{"id":101703,"date":"2026-01-12T07:09:10","date_gmt":"2026-01-12T07:09:10","guid":{"rendered":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/101703\/"},"modified":"2026-01-12T07:09:10","modified_gmt":"2026-01-12T07:09:10","slug":"latvija-otraja-vieta-parapdzivotiba-dienas-bizness","status":"publish","type":"post","link":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/101703\/","title":{"rendered":"Latvija otraj\u0101 viet\u0101 p\u0101rapdz\u012bvot\u012bb\u0101 :: Dienas Bizness"},"content":{"rendered":"<p class=\"text-font font-size--text-xlarge margin-3--bottom font-weight--bold padding-1--top\">Latvija 2024. gad\u0101 ierindoj\u0101s otraj\u0101 viet\u0101 Eiropas Savien\u012bb\u0101 p\u0101rapdz\u012bvoto m\u0101jsaimniec\u012bbu jom\u0101. Pirmo poz\u012bciju jau gadiem ie\u0146em Rum\u0101nija, liecina Eurostat dati.<\/p>\n<p class=\"text-font font-size--text-xlarge margin-3--bottom\">Pirms uzs\u0101kt st\u0101stu par to, k\u0101d\u0101 nepat\u012bkam\u0101 poz\u012bcij\u0101 Latvija atkal ir vad\u012bb\u0101, ir v\u0113rts paskaidrot, ko Eurostat uzskata par p\u0101rapdz\u012bvot\u012bbu. Persona tiek uzskat\u012bta par dz\u012bvojo\u0161u p\u0101rapdz\u012bvot\u0101 m\u0101jsaimniec\u012bb\u0101, ja m\u0101jsaimniec\u012bbas r\u012bc\u012bb\u0101 nav minim\u0101l\u0101 istabu skaita vair\u0101kos gad\u012bjumos. Proti, par normu tiek uzskat\u012bts, ka m\u0101jsaimniec\u012bb\u0101 ir vismaz viena atsevi\u0161\u0137a istaba laul\u0101tam p\u0101rim, viena atsevi\u0161\u0137a istaba jebkurai 18 gadus sasniegu\u0161ai personai. Nepilngad\u012bgie no 12 l\u012bdz 17 gadiem var dz\u012bvot pa diviem vien\u0101 istab\u0101, ja vien ir viena dzimuma. Ja runa ir par br\u0101li un m\u0101su, tad norm\u0101li ir, ja katram ir sava istaba. L\u012bdz 12 gadiem nav pras\u012bbas nodal\u012bt z\u0113nus un meitenes atsevi\u0161\u0137\u0101s istab\u0101s. P\u0113c b\u016bt\u012bbas \u0161ie ir galvenie krit\u0113riji, kas defin\u0113 p\u0101rapdz\u012bvot\u012bbu, un ac\u012bmredzami, ka kopum\u0101 runa ir par \u0123imen\u0113m ar b\u0113rniem, kas dz\u012bvo \u012bpa\u0161\u0101 \u0161aur\u012bb\u0101.<\/p>\n<p class=\"text-font font-size--text-xlarge margin-3--bottom\">P\u0101rapdz\u012bvot\u012bba r\u016bk l\u0113ni <\/p>\n<p class=\"text-font font-size--text-xlarge margin-3--bottom\">Kop\u0161 2019. gada p\u0101rapdz\u012bvoto m\u0101jsaimniec\u012bbu \u012bpatsvars Latvij\u0101 2024. gad\u0101 sarucis par nepilniem 3 procentpunktiem, kas aptuveni sakr\u012bt ar iedz\u012bvot\u0101ju skaita procentu\u0101lo samazin\u0101jumu valst\u012b \u0161aj\u0101 laik\u0101. Proti, p\u0113c b\u016bt\u012bbas par pozit\u012bv\u0101m izmai\u0146\u0101m run\u0101t nav pamata. Statistisko prieku 3 procentpunktu v\u0113rt\u012bb\u0101 Latvijas gad\u012bjum\u0101 veido sen\u0101 formula: \u201cNav cilv\u0113ku, nav probl\u0113mu!