Eiropas Savien\u012bba (ES) gatavojas nosl\u0113gt sav\u0101 v\u0113stur\u0113 visliel\u0101ko br\u012bv\u0101s tirdzniec\u012bbas l\u012bgumu, kas aptvertu 700 miljonu cilv\u0113ku lielu tirgu. Tas ir l\u012bgums ar Dienvidamerikas valst\u012bm, kas samazin\u0101tu tarifus m\u016bsu r\u016bpniec\u012bbas produktu eksportam apmai\u0146\u0101 pret tarifu samazin\u0101jumu no Dienvidamerikas n\u0101ku\u0161ajiem p\u0101rtikas produktiem, tai skait\u0101 ga\u013cai. Daudz\u0101s Eiropas valst\u012bs gan tas izrais\u012bjis pla\u0161us zemnieku protestus vair\u0101ku gadu garum\u0101. Kas gaid\u0101ms no \u0161\u012b l\u012bguma?<\/p>\n
Sarunas par ES un “Mercosur” br\u012bv\u0101s tirdzniec\u012bbas l\u012bgumu s\u0101k\u0101s pirms vair\u0101k nek\u0101 25 gadiem, to parakst\u012bja 2019.\u00a0gad\u0101 un tad v\u0113l n\u0101c\u0101s piel\u0101got Eiropas iebildumiem. Ta\u010du Francija, Polija un v\u0113l da\u017eas valstis joproj\u0101m ir neapmierin\u0101tas ar l\u012bgumu. Kad pag\u0101ju\u0161\u0101 gada beig\u0101s lik\u0101s,\u00a0ka l\u012bgums jau ir tuvu fini\u0161a taisnei,\u00a0It\u0101lija l\u016bdza dal\u012bbvalstu balsojumu par l\u012bgumu v\u0113l atlikt.<\/p>\n
“Mercosur” ir sa\u012bsin\u0101jums no “Mercado Com\u00fan del Sur” (Dienvidu kop\u0113jais tirgus). T\u0101 pilnties\u012bg\u0101s dal\u012bbvalstis \u2013 Braz\u012bliju, Argent\u012bnu, Urugvaju, Paragvaju un Bol\u012bviju \u2013 \u0161\u012b eiropie\u0161u vilcin\u0101\u0161an\u0101s pamat\u012bgi kaitina. Argent\u012bnas prezidents Havjers Milejs\u00a0labpr\u0101t kritiz\u0113 l\u012bgumu (ne bez pamata), ta\u010du vi\u0146\u0161 vismaz atz\u012bst, ka \u0161\u012b l\u012bguma parakst\u012b\u0161ana b\u016btu t\u012brs ieguvums br\u012bvai tirdzniec\u012bbai.\u00a0\u00a0<\/p>\n
Savuk\u0101rt\u00a0Braz\u012blijas\u00a0prezidents Luiss Inasiu Lula da Silva decembr\u012b pat piedraud\u0113ja visp\u0101r atteikties no v\u0113rien\u012bg\u0101 tirdzniec\u012bbas l\u012bguma ar Eiropu \u2013\u00a0p\u0113c tam, kad vair\u0101kas valstis l\u016bdza Briseli atlikt balsojumu par l\u012bguma apstiprin\u0101\u0161anu.<\/p>\n
Piektdien vair\u0101kas\u00a0ES dal\u012bbvalstu tom\u0113r deva za\u013co gaismu l\u012bgumam. Eiropas Komisijas\u00a0(EK) prezidente Urzula fon der Leiena to brauks parakst\u012bt tuv\u0101ko dienu laik\u0101.<\/p>\n
\n“M\u0113s veidojam liel\u0101ko br\u012bv\u0101s tirdzniec\u012bbas zonu pasaul\u0113. Tas ir 700 miljonu cilv\u0113ku liels tirgus. Un Eiropa s\u0101k jaunu \u0113ru sadarb\u012bb\u0101 ar m\u016bsu partneriem Lat\u012b\u0146amerik\u0101,” teica EK prezidente.<\/p>\n<\/blockquote>\n
