Pēdējo gadu lielākajos protestos Irānā sadursmēs ar likumsargiem nogalināti vismaz 36 cilvēki. Irānas augstākais līderis ajatolla Ali Hamenei izstrādājis evakuācijas plānu gadījumā, ja protestus neizdodas apspiest, tā vēsta britu laikraksts “The Times”. Spiediens ir ne tikai no iekšpuses, bet arī ārpuses – ja Irāna turpinās vardarbīgi vērsties pret demonstrantiem, ASV draudējušas iejaukties.
Irānas vājā ekonomika raisa arvien plašāku iedzīvotāju neapmierinātību
Augsta inflācija un padziļināta ekonomiskā krīze bijusi par pamatu plašiem protestiem Irānā. Tie plešas plašumā. Centienos situāciju deeskalēt Irānas valdība šonedēļ paziņoja par plāniem piešķirt lielākajai daļai pilsoņu ikmēneša pabalstu aptuveni septiņu ASV dolāru apmērā. Šī plāna mērķis esot saglabāt mājsaimniecību pirktspēju, kontrolēt inflāciju un garantēt pārtikas nodrošinājumu. Taču maz ticams, ka tas būs nozīmīgs atspaids irāņiem – pamatvajadzību nodrošināšana izmaksā krietni vairāk. Aktīvistu organizācijas ziņo par nogalinātiem, ievainotiem un arestētiem protestētājiem.
“Irānas valdība vēl nav sniegusi kopējo upuru vai arestēto skaitu, taču tā atzina, ka Irānas rietumos ir noticis incidents, kurā drošības spēki veica reidu slimnīcā, meklējot demonstrantus. Viss sakņojas Irānas vājajā ekonomikā. Irānas riāls, tās nacionālā valūta, tiek tirgots par 1,4 miljoniem pret vienu ASV dolāru. Otrdien tas sasniedza rekordzemu līmeni,” teica Džons Gambrels, ziņu aģentūras “Associated Press” korespondents.
Eksperts: Irānas režīms runā ar protestētājiem, nav pazīmju par režīma maiņu
Irānas augstākais līderis ajatolla Ali Hamenei sacījis, ka ar protestētājiem valdība esot gatava runāt, taču nemiernieki esot jānoliek pie vietas. Tomēr pagaidām nav pamata domāt, ka šie protesti varētu pārvērsties par lielāku kustību un novest, piemēram, pie režīma maiņas.
“Nu, pagaidām mēs indikācijas tam neredzam. Izskatās, ka režīms arī principā runā ar protestētājiem, ir atzinis, ka tas cēlonis, kas bija lielā inflācija, tirgotājiem ir pamatots. Režīmam arī vēl arvien ir lojalitāte saglabājusies no Revolucionārās gvardes, no drošības institūcijām.
Attiecīgi režīma kodols vēl arvien ir stabils un savu stabilitāti ir pierādījis jau vairākās krīzēs. [..] Ir skaidrs, ka Irānas režīms tautā nav populārs, tauta vēlas pārmaiņas, bet vai tieši šis būs tas lielais protests, kas šīs pārmaiņas ieviesīs?
Pagaidām lielas indikācijas tam neredzam,” skaidroja Toms Rātfelders, RSU docētājs, Tuvo Austrumu drošības politikas pētnieks.
Pētnieks: Trampa izteikumi mudina cilvēkus Irānā iziet ielās
Jau protestu pirmajās dienās uz tiem reaģēja ASV prezidents Donalds Tramps, paziņojot, ka Vašingtona ir gatava iejaukties.
“Mēs vērosim. Ļoti uzmanīgi vērojam. Ja viņi sāks nogalināt cilvēkus, kā bijis agrāk, viņi no ASV saņems spēcīgu atbildi,” paziņoja Tramps.
Trampa gatavība pielietot spēku kļūst par arvien aktuālāku jautājumu, īpaši pēc ASV militārā uzbrukuma Venecuēlai. Republikāņu senators Lindsijs Greiems vietnē “X” publicējis foto, kur redzams kopā ar Trampu. ASV prezidentam rokās manāma cepure ar uzrakstu viņa kampaņas stilā – padarīt Irānu atkal varenu.
“Tramps, neskatoties uz to, ka viņš ir parādījis gatavību izmantot vairāk spēka, – viņš tik un tā nevēlas iesaistīties jaunā Irākā, jaunā Afganistānā. Jaunā, teiksim tā, nāciju būvēšanas procesā. Un tad šeit ir lielais jautājums – vai tiešām Tramps būtu gatavs mēģināt kaut ko tādu izdarīt ar valsti, kura ir militāri daudz stiprāka par Venecuēlu un atrodas daudz, daudz, daudz labākā ģeogrāfiskā stāvoklī, ir daudz lielāka un kuras režīms ir daudz stabilāks un mazāk atkarīgs no viena līdera?” sprieda Rātfelders.
Jo, pat nomainot Irānas augstāko līderi, viņa vietu ātri vien ieņemtu kāds cits, pauž pētnieks.
“To, ko ASV varētu vēlēties reālistiski izdarīt, – varētu vēlēties, ka, teiksim, ar šo paziņojumu, ka amerikāņi saka, ka ir gatavi veikt intervenci, protestētāji jūtas drošāki iznākt ielās, jūtas drošāki doties pret režīmu un sāk protestēt.
Un tā tad būs tā spēle, kur, man liekas, Tramps justos komfortabli spēlēt, jo viņam nav nekas jādara ar karavīriem, netīro darbu varētu izdarīt tieši cilvēki no iekšienes,” sacīja Rātfelders.
Tirgotāji Teherānā bija vieni no pirmajiem, kas sāka protestēt. Viņi slēdza savus veikalus, tā reaģējot uz valūtas svārstībām, un izgāja ielās, pieprasot valdību iejaukties un stabilizēt tirgu. Publicētajos video materiālos redzams, kā drošības spēki Teherānas tirgū sadursmēs ar protestētājiem izmanto asaru gāzi. Bet demonstranti skandina politiskus saukļus pret režīma vadību un pieprasa pārmaiņas.
Valodas kļūda rakstā?
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].
Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Ziņot par kļūdu