\u201d<\/p>\n<p class=\"text-font font-size--text-xlarge margin-3--bottom\">Eurostat datus par m\u0101jsaimniec\u012bbu apdz\u012bvot\u012bbu vis\u0101s valst\u012bs apkopojusi 2025. gada decembra beig\u0101s, un pagaid\u0101m vien\u012bg\u0101 valsts, kas iesniegusi datus par 2025. gadu, bija Igaunija. \u0160aj\u0101 valst\u012b demogr\u0101fisk\u0101 situ\u0101cija ir stabiliz\u0113ta, bet p\u0113d\u0113jo piecu gadu laik\u0101 p\u0101rapdz\u012bvot\u012bbas procents audzis par 4,5 procentpunktiem. Savuk\u0101rt 2025. gad\u0101 Igaunijas p\u0101rapdz\u012bvot\u012bbas procents ir sarucis par 0,5% procentpunktiem. Proti, valstij izdodas sabalans\u0113t jauno \u0123ime\u0146u vajadz\u012bbas ar plat\u012bbas pied\u0101v\u0101jumu. 2024. gad\u0101 Latvij\u0101 39,3% iedz\u012bvot\u0101ju dz\u012bvoja p\u0101rapdz\u012bvot\u0101s m\u0101jsaimniec\u012bb\u0101s, kas ir aptuveni divas reizes vair\u0101k nek\u0101 Igaunij\u0101 un par tre\u0161da\u013cu vair\u0101k nek\u0101 Lietuv\u0101. Rum\u0101nija ir vien\u012bg\u0101 valsts, kas p\u0113c p\u0101rapdz\u012bvot\u012bbas r\u0101d\u012bt\u0101ja apsteidz Latviju. Te gan j\u0101piebilst, ka kop\u0161 2019. gada Rum\u0101nij\u0101 cilv\u0113ku skaits, kas dz\u012bvo p\u0101rapdz\u012bvot\u0101s m\u0101jsaimniec\u012bb\u0101s, ir sarucis par 5,1 procentpunktu. Proti, krietni strauj\u0101k nek\u0101 Latvij\u0101.<\/p>\n<p class=\"text-font font-size--text-xlarge margin-3--bottom\">ES vid\u0113jais \u2013 16,9% <\/p>\n<p class=\"text-font font-size--text-xlarge margin-3--bottom\">2024. gad\u0101 vid\u0113ji 16,9% ES iedz\u012bvot\u0101ju dz\u012bvoja p\u0101rapdz\u012bvot\u0101s m\u0101jsaimniec\u012bb\u0101s, kas ir pavisam neliela izmai\u0146a kop\u0161 2019. gada, kad p\u0101rapdz\u012bvot\u0101s m\u0101jsaimniec\u012bb\u0101s dz\u012bvoja 17,1% ES cilv\u0113ku. Vair\u0101k nek\u0101 30% iedz\u012bvot\u0101ju piec\u0101s ES valst\u012bs dz\u012bvoja p\u0101rapdz\u012bvot\u0101s m\u0101jsaimniec\u012bb\u0101s. Rum\u0101nija ie\u0146em pirmo vietu ar \u012bpatsvaru 40,7%, tai seko Latvija ar 39,3%, bet v\u0113l tr\u012bs valst\u012bs ir l\u012bdz\u012bgi augsti p\u0101rapdz\u012bvot\u012bbas r\u0101d\u012bt\u0101ji \u2013 Bulg\u0101rij\u0101 (33,8%), Polij\u0101 (33,7%) un Horv\u0101tij\u0101 (31,7%). Turpret\u012b zem\u0101kie p\u0101rapdz\u012bvot\u012bbas r\u0101d\u012bt\u0101ji re\u0123istr\u0113ti Kipr\u0101 (2,4%), Malt\u0101 (4,4%) un N\u012bderland\u0113 (4,6%). V\u0101cij\u0101, kas ir vado\u0161\u0101 ES ekonomika, p\u0101rapdz\u012bvot\u012bba strauji aug \u2013 no 7,8% iedz\u012bvot\u0101ju 2019. gad\u0101 l\u012bdz 11,5% cilv\u0113ku 2024. gad\u0101. Nedaudz m\u0113ren\u0101ks pieaugums ir ar\u012b Francij\u0101. Savuk\u0101rt It\u0101lij\u0101 un Grie\u0137ij\u0101 p\u0101rapdz\u012bvot\u012bba samazin\u0101s, lai ar\u012b migr\u0101cijas pieaugums \u0161aj\u0101s valst\u012bs no \u0100frikas un Austrum\u0101zijas bijis visnota\u013c augsts.<\/p>\n<p><a href=\"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-content\/uploads\/2026\/01\/20260112-0858-20251024-0921-20250805-1354-maf-logo-analitikai.jpg\" target=\"_blank\"><img decoding=\"async\" class=\"margin-3--right\" src=\"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-content\/uploads\/2026\/01\/20260112-0858-20251024-0921-20250805-1354-maf-logo-analitikai.jpg\" style=\"max-width: 45%; max-height: 50%; float: left\"\/><\/a><\/p>\n<p class=\"text-font font-size--text-xlarge margin-3--bottom\">DB anal\u012btika ir rakstu s\u0113rija, kuras m\u0113r\u0137is ir viest skaidr\u012bbu par ekonomik\u0101 notieko\u0161o, balstoties uz p\u0101rbaud\u012btiem un dro\u0161iem statistikas datiem. T\u0113mu izv\u0113le piel\u0101gota konkr\u0113ta laika aktualit\u0101t\u0113m vai probl\u0113m\u0101m.