Vilciens Tartu-R\u012bga<\/a> – slikta rentabilit\u0101te, rets kust\u012bbas grafiks <\/p>\nS\u0101ks kurs\u0113t ekspresvilciens Tartu-R\u012bga, kura s\u0101kums jau ilgu laiku ir atlikts, raksta \u201cPostimees\u201d. Tom\u0113r s\u0101kotn\u0113j\u0101 posm\u0101 l\u012bnij\u0101 kurs\u0113s tikai p\u0101ris vilcienu. Pa\u0161reiz\u0113jais grafiks ir ne\u0113rts pasa\u017eieriem no Igaunijas, un mar\u0161ruta rentabilit\u0101te ir slikta. Pirmdien notika ofici\u0101l\u0101 tie\u0161\u0101 \u201cElron\u201d reisa atkl\u0101\u0161ana mar\u0161rut\u0101 Tartu-R\u012bga, kas papildin\u0101s jau eso\u0161o savienojumu ar p\u0101rs\u0113\u0161anos uz Valgu. Ofici\u0101li l\u012bnija s\u0101ks darboties 12. janv\u0101r\u012b, kad pirmais reiss notiks no R\u012bgas. Brauciens no Tartu uz R\u012bgu, saska\u0146\u0101 ar pa\u0161reiz\u0113jo sarakstu, ilgs 3 stundas 41 min\u016bti, bet no Tallinas uz R\u012bgu – 5 stundas 56 min\u016btes. Bi\u013cete no Tartu uz R\u012bgu maks\u0101s 19-22 eiro, no Tallinas uz R\u012bgu – 29-32 eiro. P\u0113c \u201cElron\u201d p\u0101rst\u0101vju teikt\u0101, tie\u0161ais mar\u0161ruts ir vienl\u012bdz svar\u012bgs gan Dienvidigaunijas, gan Zieme\u013clatvijas iedz\u012bvot\u0101jiem, jo tas veicina ekonomisko sai\u0161u stiprin\u0101\u0161anu un t\u016brisma att\u012bst\u012bbu. Valsts d\u0101sni subsid\u0113 mar\u0161rutu<\/p>\n
Valsts subsid\u0113 praktiski visus dzelzce\u013ca p\u0101rvad\u0101jumus. Saska\u0146\u0101 ar \u201cElron\u201d zi\u0146ojumu, 2023. gad\u0101 ie\u0146\u0113mumi no bi\u013ce\u0161u p\u0101rdo\u0161anas sasniedza 22 miljonus eiro, bet valsts subs\u012bdija ekspluat\u0101cijas izmaksu seg\u0161anai ir 36 miljoni eiro. Bi\u013ce\u0161u ie\u0146\u0113mumi \u0161ogad pieauga par 4%, bet valsts atbalsts – par 11 procentiem. Tiesa, gadu iepriek\u0161 izaugsmes tendence bija pret\u0113ja – ie\u0146\u0113mumi no bi\u013cet\u0113m pieauga par 9%, l\u012bdz 21 miljonam eiro un vald\u012bbas atbalsts – nedaudz maz\u0101k, par 7%, sasniedzot 32,5 miljonus eiro. T\u0101d\u0113j\u0101di p\u0113d\u0113jos gados ie\u0146\u0113mumu no bi\u013ce\u0161u p\u0101rdo\u0161anas un valsts subs\u012bdiju attiec\u012bba ir aptuveni 2:3. Tartu-R\u012bga dzelzce\u013ca l\u012bnijas gad\u012bjum\u0101 \u0161\u012b attiec\u012bba ac\u012bmredzot b\u016bs iev\u0113rojami slikt\u0101ka. P\u0113c Klimata ministrijas dzelzce\u013ca l\u012bnijas vad\u012bt\u0101ja Indreka Lainev\u0113ra teikt\u0101, \u0161\u012b gada bi\u013ce\u0161u p\u0101rdo\u0161anas prognoze ir 200 000 eiro, savuk\u0101rt valsts bud\u017eet\u0101 subs\u012bdij\u0101m ir paredz\u0113ti l\u012bdz diviem miljoniem eiro. Tiesa, bud\u017eet\u0101 iek\u013caut\u0101 summa ir apr\u0113\u0137in\u0101ta diviem vilcienu p\u0101riem, un pagaid\u0101m