Uzņēmējdarbības noskaņojums prognozē pozitīvas tendences
Neskatoties uz Latvijas ekonomiku joprojām pastāvošajiem izaicinājumiem, bankas “Citadele” galvenais ekonomists Kārlis Purgailis prognozē, ka šogad, īpaši pirmajos mēnešos, uzņēmēju kopējais noskaņojums varētu uzlaboties. Kā informē portāls jauns.lv, šo optimismu veicina vairāki faktori, tostarp stabilāka inflācijas prognoze un paredzamais iekšējā patēriņa pieaugums.
Lai gan globālā ekonomiskā situācija joprojām ir nepast o vīga, banku analītiķi un ekonomikas eksperti Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumu 2026. gadā prognozē vidēji no 1,9% līdz 3%. Piemēram, “Luminor Bank” prognozē ap 3% IKP pieaugumu, “Swedbank” – 2,3%, bet “SEB banka” – 1,9%. Latvijas Banka savukārt paredz 2,8% IKP pieaugumu. Šie rādītāji liecina par ekonomikas noturību un spēju pielāgoties mainīgajiem apstākļiem. Galvenie izaugsmes virzītāji paredzēti investīcijas, eksporta pieaugums un privātā patēriņa atjaunošanās.
Kārlis Purgailis, kurš ieņem galvenā ekonomista amatu bankā “Citadele” un kura pieredze finanšu nozarē pārsniedz 20 gadus, norāda, ka uzņēmēju noskaņojums varētu uzlaboties, jo ir vērojama inflācijas mazināšanās tendence. Lai gan inflācija Latvijā joprojām varētu būt augstāka nekā vidēji eirozonā, prognozes liecina par tās tuvošanos 2% līmenim. Tas nozīmē, ka iedzīvotāju pirktspēja pakāpeniski uzlabosies, kas savukārt veicinās iekšējo patēriņu un radīs papildu pieprasījumu pēc precēm un pakalpojumiem.
Galvenie izaugsmes virzītāji un nozaru perspektīvas
Ekonomikas izaugsmi 2026. gadā plānots balstīt uz investīcijām, eksporta pieaugumu un privātā patēriņa atjaunošanos. Lai gan eksporta perspektīvas tiek vērtētas kā labvēlīgas, strauja izaugsme netiek prognozēta. Tomēr Latvijas galvenajām eksporta partnervalstīm tiek prognozēta nedaudz straujāka izaugsme nekā vidēji Eiropas Savienībā, kas veicina pozitīvas tendences Latvijas eksportā. Īpaši pozitīvas izmaiņas novērojamas apstrādes rūpniecībā, kur eksporta pasūtījumi turpina augt.
Darba tirgus prognozes liecina, ka bezdarbs Latvijā saglabāsies vēsturiski zemā līmenī un turpinās samazināties, jo pieprasījums pēc darbiniekiem joprojām būs augsts. Tas gan rada arī izaicinājumus, jo darbaspēka pieejamība var kļūt par šķērsli ekonomikas attīstībai. Paredzams, ka vidējais bruto atalgojums palielināsies par aptuveni 6 %. Lai gan iedzīvotāji joprojām saskaras ar inflācijas izaicinājumiem, prognozes par tās samazināšanos un algu kāpumu liecina par pirktspējas uzlabošanos.
Izaicinājumi un riski Latvijas ekonomikai
Neskatoties uz optimistiskajām prognozēm, Latvijas ekonomika joprojām saskaras ar vairākiem izaicinājumiem. Viens no galvenajiem ir inflācija, kas, lai gan prognozēts tās mazināšanās, joprojām var radīt spiedienu uz iedzīvotāju pirktspēju un uzņēmumu izmaksu struktūru. Gandrīz puse jeb 48% Latvijas mazie un vidējie uzņēmumi kā būtiskāko faktoru, kas ietekmēs viņu darbību šogad, min inflāciju un augošās cenas.
Papildus inflācijai, uzņēmēji pauž bažas par globālo ģeopolitisko situāciju (30 %) un darbaspēka nepieejamību (23 %). Kaut arī tautsaimniecības atveseļošanos apliecina arī ekonomikas sentimenta rādītājs, kas atspoguļo uzņēmēju un patērētāju noskaņojuma pārmaiņas, rūpniecībā gada otrajā pusē tas ir pasliktinājies.
Kā viens no ilgtermiņa pārbaudījumiem tiek minēta zema produktivitāte, kas joprojām ir tikai ap 55 % no Eiropas Savienības vidējā līmeņa un stagnē gadiem. Produktivitāti bremzē gan augstā inflācija, gan strauji augošās darbaspēka izmaksas.
Investīcijas un attīstības virzieni
Lai veicinātu ekonomikas izaugsmi, liela uzmanība tiek pievērsta investīciju piesaistei un atbalstam uzņēmējdarbībai. Ekonomikas ministrija 2026. gada budžetā paredz ievērojamus līdzekļus investīciju piesaistei, inovāciju atbalstam un eksportspējas veicināšanai. Mērķis ir radīt vidi, kurā attīstās inovatīvi, augstas pievienotās vērtības uzņēmumi.
Tiek prognozēts, ka mājokļu tirgus turpinās attīstīties, pieprasījumam palielinoties, kas rezultēsies jaunu hipotekāro kredītu izsniegšanā. Paredzams, ka mājokļu cenu pieaugums saglabāsies mērens. Banku analītiķi sagaida, ka Latvijas IKP nākamajā gadā varētu pieaugt straujāk nekā 2025. gadā, sasniedzot izaugsmi 1,9-3% apmērā.
Nobeigums: Piesardzīgs optimisms par nākotni
Kopumā, neskatoties uz izaicinājumiem, Latvijas ekonomikas perspektīvas 2026. gadā tiek vērtētas kā piesardzīgi optimistiskas. Lai gan ārējie riski, piemēram, ģeopolitiskā situācija un globālās ekonomikas bremzēšanās, saglabājas, iekšējie faktori, kā investīciju pieaugums un patēriņa atjaunošanās, sniedz pamatu optimismam. Uzņēmēju noskaņojuma uzlabošanās un pieaugošā kreditēšana liecina par gatavību aktīvākai saimnieciskās darbības attīstībai. Kārlis Purgailis un citi ekonomikas eksperti uzsver, ka svarīgi ir turpināt strādāt pie konkurētspējas uzlabošanas, inovāciju veicināšanas un darbaspēka pieejamības nodrošināšanas, lai pilnvērtīgi izmantotu ekonomikas izaugsmes potenciālu.