<\/p>\n<p class=\"text-font font-size--text-xlarge margin-3--bottom\">Projektu finans\u0113 Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts bud\u017eeta l\u012bdzek\u013ciem. Par DB anal\u012btika rakstu saturu atbild SIA Izdevniec\u012bba Dienas Bizness.<\/p>\n<p><a href=\"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-content\/uploads\/2026\/01\/524711__69649a42c4bfd.jpg\" target=\"_blank\" onclick=\"ga('send','event','image-fullscreen','524711');\"><img decoding=\"async\" class=\"lazy image-contain modernize-objectfit\" src=\"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-content\/uploads\/2026\/01\/524711__69649a42c4bfd.jpg\" style=\"font-family: 'object-fit: contain;'; object-fit: contain\"\/><\/a><a href=\"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-content\/uploads\/2026\/01\/524711__696495ee99936.jpg\" target=\"_blank\" onclick=\"ga('send','event','image-fullscreen','524711');\"><img decoding=\"async\" class=\"lazy image-contain modernize-objectfit\" src=\"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-content\/uploads\/2026\/01\/524711__696495ee99936.jpg\" style=\"font-family: 'object-fit: contain;'; object-fit: contain\"\/><\/a><\/p>\n<p>Skat\u012bties p\u0101r\u0113jos att\u0113lus<\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"Latvija 2024. gad\u0101 ierindoj\u0101s otraj\u0101 viet\u0101 Eiropas Savien\u012bb\u0101 p\u0101rapdz\u012bvoto m\u0101jsaimniec\u012bbu jom\u0101. Pirmo poz\u012bciju jau gadiem ie\u0146em Rum\u0101nija, liecina&hellip;\n","protected":false},"author":2,"featured_media":101704,"comment_status":"","ping_status":"","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":{"footnotes":""},"categories":[16],"tags":[869,77,870,76,867,35,39,38,36,37,34,871,868,40,21],"class_list":{"0":"post-101703","1":"post","2":"type-post","3":"status-publish","4":"format-standard","5":"has-post-thumbnail","7":"category-bizness","8":"tag-biznesa-zinas","9":"tag-bizness","10":"tag-bizness-latvija","11":"tag-business","12":"tag-dienas-zinas","13":"tag-latvia","14":"tag-latvian","15":"tag-latviesu","16":"tag-latviesu-valoda","17":"tag-latviesuvaloda","18":"tag-latvija","19":"tag-latvijas-biznesa-zinas","20":"tag-latvijas-zinas","21":"tag-lv","22":"tag-zinas"},"share_on_mastodon":{"url":"https:\/\/pubeurope.com\/@lv\/115880877276760477","error":""},"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/101703","targetHints":{"allow":["GET"]}}],"collection":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/types\/post"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/users\/2"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/comments?post=101703"}],"version-history":[{"count":0,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/101703\/revisions"}],"wp:featuredmedia":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media\/101704"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media?parent=101703"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/categories?post=101703"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/tags?post=101703"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}