Vieno\u0161an\u0101s paredz, ka “Mercosur” valstis 15 gadu laik\u0101 atcels nodok\u013cus 91% Eiropas eksporta, tostarp automa\u0161\u012bn\u0101m, v\u012bnam un sieram. Ar\u012b Eiropa atcels nodok\u013cu liel\u0101kajai da\u013cai pre\u010du, kas n\u0101k no “Mercosur” valst\u012bm un kas p\u0101rsvar\u0101 ir p\u0101rtikas produkti. J\u016bt\u012bg\u0101kiem lauksaimniec\u012bbas produktiem k\u0101 liellopu ga\u013cai Eiropa palielin\u0101s importa kvotas. Ta\u010du \u0161is papildu imports veido tikai 1,6% no ES liellopu ga\u013cas pat\u0113ri\u0146a.<\/p>\n
L\u012bguma atbalst\u012bt\u0101ji \u2013 k\u0101 V\u0101cija un Sp\u0101nija \u2013 saka,\u00a0ka tas pied\u0101v\u0101 ce\u013cu prom no \u0136\u012bnas atkar\u012bbas, jo \u012bpa\u0161i attiec\u012bb\u0101 uz kritiski svar\u012bgiem miner\u0101liem, piem\u0113ram, litiju, ko ieg\u016bst Dienvidamerik\u0101. L\u012bguma atbalst\u012bt\u0101ji ar\u012b apgalvo, ka tas \u013cautu Eiropai uzelpot laik\u0101, kad ASV prezidents Donalds Tramps joproj\u0101m sp\u0113l\u0113jas ar tarifiem.<\/p>\n
\n“Bet \u0161is l\u012bgums ir kas vair\u0101k nek\u0101 tikai tirdzniec\u012bbas skait\u013ci. Tas ir strat\u0113\u0123isks instruments, kas veidos Eiropas lomu glob\u0101laj\u0101 ekonomik\u0101 desmitgad\u0113m, stiprinot m\u016bsu partner\u012bbu ar Lat\u012b\u0146ameriku un uzticam\u012bbu k\u0101 tirdzniec\u012bbas partnerim,” teica\u00a0EK tirdzniec\u012bbas komis\u0101rs\u00a0Maro\u0161s \u0160ef\u010dovi\u010ds.<\/p>\n<\/blockquote>\n
Ta\u010du l\u012bgumam ir ne mazums kriti\u0137u,\u00a0tai skait\u0101 Francija, Polija, Ung\u0101rija un \u012arija \u2013 visas ir\u00a0zemnieku ba\u017eu vad\u012btas. Vi\u0146i uztrauku\u0161ies, ka vieno\u0161an\u0101s noved\u012bs pie l\u0113ta Dienvidamerikas pre\u010du, \u012bpa\u0161i liellopu ga\u013cas, importa, kas neatbilst ES za\u013cajiem un p\u0101rtikas nekait\u012bguma standartiem.<\/p>\n
\nEiropas Komisija gan apgalvo, ka ES standarti netiks atviegloti.<\/p>\n<\/blockquote>\n
Savuk\u0101rt\u00a0vides aizst\u0101vji uzskata, ka vieno\u0161anos ir “klimatam graujo\u0161a”, jo noved\u012bs pie liel\u0101kas Amazones me\u017eu izcir\u0161anas, lai “Mercosur” valstis var\u0113tu sara\u017eot un p\u0101rdot Eiropai vair\u0101k produkcijas.<\/p>\n
Rea\u0123\u0113jot uz \u0161iem iebildumiem, Eiropas Komisija ir n\u0101kusi klaj\u0101 ar virkni ierobe\u017eojumu,\u00a0tai skait\u0101, k\u0101 rea\u0123\u0113t, ja Dienvidamerikas importa rezult\u0101t\u0101 kr\u012bt, piem\u0113ram, ga\u013cas cenas Eirop\u0101. N\u0101kamaj\u0101 Eiropas daudzgadu bud\u017eet\u0101 paredz\u0113ts ar\u012b 6,3 miljardu eiro kr\u012bzes fonds lauksaimniekiem \u2013 ja kaut kas tom\u0113r noiet greizi.\u00a0<\/p>\n
Valodas k\u013c\u016bda rakst\u0101?<\/p>\n