Zaud\u0113jums pasaules kino: M\u016b\u017e\u012bb\u0101 aizg\u0101jis B\u0113la Tars<\/p>\n
Otrdien, 6. janv\u0101r\u012b, 70 gadu vecum\u0101 p\u0113c ilgas un smagas slim\u012bbas Ung\u0101rij\u0101 miris viens no ietekm\u012bg\u0101kajiem un starptautiski atz\u012bt\u0101kajiem ung\u0101ru kinore\u017eisoriem B\u00e9la Tars. Vi\u0146a aizie\u0161ana ir \u0146ietekm\u0113jums gan ung\u0101ru, gan pasaules kino, jo vi\u0146a darbi ir main\u012bju\u0161i moderno kino valodu. To apliecina zi\u0146as, ko izplat\u012bju\u0161as pla\u0161sazi\u0146as l\u012bdzek\u013cos vis\u0101 pa\u0146a. K\u0101 inform\u0113 port\u0101ls NRA, Taru piemin\u0113ju\u0161i kol\u0113\u0121i un kriti\u0137i atz\u012bst, ka vi\u0146a kino valoda ir nep\u0101rprotami atpaz\u012bstama, tom\u0113r vi\u0146a filozofiskais dzi\u0144ums un nekompromis\u0101lais skat\u012bjums uz cilv\u0113ka eksistenci ir atst\u0101jis dzi\u013c\u0101s p\u0113das pasaules kinematogr\u0101fij\u0101.<\/p>\n
Kino karjera: No soci\u0101l\u0101 re\u0101lisma l\u012bdz “l\u0113najam kino”<\/p>\n
B\u00e9la Tars dzimis 1955. gada 21. j\u016bl\u012bj\u0101 P\u00e9cs\u0101, Ung\u0101rij\u0101. Vi\u0146a karjera s\u0101k\u0101s jau pusaud\u017ea gados ar amatierkino projekt\u012bem, bet pirmo pilnmetr\u0101\u017eas filmu “\u012acimenes ligzda” (“Family Nest”) vi\u0146\u0161 uz\u0146\u0113ma v\u0101\u013c 22 gadu vecumu, k\u012bstot par jaun\u0101ko debijas filmu veidot\u0101ju Ung\u0101rijas kino v\u0112stur\u0113. S\u0101kotn\u0113ji vi\u0146a darbi bija raksturojami ar soci\u0101lo re\u0101lismu, piev\u0113r\u0161oties parastu cilv\u0113ku ikdienas st\u0101stiem, bie\u017ei izmantojot neprofesion\u0101lus aktierus un cinem\u0101tisk\u0101s v\u00e9rit\u00e9 stilu. Tom\u0113r, sadarb\u0113joties ar rakstnieku L\u00e1szl\u00f3 Krasznahorkai un mont\u0101\u017eer\u011bi Agnesi Hranitzky, Tars izkopa savu unik\u0101lo kino valodu, kas paz\u012bstama ar l\u0113nu tempu, st\u0101vumiem meln\u0101 un balt\u0101, gar\u0101m vienlaidus kadru sec\u012bb\u0101m un eksistenci\u0101lu t\u0113mu anal\u012bzi. Vi\u0146a dai\u0146rade bie\u017ei apl\u016bko nomaliz\u0113tus, izmisu\u0161us varo\u0146us dr\u016bma\u013c ainav\u0101s, bie\u017ei att\u0113lojot Ung\u0101rijas soci\u0101listisk\u0101 laikmeta vai p\u0113ckomunisma perioda sabiedr\u012bbas dr\u0101mu un vientul\u012bbu.<\/p>\n
Mirk\u0137lais darbs un t\u0101 ietekme<\/p>\n
