošinātu iedzīvotājus ar elektrību un siltumu.
Kā atzīmēja Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes pārstāvis Andrijs Kovaļenko,
Krievija īsteno mērķtiecīgus uzbrukumus Ukrainas energoinfrastruktūrai, lai radītu humanitāru katastrofu lielajās rūpnieciskajās pilsētās, kur dzīvo simtiem tūkstošu cilvēku.
Viņš atzīmēja, ka Krievijas uzbrukumus Ukrainas enerģētikas sektoram tiek traktēti kā signāls par Maskavas nevēlēšanos ievērot starptautiskās iniciatīvas un priekšlikumus, kas vērsti uz Krievijas kara izbeigšanu un politiskā risinājuma meklēšanu.
Krievija jau ilgstoši turpina graut Ukrainas civilo enerģētisko infrastruktūru. Smaga situācija gadu mijā izveidojās Odesā, jo ienaidnieks decembrī nodarīja postījumus desmit enerģētikas objektiem. Desmitiem tūkstošiem mājsaimniecību pārtrauca strāvas padevi, un radās arī mājokļu apsildes problēmas.
Zelenskis: Krievijas uzsāktais karš varētu beigties šī gada pirmajā pusē
Uzstājoties ceremonijā par godu Kipras prezidentūras Eiropas Savienībā (ES) sākumam, Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis sacīja, ka ir sācies jauns posms sarunās ar Eiropas partneriem un ASV par kara izbeigšanu.
Viņš arī uzsvēra, ka ES būtu jāuzņemas virsvadība sarunu procesā, piebilstot, ka Ukraina cer uz kara izbeigšanu līdz Kipras prezidentūras beigām 30. jūnijā.
Šonedēļ Parīzē noslēdzās kārtējās sarunas starp Ukrainas, Eiropas un ASV delegācijām. Pēc tām Kijiva paziņoja, ka plāns kara izbeigšanai ir par 90 % gatavs. Tas paredz, ka pēc kara beigām Ukrainā izvietos daudznacionālos spēkus, ko veidos Eiropas valstis, bet ASV uzraudzīs pamiera ievērošanu.
KONTEKSTS:
Nepamatotais un neizprovocētais Krievijas plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī. Kremļa propaganda solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu spēcīgā pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem.
2024. gada augustā Ukraina veica iebrukumu Kurskas apgabalā Krievijā. Tā ir pirmā reize kopš Otrā pasaules kara, kad Krievijas teritorijas daļu ilgstoši ieņēmis ārvalstu karaspēks.
Kopš 2024. gada rudens Krievija karadarbībā pret Ukrainu iesaistījusi arī lielu Ziemeļkorejas karavīru skaitu. 2025. gada vasarā Zelenskis pavēstīja, ka Ukrainas austrumos Krievijas armijā karo arī algotņi no Ķīnas un Pakistānas.
Lai arī līdz ar ASV prezidenta Donalda Trampa stāšanos amatā starp Balto namu, Kremli un Kijivu vairākkārt notikušas sarunas par pamieru Ukrainā, līdz šim tās rezultātus nav devušas.
Valodas kļūda rakstā?
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].
Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Ziņot par kļūdu