l\u012bnij\u0101 kurs\u0113 tikai viens. T\u0101d\u0113j\u0101di, p\u0113c aptuveniem apr\u0113\u0137iniem, \u012bstenojot \u0161\u012b gada prognozi, ie\u0146\u0113mumu un subs\u012bdiju attiec\u012bba b\u016bs 1:5. Papildus ekspluat\u0101cijas izmaksu seg\u0161anai valsts ieguld\u012bja ar\u012b l\u012bnijas palai\u0161an\u0101 – 300 000 eiro 2024. gad\u0101 un aptuveni 500 000 eiro iepriek\u0161. V\u0113l 300 000 eiro ir pl\u0101noti 2026. gadam, ko var\u0113s izmantot, piem\u0113ram, papildu vilcienu sertifik\u0101cijai vai komforta uzlabo\u0161anai. Vald\u012bba cer, ka mar\u0161ruta rentabilit\u0101te turpm\u0101kajos gados uzlabosies. P\u0113c Lainev\u0113ra teikt\u0101, nav paredz\u0113ts palielin\u0101t subs\u012bdijas vai pakalpojuma uzlabo\u0161anas izmaksas, savuk\u0101rt, uzs\u0101kot otr\u0101 vilcienu p\u0101ra satiksmi, ministrija paredz, ka ie\u0146\u0113mumi no bi\u013ce\u0161u p\u0101rdo\u0161anas turpm\u0101kajos gados pieaugs l\u012bdz 500 000-800 000 eiro. Grafiks ir ne\u0113rts pasa\u017eieriem no Igaunijas Pa\u0161reiz\u0113jais grafiks, \u0161\u0137iet, galvenok\u0101rt ir v\u0113rsts uz Latvijas pasa\u017eieru vajadz\u012bb\u0101m. No R\u012bgas uz Tartu un Tallinu var doties ce\u013c\u0101 no r\u012bta plkst. 7.38, ierodoties Tartu l\u012bdz pusdienlaikam, bet Tallin\u0101 \u2014 aptuveni plkst. 14.00, kas \u013cauj laikus nok\u013c\u016bt galam\u0113r\u0137\u012b, lai veiktu kaut ko citu, ne tikai nak\u0161\u0146o\u0161anu. Uz R\u012bgas pusi vilciens atiet no Tallinas plkst. 14.50 un no Tartu plkst. 17.05, Latvijas galvaspils\u0113t\u0101 ierodoties \u012bsi pirms devi\u0146iem vakar\u0101. Turkl\u0101t Latvijas teritorij\u0101 vilciens pietur vair\u0101k\u0101s stacij\u0101s – Valmier\u0101, C\u0113s\u012bs, Siguld\u0101 un Zemit\u0101nos. Lainev\u0113rs skaidro, ka pa\u0161reiz\u0113jais atie\u0161anas laiks ir saist\u012bts ar eso\u0161o l\u012bniju Tartu-Valga, jo jaunais reiss ir t\u0101s pagarin\u0101jums. “Kad gada otraj\u0101 pus\u0113 tiks atkl\u0101ta elektrovilcienu kust\u012bba starp Tallinu un Tartu, atbr\u012bvosies d\u012bze\u013cvilcieni. Tas \u013caus padar\u012bt mar\u0161rutu Tartu-R\u012bga neatkar\u012bgu, samazin\u0101t pieturu skaitu Igaunij\u0101 un elast\u012bg\u0101k izveidot jaunu, \u0113rt\u0101ku mar\u0161rutu abos virzienos gan atie\u0161anas, gan iera\u0161an\u0101s laika zi\u0146\u0101,” vi\u0146\u0161 piebilda. V\u0113las piesaist\u012bt t\u016bristus Galven\u0101 uzman\u012bba tiek piev\u0113rsta t\u016bristu piesaistei no Latvijas. Re\u0123ion\u0101lo lietu ministrs Kuldars Leiss atkl\u0101\u0161anas ceremonij\u0101 pazi\u0146oja, ka jaun\u0101 starptautisk\u0101 v\u0113sts ir svar\u012bga visai Dienvidigaunijai un Centr\u0101ligaunijai. “Igaunija ir daudz vair\u0101k nek\u0101 tikai Tallina, un mums past\u0101v\u012bgi j\u0101r\u016bp\u0113jas par to, lai vis\u0101 valst\u012b b\u016btu labas iesp\u0113jas ekonomikas att\u012bst\u012bbai. Papildu starptautiskie mar\u0161ruti sniegs nopietnu atbalstu Dienvidigaunijas t\u016brisma nozarei, jo Latvija mums ir svar\u012bgs m\u0113r\u0137a tirgus,” atz\u012bm\u0113ja ministrs.<\/p>\n