Lai gan Tars ir veidojis devi\u0146as pilnmetr\u0101\u017eas filmas, vi\u0146a starptautisko atzin\u012bbu ieguva ar t\u0101d\u0101m lente\u014d\u0101m k\u0101 “T\u00e1n\u00fa” (“Damnation”, 1988), kas ar savu \u0146ir\u0101nisk\u0101s kameru kust\u012bbas un visp\u0101r\u0113j\u0101 atmosf\u00e9ra iekaroju\u0161i kriti\u0137u sirdis, un sevi\u0146\u0101m \u012bb\u016bm\u0101m dr\u0101m\u0101m, piem\u00e9ram, “Werckmeister Harmonies” (2000). Tom\u0113r par vi\u0146a meistardarbu tiek uzskat\u012bts septi\u0146as stundas ilg\u0101is eposs “S\u00e1t\u00e1ntang\u00f3” (1994), kas balst\u012bts uz Krasznahorkai rom\u0101nu un apl\u016bko kop\u0113j\u0101s fermas sabrukumu Ung\u0101rij\u0101 p\u0113c komunisma krituma. Filma ieguvusi kulta statusu un bie\u017ei tiek uzskat\u012bta par vienu no visu laiku lab\u0101kaj\u0101m art-house kin\u0146odarb\u0101m. Taras darbi, kuriem rakstur\u012bgas \u013ciipas kadru sec\u012bbas un medit\u0101tivs ritms, bie\u017ei izrais\u012bju\u0161as diskusijas par kino valodas robe\u017eem un skat\u012bt\u0101ja pieredzi. Vi\u0146a unik\u0101lais stils ieguvis atzin\u012bbu no t\u0101diem paz\u012bstamiem k\u012bnore\u017eiseriem k\u0101 D\u017eims D\u017earmu\u0161 un Gass van Sants, kuri atzinu\u0161i Taru k\u0101 galveno iedvesmas avotu saviem darbiem.<\/p>\n
P\u00e9d\u0113jie gadi un mantojums<\/p>\n
P\u00e9c 2011. gada filmas “T\u016brinas zirgs” (“The Turin Horse”), kas ieguva Sudraba L\u0101ci Berl\u012bnes Starptautiskaj\u0101 kinofestiv\u0101l\u0101, B\u00e9la Tars pazi\u0146oja par savu aizie\u0161anu no pilnmetr\u0101\u017eas filmu veido\u0161anas. Tom\u0113r vi\u0146\u0161 palika akt\u012bvs, nodarbojoties ar filmu instal\u0101cij\u0101m, pasniedzot lekcijas un dibinot starptautisku filmu skolu “film.factory” Sarajev\u0101. Vi\u0146a darbi tika godalgoti ar neskait\u0101m\u0101m pr\u00e9mij\u0101m un atzin\u012bb\u0101m, tai skait\u0101 Ung\u0101rijas presti\u017ei K\u00f3\u0161utas pr\u00e9miju un Eiropas Kinoakad\u00e9mijas goda balvu par m\u016b\u017ea ieguld\u012bjumu. Tars savas karjeras laik\u0101 bija paz\u012bstams ar savu politisko nost\u0101ju un kritiku pret nacion\u0101lismu un populistiskajiem politi\u0137iem, tostarp Ung\u0101rijas premjerministru Viktoru Orb\u00e1nu. Vi\u0146a kino mantojums turpin\u0101s iedvesmot jaunas paaudzes filmu veidot\u0101jus un dzi\u0146i\u0146os kino cien\u012b\u0161us vis\u0101 pasaul\u0113.<\/p>\n
Izcil\u0101k\u0101s filmas<\/p>\n
B\u00e9la Tars ir paz\u012bstams ar savu unik\u0101lo kino stilu, ko raksturo l\u0113ns temps, starka melnbalta vizu\u0101l\u0101 valoda, garas un vienlaidus kadru sec\u012bbas un eksistenci\u0101lu t\u0113mu izp\u0113te. Vi\u0146a noz\u012bm\u012bg\u0101kaj\u0101m film\u0101m pieskaita:<\/p>\n