Maizes ietekme uz smadzeņu darbību: jaunākie atklājumi
Kā informē portāls jauns.lv, arvien vairāk pētījumu un ekspertu atzinumu norāda uz iespējamu saistību starp glutēna jutīgumu un dažādiem psihiskās veselības traucējumiem, tostarp depresiju. Žurnāla “Ko Ārsti Tev Nestāsta” jaunākajā numurā psihiatre Džesika Hellingsa, psihiskās veselības pētniece Diāna Kellija un psihiatrijas ārsta asistente Šerona Pjū analizē jaunākos pierādījumus par šo tēmu. Viņuprāt, glutēns, kas atrodams tādās ikdienas produktu sastāvdaļās kā maize, makaroni un ceptie izstrādājumi, varētu būt viens no depresijas cēloņiem daļai cilvēku.
Glutamāts ir olbaltumviela, kas sastopama kviešos, miežos un rudzos. Cilvēkiem ar glutēna jutību viņu imūnsistēma to uztver kā svešķermeni, izraisot iekaisumu. Šī reakcija var novest pie antivielu izdalīšanās, kas bojā zarnu gļotādu un var nonākt asinsritē, sasniedzot arī smadzenes. Tas savukārt var izraisīt tā dēvēto “smadzeņu miglu”, nogurumu, trauksmi, garastāvokļa svārstības un pat depresiju.
Turklāt zarnas ražo aptuveni 95% serotonīna, kas ir svarīgs garastāvokļa regulētājs. Ja zarnu iekaisums, ko var izraisīt glutēns, traucē mikrobioma līdzsvaru, tas var nomākt serotonīna līmeni, tādējādi veicinot depresīvu stāvokli.
Vēsturiskie pierādījumi un modernie pētījumi
Pirmās liecības par saistību starp glutēnu un veselības problēmām parādījās jau 1932. gadā, kad tika novērots paaugstināts noguruma līmenis cilvēkiem ar celiakiju – slimību, kas traucē barības vielu uzsūkšanos. Vēlāk tika izvirzīta hipotēze, ka bezglutēna diēta varētu palīdzēt uzlabot garastāvokļa problēmas pieaugušajiem ar celiakiju. Pētījumi arī parādījuši, ka bērniem ar celiakiju glutēna izslēgšana no uztura uzlabo uzvedību, bet pieaugušajiem, kas turpina lietot glutēnu, var parādīties galvassāpes, bezmiegs un depresija.
Patlaban arvien vairāk pētījumu apstiprina iekaisuma lomu garīgās veselības traucējumos, un dažiem cilvēkiem glutēna ietekme var būt ļoti izteikta. Sūdzības bieži ietver “smadzeņu miglu”, trauksmi, depresiju, galvassāpes un locītavu sāpes. Interesanti, ka cilvēkiem ar uzmanības deficīta un hiperaktivitātes traucējumiem (ADHD) vai šizofrēniju ir lielāka iespēja saslimt ar celiakiju vai citu glutēna nepanesību. Pētījumi liecina, ka līdz pat 30% pacientu ar šizofrēniju reaģē uz kviešiem ar imūnreakciju, un daudzi no viņiem jūt uzlabojumu jau trīs nedēļu laikā pēc glutēna izslēgšanas.
Ne tikai celiakija: glutēna jutīgums un tā izpausmes
Lai gan celiakija ir skaidri definēta autoimūna slimība, pastāv arī neceliakijas glutēna jutīgums. Tas ir sindroms, kas izpaužas ar dažādiem simptomiem pēc glutēnu saturošu produktu lietošanas, taču bez specifiskām celiakijas vai kviešu alerģijas pazīmēm. Šis stāvoklis tiek uzskatīts par biežāku nekā celiakija.
Simptomi var būt ļoti dažādi, ieskaitot gremošanas traucējumus (vēdera uzpūšanās, caureja, aizcietējumi), nogurumu, galvassāpes, ādas problēmas, locītavu sāpes, kā arī psihiskās veselības problēmas, piemēram, trauksmi un depresiju. Interesanti, ka daži cilvēki ar glutēna nepanesību vai jutīgumu sūdzas par grūtībām koncentrēties un “smadzeņu miglu”.
Vai bezglutēna diēta ir risinājums?
Bezgultēna diēta tiek uzskatīta par vienīgo ārstēšanas metodi celiakijas gadījumā. Cilvēkiem ar neceliakijas glutēna jutīgumu stingra bezglutēna diēta nav obligāta, taču ieteicams izvairīties no produktiem, kas izraisa simptomus. Tomēr svarīgi atcerēties, ka nepamatota atteikšanās no glutēna var radīt papildu apgrūtinājumus un izmaksas, jo bezglutēna produkti bieži vien ir dārgāki. Turklāt, ja diēta nav medicīniski pamatota, pastāv risks, ka var rasties uzturvielu deficīts, jo īpaši B grupas vitamīnu, dzelzs un kalcija trūkums.
Pirms veikt kardinālas izmaiņas uzturā, ir svarīgi konsultēties ar ārstu vai uztura speciālistu, lai precīzi diagnosticētu problēmu un noteiktu piemērotāko ārstēšanas stratēģiju. Pašdiagnostika un nepamatota diētas maiņa var būt ne tikai neefektīva, bet pat kaitīga.
Maize ikdienā: veselīgās izvēles un potenciālie riski
Maize ir būtisks pārtikas produkts daudzviet pasaulē, taču tās ietekme uz veselību ir atkarīga no veida. Baltmaize, kas pagatavota no rafinētiem miltiem, var izraisīt straujas cukura līmeņa svārstības asinīs un veicināt aptaukošanos. Savukārt pilngraudu maize, kas bagāta ar šķiedrvielām, vitamīniem un minerālvielām, ir veselīgāka alternatīva. Tā nodrošina stabilāku enerģijas piegādi un palīdz uzturēt labu veselību.
Tomēr pat pilngraudu maize var saturēt antinutrientus, piemēram, fitīnskābi, kas var traucēt minerālvielu uzsūkšanos. Lai mazinātu šo efektu, ieteicams izvēlēties maizi, kas gatavota, izmantojot īpašas metodes, piemēram, no diedzētiem graudiem vai saldskābmaizi.
Ir svarīgi atcerēties, ka pilnvērtīgs uzturs ietver sabalansētu dažādu pārtikas produktu lietošanu. Ja pastāv aizdomas par glutēna jutīgumu vai citām ar uzturu saistītām problēmām, vienmēr vislabāk ir meklēt profesionālu medicīnisko padomu.