Lietuvas prezidenta reitings nokritis rekordzemu. Kas par vainu? <\/p>\n
P\u0113c tam, kad prezidenta Gitana Naus\u0113das popularit\u0101tes reitings sasniedza rekordzemu l\u012bmeni, politiskie anal\u012bti\u0137i uzsver, ka vi\u0146a popularit\u0101tes atjauno\u0161ana b\u016bs sare\u017e\u0123\u012bta, un slikto rezult\u0101tu var\u0113tu skaidrot ar valsts vad\u012bt\u0101ja tieksmi manevr\u0113t str\u012bd\u012bgos jaut\u0101jumos, v\u0113sta LRT. BNS zi\u0146oja, ka piektdien public\u0113t\u0101 uz\u0146\u0113muma \u201cVilmorus\u201d aptauja, ko pas\u016bt\u012bja preses izdevums \u201cLietuvos Rytas\u201d, liecina, ka pirmo reizi vair\u0101k nek\u0101 divu desmitga\u017eu laik\u0101 vair\u0101k cilv\u0113ku v\u0113rt\u0113 prezidentu negat\u012bvi nek\u0101 pozit\u012bvi. Saska\u0146\u0101 ar aptaujas datiem, Naus\u0113das popularit\u0101tes reitings turpina kristies un joproj\u0101m ir zem\u0101kais kop\u0161 vi\u0146a prezident\u016bras s\u0101kuma 2019. gad\u0101 – decembr\u012b 38,2 procenti lietuvie\u0161u valsts vad\u012bt\u0101ju v\u0113rt\u0113ja pozit\u012bvi (samazin\u0101jums no 45,2 procentiem novembr\u012b), savuk\u0101rt 42,6 procenti vi\u0146u v\u0113rt\u0113ja negat\u012bvi (samazin\u0101jums no 32,3 procentiem novembr\u012b). \u201cVilmorus\u201d izpilddirektors Vlads Gaidis sal\u012bdzina \u0161\u012bs izmai\u0146as ar Rolanda Paksa prezident\u016bras laiku. “Prezidenti parasti sa\u0146em pozit\u012bvus reitingus un ie\u0146em pirmo vietu. P\u0113d\u0113jo reizi Lietuvas prezidentam negat\u012bvs reitings bija 2004. gad\u0101 – un tas bija Rolandam Paksam. Ta\u010du vi\u0146a gad\u012bjum\u0101 iemesli bija piln\u012bgi skaidri – dzimtenes nodev\u012bba,” BNS past\u0101st\u012bja sociologs. Bezprecedenta kritums “Reitingu sal\u012bdzin\u0101\u0161ana ar Rolandu Paksu ir z\u012bm\u012bgs br\u012bdis, kas par\u0101da, ka sabiedr\u012bbas vil\u0161an\u0101s ar prezidenta r\u012bc\u012bbu ir patiesi milz\u012bga un bezprecedenta,” BNS past\u0101st\u012bja Mikola Romera universit\u0101tes (MRU) asoci\u0113tais profesors Sau\u013cus Spurga. Vi\u0146\u0161 uzsv\u0113ra, ka \u0161\u0101d\u0101s aptauj\u0101s iedz\u012bvot\u0101ji prezidentu v\u0113rt\u0113 ne tikai k\u0101 politi\u0137i, bet ar\u012b pau\u017e uztic\u012bbu pa\u0161ai prezident\u016bras instit\u016bcijai. Vienlaikus Vi\u013c\u0146as Politikas anal\u012bzes instit\u016bta (VPAI) asoci\u0113tais anal\u012bti\u0137is Mats Baltrukevi\u010ds atz\u012bm\u0113ja, ka m\u0113\u0123in\u0101jumi manevr\u0113t jaut\u0101jumos, kas izraisa sp\u0113c\u012bgas emocijas, ir negat\u012bvi ietekm\u0113ju\u0161i valsts vad\u012bt\u0101ju. “Kad sabiedr\u012bba ir sa\u0161\u0137elta Lietuvas Radio un telev\u012bzijas (LRT) likuma jaut\u0101jum\u0101, spriedze pieaug, un \u0161\u012b nost\u0101ja, kur prezidents b\u016bt\u012bb\u0101 cen\u0161as manevr\u0113t un b\u016bt mazliet jauks pret visiem, ir novedusi pie t\u0101, ka vi\u0146\u0161 nav jauks ne pret vienu pusi,” vi\u0146\u0161 sac\u012bja BNS. Prezidenta reitings valsts popul\u0101r\u0101ko politi\u0137u vid\u016b ir nokrities no pirm\u0101s uz ceturto vietu. Pa\u0161laik vispozit\u012bv\u0101k nov\u0113rt\u0113tais politi\u0137is ir opoz\u012bcijas Demokr\u0101tu savien\u012bbas “Par Lietuvu” l\u012bderis Sau\u013cus Skvernelis. Otro vietu ie\u0146em Aur\u0113lijs Ver\u012bga, “Zemnieku” kust\u012bbas l\u012bderis. Tre\u0161o vietu ie\u0146em Liber\u0101l\u0101s kust\u012bbas priek\u0161s\u0113d\u0113t\u0101ja Viktorija \u010cmil\u012bte-N\u012blsena. Valdo\u0161\u0101s partijas “Nemunas ausma” l\u012bderis Remigijs \u017demaitaitis joproj\u0101m ir viszem\u0101k v\u0113rt\u0113tais politi\u0137is Lietuv\u0101.<\/p>\n
Lietuva l\u016bdz Ukrainu izpild\u012bt sodu Radkevi\u010dam par 1991. gada 13. janv\u0101ra notikumiem <\/p>\n
Piektdien Lietuvas Tieslietu ministrija l\u016bdza Ukrainu atz\u012bt un izpild\u012bt Lietuvas tiesas spriedumu pret Ukrainas pilsoni Aleksandru Radkevi\u010du, kur\u0161 noties\u0101ts saist\u012bb\u0101 ar 13. janv\u0101ra notikumiem. Ministrija piektdien pazi\u0146oja, ka piepras\u012bjums iesniegts saska\u0146\u0101 ar 1970. gada Eiropas Padomes Konvenciju par spriedumu starptautisku atz\u012b\u0161anu krimin\u0101lliet\u0101s. Tieslietu ministrija nos\u016bt\u012bja Ukrainas iest\u0101d\u0113m Vi\u013c\u0146as apgabaltiesas sagatavoto tiesisk\u0101s pal\u012bdz\u012bbas l\u016bgumu un visus pamatojo\u0161os dokumentus. Radkevi\u010ds tika atz\u012bts par vain\u012bgu kara noziegumos un noziegumos pret cilv\u0113ci, kas tika pastr\u0101d\u0101ti Padomju Savien\u012bbas agresijas laik\u0101 Lietuv\u0101. “13. janv\u0101ra noziegumiem nav noilguma termi\u0146a. Person\u0101m, kuras tiesa atzinusi par vain\u012bg\u0101m, sods j\u0101izcie\u0161 neatkar\u012bgi no pilson\u012bbas vai dz\u012bvesvietas. M\u0113s ceram uz konstrukt\u012bvu un principi\u0101lu sadarb\u012bbu ar Ukrainu starptautisko saist\u012bbu izpild\u0113 un taisn\u012bguma nodro\u0161in\u0101\u0161an\u0101 v\u0113sturisko noziegumu upuriem,” pazi\u0146ojum\u0101 cit\u0113ta tieslietu ministre Rita Tama\u0161uniene. 2023. gad\u0101 tika zi\u0146ots, ka Radkevi\u010ds c\u012bn\u012bj\u0101s Ukrainas pus\u0113 pret Krieviju, kas bija iebrukusi vi\u0146a valst\u012b. 1991. gada janv\u0101ra notikumu laik\u0101 Radkevi\u010dam bija 23 gadi. Pa\u0161laik 55 gadus vecais Radkevi\u010ds 13. janv\u0101ra liet\u0101 pirm\u0101s instances ties\u0101 tika aizmuguriski noties\u0101ts uz \u010detriem gadiem cietum\u0101 par tanka vad\u012b\u0161anu pas\u0101kumu laik\u0101 pie Preses nama Vi\u013c\u0146\u0101. Tom\u0113r p\u0113c samazin\u0101ta soda vi\u0146am tika piespriests pusotra gada cietumsods. 13. janv\u0101ra liet\u0101 Radkevi\u010ds tika atz\u012bts par vain\u012bgu un noties\u0101ts p\u0113c pieciem Krimin\u0101lkodeksa pantiem, kas paredz atbild\u012bbu par starptautiskaj\u0101s ties\u012bb\u0101s aizliegtu iztur\u0113\u0161anos, slepkav\u012bbu, ievaino\u0161anu, sp\u012bdzin\u0101\u0161anu vai citu necilv\u0113c\u012bgu iztur\u0113\u0161anos pret person\u0101m, kuras aizsarg\u0101 starptautisk\u0101s hum\u0101n\u0101s ties\u012bbas, un vi\u0146u \u012bpa\u0161uma aizsardz\u012bbas p\u0101rk\u0101p\u0161anu. Vi\u0146\u0161 tika atz\u012bts par vain\u012bgu ar\u012b aizliegt\u0101 milit\u0101r\u0101 uzbrukum\u0101 un aizliegtu karadarb\u012bbas l\u012bdzek\u013cu izmanto\u0161an\u0101. Saska\u0146\u0101 ar lietas materi\u0101liem, 1991. gada 11. janv\u0101r\u012b padomju karav\u012bri, bru\u0146oju\u0161ies ar autom\u0101tiskajiem iero\u010diem un lo\u017emet\u0113jiem, lietoja fizisku sp\u0113ku, lai iebied\u0113tu civiliedz\u012bvot\u0101jus. Padomju karav\u012bri, tostarp tanka vad\u012bt\u0101js Radkevi\u010ds, ierad\u0101s tankos, nost\u0101j\u0101s Preses nama priek\u0161\u0101 un uzs\u0101ka uzbrukumu \u0113kai. \u0160aj\u0101 uzbrukum\u0101 tika lietotas tuk\u0161as patronas, un aptuveni 50 civiliedz\u012bvot\u0101ju guva akustiskus un citus ievainojumus. 2021. gada ruden\u012b Ukrainas pilsonis Radkevi\u010ds tika aiztur\u0113ts Grie\u0137ij\u0101 saska\u0146\u0101 ar Lietuvas apcietin\u0101\u0161anas orderi, ta\u010du valsts Augst\u0101k\u0101 tiesa nol\u0113ma vi\u0146u neizdot Lietuvai. Radkevi\u010ds ir viens no 67 person\u0101m, kur\u0101m piespriests cietumsods 13. janv\u0101ra liet\u0101. Liel\u0101k\u0101 da\u013ca aps\u016bdz\u0113to \u0161aj\u0101 liet\u0101 tika noties\u0101ti aizmuguriski, jo Krievija un Baltkrievija atteic\u0101s vi\u0146us izdot.<\/p>\n
Kap\u010damiestis miest\u0101 satraukums par milit\u0101ro poligonu <\/p>\n
\u201cLai gan aiz loga ir putenis un sals, Kap\u010damiestis ciemat\u0101, kas atrodas Lietuvas Lazdiju rajon\u0101, ir karst\u0101ks nek\u0101 jebkad agr\u0101k. Viet\u0113jie iedz\u012bvot\u0101ji satraukti par jauna poligona b\u016bvniec\u012bbu \u0161aj\u0101 viet\u0101 – gan politi\u0137i, gan milit\u0101rie p\u0101rst\u0101vji tiekas ar Kap\u010diamiestis kopienu, un iedz\u012bvot\u0101jus mierin\u0101s ar\u012b prezidents Gitans Naus\u0113da,\u201d raksta \u201cLrytas\u201d.<\/p>\n
Tom\u0113r situ\u0101cija joproj\u0101m ir saspringta – viet\u0113jie iedz\u012bvot\u0101ji, kuri izj\u016bt ba\u017eas par pl\u0101noto poligonu, ir v\u0113rsu\u0161ies ar\u012b p\u0113c psiholo\u0123isk\u0101s pal\u012bdz\u012bbas, baidoties, ka da\u017eiem cilv\u0113kiem b\u016bs j\u0101pamet savas m\u0101jas. Tiesa, Nacion\u0101l\u0101s aizsardz\u012bbas ministrijas (KAM) p\u0101rst\u0101vji jau ir apliecin\u0101ju\u0161i, ka, izveidojot milit\u0101ro poligonu, notiks minim\u0101la viet\u0113jo iedz\u012bvot\u0101ju izlik\u0161ana. Tom\u0113r<\/p>\n
Lietuv\u0101 jau daudzus gadus darbojas vair\u0101k nek\u0101 viens poligons. Saska\u0146\u0101 ar KAM datiem, Lietuvas armijai pa\u0161laik pieder devi\u0146i milit\u0101rie poligoni. Port\u0101ls \u201cLrytas\u201d jaut\u0101ja cilv\u0113kiem, kas dz\u012bvo vair\u0101ku \u0161\u0101du poligonu tuvum\u0101, k\u0101da ir vi\u0146u ikdiena un k\u0101du padomu vi\u0146i var\u0113tu sniegt satrauktiem Kap\u010damiestis un apk\u0101rt\u0113jo rajonu iedz\u012bvot\u0101jiem.<\/p>\n
Iev\u0113rojams skaits cilv\u0113ku, iesp\u0113jams, par Pabrades \u0123ener\u0101\u013ca Silvestra \u017dukauska poligonu uzzin\u0101ja pag\u0101ju\u0161aj\u0101 pavasar\u012b, kad \u0161eit notika \u010detru boj\u0101g\u0101ju\u0161o amerik\u0101\u0146u karav\u012bru gl\u0101b\u0161anas oper\u0101cija. Saska\u0146\u0101 ar publiski pieejamiem avotiem, \u0161is poligons tika izveidots 20. gadsimta s\u0101kum\u0101 un kop\u0161 1993. gada pieder\u0113ja Lietuvas armijai. Net\u0101lu no \u0161\u012b poligona dz\u012bvo ar\u012b Sariju ciema vec\u0101k\u0101 Nat\u0101lija Lukauskiene. Jaut\u0101ta, ko noz\u012bm\u0113 dz\u012bvot \u0161\u0101das iest\u0101des tuvum\u0101, vi\u0146a paskaidroja, ka nemanot \u012bpa\u0161as ba\u017eas no viet\u0113jo iedz\u012bvot\u0101ju puses.<\/p>\n
“K\u0101 saka, pie visa pierod,” \u201cLrytas\u201d sac\u012bja N. Lukauskiene. P\u0113c ciema vec\u0101k\u0101s teikt\u0101, da\u017ereiz apk\u0101rt\u0113jie iedz\u012bvot\u0101ji s\u016bdzas par dzird\u0113taj\u0101m ska\u0146\u0101m, ta\u010du vi\u0146i nes\u016bdzas par pa\u0161a poligona kl\u0101tb\u016btni. “Lai gan m\u016bsu ciems atrodas nedaudz t\u0101l\u0101k no poligona, tur var nok\u013c\u016bt tikai pa noteiktiem ce\u013ciem, Pabrades puse ir tuv\u0101k, bet, protams, da\u017ereiz sa\u0146emam iedz\u012bvot\u0101ju s\u016bdz\u012bbas par ska\u0146u, kad notiek intens\u012bv\u0101kas m\u0101c\u012bbas, ka tr\u012bc logi, bet \u012bpa\u0161as neapmierin\u0101t\u012bbas nav. Visi vienk\u0101r\u0161i saprot, ka t\u0101 ir nepiecie\u0161ama lieta, ka viss ir m\u016bsu dro\u0161\u012bbai,” apgalvoja N. Lukauskiene.<\/p>\n
Da\u017eu kilometru att\u0101lum\u0101 no Kairiju poligona dz\u012bvo Klaip\u0113das rajona Micku ciema vec\u0101kais Remigijs Ge\u010ds. Ar\u012b vi\u0146\u0161 atzina, ka ir pieradis pie ska\u0146\u0101m, lai gan t\u0101s, \u012bpa\u0161i, ja gribas atp\u016bsties, nav \u012bpa\u0161i pat\u012bkamas. “Es pats nedz\u012bvoju tie\u0161i blakus poligonam, tas ir varb\u016bt apm\u0113ram tr\u012bs kilometru att\u0101lum\u0101 no m\u016bsu p\u0113d\u0113j\u0101 laik\u0101 esam paman\u012bju\u0161i, ka br\u012bvdien\u0101s, sestdien\u0101s un sv\u0113tdien\u0101s, jau no pa\u0161a r\u012bta notiek \u0161au\u0161ana un m\u0101c\u012bbas.\u201d<\/p>\n
Piektdien Aizsardz\u012bbas ministrijas un Lietuvas bru\u0146oto sp\u0113ku p\u0101rst\u0101vji Kap\u010damiest\u012b pl\u0101noja tikties ar viet\u0113jiem iedz\u012bvot\u0101jiem, kuri \u0161aub\u0101s par valsts l\u0113mumiem. Ar vi\u0146iem p\u0101rrun\u0101ti iest\u0101\u017eu pl\u0101ni izveidot poligonu re\u0123ion\u0101. Aizsardz\u012bbas ministrijas Lo\u0123istikas departamenta direktors Auris Da\u0161kevi\u010ds iepriek\u0161 nor\u0101d\u012bja, ka notiks tie\u0161a sazi\u0146a ar iedz\u012bvot\u0101jiem, grup\u0101m, apdz\u012bvot\u0101m viet\u0101m, ciemiem un biedr\u012bb\u0101m. “M\u0113s tiksimies, run\u0101sim un mekl\u0113sim kompromisu, ja redz\u0113sim, ka iedz\u012bvot\u0101jiem ir k\u0101das pretenzijas,” vi\u0146\u0161 teica ceturtdien. P\u0113c Aizsardz\u012bbas ministrijas Lo\u0123istikas departamenta direktora teikt\u0101, s\u0101kotn\u0113ji bija pl\u0101nots pie\u0161\u0137irt aptuveni 40 miljonus eiro m\u0101jok\u013cu un me\u017eu ieg\u0101dei, ta\u010du \u0161\u0101da summa, p\u0113c pulkve\u017eleitnanta teikt\u0101, visticam\u0101k, neb\u016bs nepiecie\u0161ama. “M\u0113s pl\u0101noj\u0101m pie\u0161\u0137irt aptuveni 40 miljonus eiro, bet jau tagad, ar kompromisu, ar kuru n\u0101kam klaj\u0101, redzam, ka b\u016bs nepiecie\u0161ams iev\u0113rojami maz\u0101k l\u012bdzek\u013cu. Par summu noteikti neatbild\u0113\u0161u – tas k\u013c\u016bs skaidrs p\u0113c individu\u0101lajiem izv\u0113rt\u0113jumiem,” sac\u012bja A. Da\u0161kevi\u010ds. \u201cM\u016bsu m\u0113r\u0137is ir pan\u0101kt taisn\u012bgu vieno\u0161anos ar iedz\u012bvot\u0101jiem un taisn\u012bgu kompens\u0101ciju,\u201d vi\u0146\u0161 uzsv\u0113ra.<\/p>\n
K\u0101 \u017eurn\u0101listiem past\u0101st\u012bja A. Da\u0161kevi\u010ds, pirm\u0101s m\u0101c\u012bbas jaunaj\u0101 poligon\u0101 var\u0113tu s\u0101kties 2028. gad\u0101. \u201cVismaz pagaid\u0101m m\u0113s pl\u0101nojam to dar\u012bt 2028. gad\u0101,\u201d sac\u012bja pulkve\u017eleitnants.<\/p>\n
Valsts aizsardz\u012bbas padome (VAP) ir nol\u0113musi Lazdiju pa\u0161vald\u012bb\u0101 izveidot brig\u0101des lieluma Kap\u010damiestis poligonu. Turkl\u0101t ir nolemts, ar\u012b ka Taura\u0123es poligona plat\u012bba tiks dubultota.<\/p>\n
Prezidenta padomnieks Deivids Matu\u013conis uzsv\u0113ra, ka no poligonu izveides ieguv\u0113jas b\u016bs ar\u012b pa\u0161vald\u012bbas. Tom\u0113r Kap\u010diamiestis pagasta iedz\u012bvot\u0101ji neatbalsta \u0161\u0101du VAP l\u0113mumu.<\/p>\n
Aizsardz\u012bbas ministrija parakst\u012bja sadarb\u012bbas l\u012bgumu ar Lietuvas Pa\u0161vald\u012bbu asoci\u0101ciju (LSA) par pabalstu paketi pa\u0161vald\u012bb\u0101m, kur\u0101s jau ir vai n\u0101kotn\u0113 tiks izveidoti milit\u0101rie poligoni.<\/p>\n
Jauna poligona nepiecie\u0161am\u012bbu marta s\u0101kum\u0101 min\u0113ja armijas komandieris Raimunds Vaik\u0161nors, kur\u0161 nor\u0101d\u012bja, ka vispiem\u0113rot\u0101k\u0101 vieta b\u016btu Dienvidlietuva.<\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"Igaunij\u0101 taupa uz veloceli\u0146iem, bet t\u0113r\u0113jas uz vilcienu satiksmi ar Latviju. Lietuvas prezidentam kr\u012bt reitings, bet Kap\u010damiestis iedz\u012bvot\u0101ji…\n","protected":false},"author":2,"featured_media":100681,"comment_status":"","ping_status":"","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":{"footnotes":""},"categories":[12],"tags":[23,28,29,32,33,22,30,31,35,39,38,36,37,34,40,20,26,27,24,25,21],"class_list":{"0":"post-100680","1":"post","2":"type-post","3":"status-publish","4":"format-standard","5":"has-post-thumbnail","7":"category-latvija","8":"tag-aktualitates","9":"tag-breaking-news","10":"tag-breakingnews","11":"tag-featured-news","12":"tag-featurednews","13":"tag-headlines","14":"tag-latest-news","15":"tag-latestnews","16":"tag-latvia","17":"tag-latvian","18":"tag-latviesu","19":"tag-latviesu-valoda","20":"tag-latviesuvaloda","21":"tag-latvija","22":"tag-lv","23":"tag-news","24":"tag-popularakas-zinas","25":"tag-popularakaszinas","26":"tag-top-stories","27":"tag-topstories","28":"tag-zinas"},"share_on_mastodon":{"url":"https:\/\/pubeurope.com\/@lv\/115874774547410710","error":""},"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/100680","targetHints":{"allow":["GET"]}}],"collection":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/types\/post"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/users\/2"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/comments?post=100680"}],"version-history":[{"count":0,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/100680\/revisions"}],"wp:featuredmedia":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media\/100681"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media?parent=100680"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/categories?post=100680"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/tags?post=100680"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}